liepajniekiem.lv
“Bērns norūdās, nebaidās no ūdens, mazāk slimo,” uzskaita trenere Olga Vikštrema, kāds ir ieguvums no regulārām nodarbībām.
“Cik te skaisti!”
O. Vikštrema bērnudārzā “Delfīns” strādā vairāk nekā 16 gadus. “Sāku, tikko baseinu atvēra. Strādāju “Laumā” par metodiķi darba vingrošanā, līdz mani paaicināja šurp.
Nostrādāju septiņus gadus, tad aizgāju un pēc pieciem gadiem atkal atgriezos. Šodien vēl esmu šeit,” stāsta pedagoģe, kas ikdienā strādā ar mazajiem audzēkņiem tieši baseinā.
“Esmu pieredzējusi visas četras bērnudārza vadītājas,”
smaidot piebilst Olga.
Viņa zināja stāstīt, ka šeit bijusi doma veidot sanatorijas tipa bērnudārzu. Tādēļ uzņemti bērniņi ar veselības problēmām – kustību traucējumiem, garīgu atpalicību, kurlmēmi audzēkņi. “Visiem patika ūdenī!”
Ēkā bijusi arī atsevišķa fizioterapijas telpa, inhalācijas telpa, piecas medicīnas māsas. “Bet nāca 90. gadi, un sanatorijas bērnudārza statuss līdz galam netika sakārtots…”
Stāstot par peldbaseinu, viņa atceras: “Katru nedēļu laida ūdeni, pirmdien pildīja. Bija skaļi ventilatori, kurus ieslēdza, lai tie pūš silto gaisu. Te parunāt nebija iespējams. Bet, kad izslēdza, kļuva vēsāk. Daudziem posmiem esam izgājuši cauri.”
Trenere teic, ka agrāk peldbaseins bijis izklāts baltām flīzēm.
“Vecākiem ir priekšstats, ka tā te izskatās arī šodien. Bet, kad atnāk, ir pārsteigti, cik te skaisti!”
novērojumos dalās Olga.
Izglītības iestādes vadītāja K. Strauta atzīmē: “Lai vecāki būtu drošāki par to, kas šeit notiek, mums ir atvērto durvju diena. Viņi nāk uz nodarbībām un mācību procesu vēro no malas.”
Bērnudārzā ir 12 grupiņas, uz peldēšanas nodarbībām iet visas, izņemot vienu. Baseinu neapmeklē paši mazākie – divgadnieki.
Sākot no trīs gadu vecuma un līdz pat sešiem, septiņiem gadiem, nodarbības baseinā ir obligātas, ja vien nav attaisnojumi veselības dēļ.
Vienā dienā – 60 bērni
Bērnudārza audzēkņus peldbaseinā pieskata divi acu pāri – Olga un vēl medmāsa.
“Es nelieku darīt to, ko bērni negrib. Tikai tad, ja viņš tam ir gatavs. Bērni ir dažādi, dažādiem raksturiem, katram jāpielāgojas,” trenere teic, ka ir audzēkņi, kuri ļoti baidās no ūdens.
Tādā gadījumā viņi vispirms pasēž maliņā, skatās, ja uzdrošinās, ieliek ūdenī kājiņas, rociņas. Bet, kamēr plunčājas pārējie, pamazām rodas interese un drošība.
Bijis, ka tikai pēc diviem mēnešiem pienāk brīdis, kad arī paši bailīgākie tomēr ūdenī ieiet. “Un ārā dabūt vairs nevar,” smaidot saka trenere, kura arī pati dažkārt dodas baseinā pie bērniem.
“Es salīdzinu baseinu ar lielu vannu. Bērniem saku: “Jums mājās ir maza, man – liela. Tādas jums nav, un pa šo jūs varat staigāt, darīt visu ko.”
Lielajiem bērniem nodarbība ilgst 30 minūtes, mazajiem – 20. “Pavisam maziņajiem 10 līdz 15 minūtes,” precizē Olga.
