Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Pie tādiem var tikt katrs neredzīgais vai vājredzīgais, kurš savu diagnozi grib nobīdīt malā, lai labāk pielāgotos un dzīvotu pilnvērtīgu, veselīgu dzīvi.
Izklaide kā trenažieri
“Šis ir mūsu pielāgoto spēļu galds!” vienā no telpām rāda Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centra (LNB RC) Liepājas filiāles vadītāja un sociālā rehabilitētāja Nora Liparte.
Uz galda redzamas pazīstamas spēles – dambrete, šahs, kubiks-rubiks, ričuračs, domino, parastās spēļu kārtis jeb cūciņkārtis, spēle “Uno” –, uz kurām uzlīmētas krāsas un cipara simbolu skaidrojums Braila rakstā.
“Kad viņi apguvuši spēli, viņi spēlē tik labi, ka mūs var uzvarēt!”
uzsver N. Liparte.
Neredzīgs vai vājredzīgs cilvēks no šīm spēlēm tver pamatīgu prieku. Un kāds stilīgs “Cirks”! Jā, jā, mums pazīstamā un tik visām paaudzēm mīļā galda spēle, tikai uzlabotā versijā – sapratīs gan cilvēks ar redzes invaliditāti un arī cilvēks ar pilnīgi normālu redzi, kurš izvēlēsies būt par neredzīga cilvēka spēlēšanas kompanjonu.
Spēles galds ir no koka – uz tā ir cipari, kam blakus tas uzrakstīts Braila rakstā, un laukums pārklāts ar trepītēm un čūskām – tās ved vai nu uz augšu, vai nu uz leju.
Spēles ir gan izklaides iespēja, gan arī atmiņas trenēšanas, koncentrēšanās trenažieri.
Mainās uztvere
Liepājas filiāles vadītāja iepazīstina ar tiflotehnikas plauktu. Ļoti daudzi pat iedomāties nevar, kādas iespējas šī tehnika paver, lai cilvēks ar dažādām redzes veselības problēmām, kuru dēļ viņš ir ierobežots, varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
“Tehniskie, elektriskie vai elektroniskie palīglīdzekļi pārsvarā jau no ražošanas brīža nosaukti kādā vārdā, bet, ja vārda nav, tad – izdomāsim!”
smaidot teic N. Liparte.
“Piemēram, “Bruno” ir skeneris, ar kuru iespējams drukātu materiālu pārvērst audio formātā un to klausīties. Atskaņošanas ātrumu var mainīt atkarībā no lietotāja vēlmēm.
“Roberts” ir radio, kasešu un disku magnetofons, kā arī tajā var ievietot USB atmiņas lasītāju un klausīties grāmatas. Vienā atmiņas lasītājā var ievietot ap 20 grāmatām,” stāsta sociālā rehabilitētāja.
Savukārt ierīce “Deizija” nezinātājam uzreiz asociēsies ar skandu. Izrādās, ja šai ierīcei pievieno interneta vadu, tā saslēdzas ar LNB bibliotēku Rīgā.
“Dzīvo bibliotēkā un klausies audiogrāmatas! Un klausies, kur un kad vēlies!”
Ar ausīm lasāmie audiomateriāli esot gana lielā piedāvājumā.
Savukārt pareizu laiku rādīs runājošais galda pulkstenis “Pulga”. Kurš, starp citu, pats spēj divas reizes gadā pagriezt laiku par stundu uz priekšu un atpakaļ! Turpat blakus ir arī runājošie rokaspulksteņi.
“Bet “Rūbija” ir elektroniskā lupa – palielina tekstu, var mainīt tā krāsu, lai pielāgotu vājredzīga cilvēka redzes stiprumam. Zūd redze, mainās krāsu uztvere,” demonstrējot ierīci darbībā, skaidro N. Liparte.
Tāpat arī cilvēkam, ja izmainās redzes asums un zūd acu gaisma, mainās pārējo maņu uztvere.
Pat runājoša pildspalva
“Vai zināji, ka tev mugurā ir pelēka jaka?” viņa tūlīt pieliek pie mana džempera televizora pults izmēra ierīci, kura nosauc krāsu – tas ir krāsu nolasītājs.
“Virtuves svari, kas runā, tāpat asinsspiediena mērītājs, glikometrs, termometrs,” viņa turpina uzskaitīt. Daļai ierīču ir uzlādējama baterija, citas – slēdzamas pie elektrības.
Pavisam interesanta iekārta ir runājošā pildspalva, kas nāk komplektā ar etiķetēm.
“Uzlīmi pielīmē pie konkrētas virsmas, kāda priekšmeta, tostarp zāļu kastītēm. Kad uzlīme pielīmēta, ierunā informāciju.
Un, pieliekot šo pildspalvu, tā pateiks, kas tas ir,” norāda RC pārstāve.
Tāpat arī ir plašas datortehnikas iespējas cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Ir pieejama runājoša tehnika un programmas, kā arī, piemēram, tastatūras ar orientieriem un Braila rakstu.
“To apgūt ir ļoti būtiski, jo mūsdienās taču visi maksājumi un daudzas citas nepieciešamības ir datorā, internetā,” piebilst N. Liparte.
Vai arī virtuvē pieejama kāda tiflotehnika, piemēram, runājošas plītis vai krāsniņas, kas brīdinātu par karstu virsmu, pateiktu priekšā, pasauktu, citādi informētu?
“Mēs, protams, varētu ar tādām strādāt, taču jāpietuvinās neredzīgo cilvēku reālajai dzīvei. Šeit pie mums mācoties tāda varētu būt, bet mājās viņiem tādas, visticamāk, nebūs!” skaidro rehabilitētāja Jana Sietiņa.
Uzziņai
– Tiflotehnika ir speciālie tehniskie palīglīdzekļi, kas paredzēti personām ar funkcionāliem redzes traucējumiem vai anatomiskiem defektiem personu rehabilitēšanai mobilitātes un pastāvīgu darbošanās spēju pilnveidošanai.
– Lai saņemtu palīglīdzekļus, jāiesniedz iesniegums, ko nosūta elektroniski vai pa pastu LNB RC, pievienojot ārstu atzinumus un/vai arī izziņu par to, ka palīglīdzeklis jānodrošina steidzami (ja tas nepieciešams darbam vai mācībām).
– Vienreizēja iemaksa par katru palīglīdzekli ir 7,11 eiro, bērniem līdz 18 gadiem – 1,42 eiro, bet trūcīgajiem un cilvēkiem, kuri atrodas ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē vai stacionārā, – bez maksas.
