liepajniekiem.lv
Biedrība jau vairākus mēnešus veido uzkrājumus akcijai “Skolas soma”, kur ziedotāji aicināti nest gan somas labā stāvoklī, gan arī mācību piederumus un citas lietas, kas noderēs skolas gaitās.
Palielinās prasītāju skaits
Iepriekšējos gados biedrība “Patvērums ģimenei” akcijā “Skolas soma”, kuras idejas autore ir biedrības vadītāja Santa Neilande, palīdzējusi aptuveni 100 līdz 150 ģimenēm.
Situācijas var raksturot dažādi – ir grūtības ar nepieciešamā sagādi ģimenēs, kurās ir viens vai divi bērni, bet ir arī tādas, kurās ir septiņi un vairāk, A. Rima min, ka pat desmit. Un visi skolēni.
Biedrībā jūt, ka šobrīd finansiālā situācija pasliktinās, jo rodas arvien jauni palīdzības meklētāji.
Nelūdzot vairs tikai vientuļās mammas, bet arī vientuļie tēti, kā arī arvien vairāk pilnās ģimenes, kur strādā abi, bet vairs nevar atļauties tik, cik agrāk, turklāt visam, un īpaši bērnu lietām, dārdzība strauji pieaug.
“Pieprasījums jau šobrīd ir tik liels, ka ar to, ko redzat, mēs pat pusi izskanējušo lūgumu vēl nevarētu nodrošināt.
Ir mammas, kas nāca jūnijā un interesējās, vai šī akcija mums būs arī šogad un vai būs kāda iespēja kaut ko dabūt. Kāds pat jautā, vai ir iespēja rezervēt,” taču šādu kārtību biedrībā nepiekopj, turpina stāstīt A. Rima.
“Šis viss sakrājies jau no aprīļa, kad sāka nest pirmās somas, pēcāk arī labus apavus. Acīmredzot mammas jau ļoti laikus kārto savas ģimenes, bērnu skapjus. Un milzīgs paldies par sapratni tiem, kuri par šīm lietām piedomā – atdot citiem, kuri nevar iegādāties jaunu.
Vienmēr aicinām ziedot tādas mantas, par kuru saņemšanu priecātos pats vai pašu bērns.
Lai bērnam, kurš šo somu saņems, nebūtu kauns iet uz skolu, lai viņš ar patiesu gribēšanu tajā liktu iekšā savas skolas lietas un laimīgs dotos uz skolu,” atgādina A. Rima.
Īsumā sakot, lai bērniņš būtu priecīgs un skolā justos komfortabli par mantu, ko ar ziedotāju, biedrības starpniecību viņam sagādājusi mamma vai tētis. Mantām jābūt tīrām, nesaplēstām.
“Ir ziedotāji, kas pat padomā par saturu – parūpējušies par rakstāmpiederumiem, burtnīcām, kladēm, penāļiem,” pauž A. Rima.
Biedrībā uz pakaramajiem turpina krāties kleitas, svārki, blūzes, uzvalki un krekli. Svētku apģērba un apavu akcija turpinās. Noslēdzās izlaidumu laikā, taču svinīgi apģērbt bērnus gribēs arī uz 1. septembri.
“Tas ir nozīmīgs moments bērnam. Un, ja vēl tas ir pirmais 1. septembris, – tam ir jābūt īpašam, bērns jāsapoš!”
pauž brīvprātīgā.
“Lūdzam vēl pārskatīt savu bērnu skolas lietas, varbūt tomēr tur ir kas lieks – no kā bērns ir izaudzis, vairs neatbilst vecumam, vai kāds mācību līdzeklis palicis neizmantots un nebūs vajadzīgs vai kā citādi kas lieks, bet citiem, kuri nevar atļauties, būs zelta vērtē! Skolas nopērk grāmatas, darba burtnīcas, taču individuālie mācību līdzekļi, kas jāgādā vecākiem pašiem, arī daudziem sagādā grūtības,” atgādina A. Rima.
Ziedošanai paredzētās skolas somas, mācību līdzekļus un arī skolai paredzēto apģērbu var atdot tieši A. Rimai rokās vai arī atstāt ziedojumu kastē pie biedrības ieejas, pie kastes vai maisa piespraužot zīmīti ar norādēm.
“Taču, šķirojot atnestos ziedojumus, daudzas lietas atlasām esošajām vai gaidāmajām akcijām visa gada garumā.”
No rīta uzpilda, vakarā – tukšs
Taču vienlaikus ir bijuši gadījumi, kad atnes nodriskātas drēbes un mantas – teju vai ar uzskatu, ka, ja jau iet grūti, tad jau arī tādas mantas noderēs.
“Tā nevar, nedrīkst!” uzsver A. Rima, atgādinot, ka bērni šādu iemeslu dēļ skolā no citiem vienaudžiem cieš no apcelšanas jeb bulinga.
“Šajā gadījumā arī atgādinām sabiedrībai un vecākiem lūdzam izglītot savus bērnus psihoemocionāli, skaidrojot, ka nav nekādas nozīmes, cik vecs vai jauns krekls otram mugurā vai klasesbiedrs jau daudzus gadus staigā ar vienu un to pašu skolas somu! Varbūt, ka tā ir mīļa manta? Arī tā var būt.
Skolai vajadzētu būt drošai videi, kur daļai bērnu tā ir izraušanās no mājas problēmām.
Ja no vienām problēmām dosies citās, kādas būs radījusi skolas vide, tā nasta būs nepanesama!” uzsver biedrības brīvprātīgā.
Nevienam šeit, kurš ierodas biedrībā, netiek prasīts uzrādīt dokumentus par kādu sociālo statusu, pat vārds un uzvārds ne, arī iemesls, kādēļ palīdzība nepieciešama, netiek prasīts.
Bieži vajadzība un izmisums jau ir sajūtams un redzams sejā, ieskatoties acīs.
“Daudziem ir neērtības sajūta, ka ir atnācis kaut ko lūgt, taču par to, ka meklē iespējas, risinājumus, nav jākaunas!”
viņa atgādina.
“Ja cilvēkam ir vēlēšanās runāt un izstāstīt, mēs uzklausām, izrunājam, pastāstām par iespējām, iesakām virzienu,” norāda A. Rima.
“Tas, ka cilvēks meklē palīdzību un nepieciešamo citur, nevis tikai veikalos, kur ne vienmēr var atļauties nopirkt jaunu, arī ir rūpes par bērniem,” atgādina A. Rima.
“”Brīvbodē” bieži vien tieši bērnu apģērbu sadaļa, kas no rīta tiek uzpildīta, darba laika beigās ir stipri patukšojusies.
Un var bieži redzēt, ka pieaugušie prioritāri domā par bērniem – paši sev nepaņem neko vai maz.”
Lielākais prieks biedrības brīvprātīgajai un kolēģēm ir par to, ka uz “Brīvbodi” pēc mantām nāk arī paši pusaudži, kuri paši sev meklē apģērbu un ir priecīgi, ka mantās var atrast jaunas un arī zīmolu lietas.
“Kas priecē – cilvēki, kuri ziedo, lielākoties nes tiešām labas kvalitātes mantas!”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