“Es skatos pēc situācijas. Ja redzu, ka bērni ir gatavi, pakāpeniski dodu klāt vēl vingrinājums, un uzturēšanās laiks baseinā līdz ar to pieaug. Bērni labprāt atdarina – ja es lieku degunu un muti zem ūdens, burbuļus taisu, tad arī viņi cenšas.”
Olgas rīcībā ir košās un dzīvespriecīgās krāsās peldētapmācībai noderīgi palīglīdzekļi un inventārs, ar ko dažādot nodarbības – nūdeles, grimstošie riņķīši, dēlīši, lielas un mazas bumbas utt.
Bērni pat spēlē volejbolu un basketbolu.
Trenere norāda, ka regulāras nodarbības baseinā veicina bērnu fizisko veselību, attīsta koordināciju un izturību.
Viņa nosauc vēl vairākus ieguvumus: “Bērns norūdās. Iemācās nebaidīties no ūdens, kas ir svarīgi, jo, esot pie jūras, krastā nāk viļņi, kas var izbiedēt. Un bailes ir viens no noslīkšanas iemesliem.
Vēl bērni mazāk slimo.
Patlaban nāk ļoti daudz bērnu, baseins ir pilns. Katru dienu veicam uzskaiti, un ir dienas, kad uz nodarbībām ir bijuši vairāk nekā 60 audzēkņu.”
Vēl, ko bērni apgūst pilnībā, ir personīgā higiēna. “Pirms un pēc baseina ir obligāti jānomazgājas. Tā ir viena no prasībām, lai baseinu uzturētu kārtībā. Līdz ar to bērni iemācās mazgāties paši. Tas ir svarīgi,” atzīmē O. Vikštrema.
Vissmagākais jautājums esot meiteņu garie un biezie mati, kuri pēc nodarbības jāizžāvē. “Bet galā tiekam!”
Vecāku viedoklis
Inese Saulīte-Birzniece, daudzbērnu māmiņa: “Jau mans trešais bērns šajā iestādē apmeklē baseinu, un rindā ir arī ceturtais.
Labums ir tāds, ka bērni iemācās peldētprasmes pamatus. Piemēram, vasarā, dodoties pie ūdens atpūsties, varu būt droša, ka bērns zina, kā jāieiet ūdenī, kā jākustas, vai arī, kad nejūtas drošs, ir jāsauc palīgā.
Dzirdēts, ka ir bērni, kuriem no baseina ir bail, bet manējiem nav. Tieši patīk un ir ar sajūsmu teikuši: mēs mācījāmies nirt, skatīties zem ūdens. Bērniem patīk izmantot palīglīdzekļus, nūdeles vai dēlīšus.
Konkrētais dārziņš pilsētā ir vienīgais, kurā ir baseins. Kad sanāca mainīt dzīvesvietu, dārziņu nemainīju tikai tāpēc, ka tur ir baseins.”
Uzziņai
- Baseina nodarbības ir divas reizes nedēļā, atkarībā no vecuma 10 līdz 30 minūtes.
- Nepieciešams: dvielis, halāts vai sporta tērps, peldcepure, peldkostīms vai peldbikses, cimdiņš, soma, kur visu salikt.
- Pirms peldētapmācības uzsākšanas obligātas ir helmintu analīzes.
- Regulāri treniņi baseinā veicina fizisko veselību, attīsta koordināciju, izturību, mazina bailes no ūdens, norūda. Tiek apgūti ūdens drošības pamati, peldēšanas prasmes, personīgā higiēna un pašapkalpošanās prasmes (ģērbšanās, mazgāšanās).
- Nodarbības notiek mācību gada ietvarā, vasarā – brīvlaiks. Ūdens tiek mainīts divas reizes gadā, regulāri tiek sekots līdzi tā kvalitātei.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
