Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Ne visas atbildes iedzīvotājiem bija pa prātam, taču viņi novērtēja uzsākto dialogu un iespēju sīkāk uzzināt par iecerētajiem projektiem.
Tilts ar liftu, bet bez jumta
Jau vairāk nekā desmit gadus runājam par Ziemeļu priekšpilsētas transporta sistēmas sakārtošanu, vispirms nedaudz vēsturē atskatījās Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols.
2023. gada nogalē pašvaldība pieņēma lēmumu par risinājumu, kādā veidā izbūvēt Tērauda ielas pārvadu no parka uz Krūmu ielu, ja vien kādreiz izdosies piesaistīt tam ārējo finansējumu.
Iecerētajai Flotes un Krūmu ielas pārbūvei un mobilitātes punkta izbūvei finansējumu paredzēts iegūt Eiropas Savienības fondu konkursā.
Projekta pieteikums jau ir iesniegts, būvniecību uzsāks 2027. gadā.
“Ieguvēji noteikti būs visi Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotāji, kuriem ir jātiek pāri sliedēm uz tramvaju, skolu un darbu,”
viņš teica.
Projekta vadītāja Ieva Dejus skaidroja, ka mobilitātes punktu izveide paredzēta Latvijas nacionālajā programmā un obligāta prasība ir to sasaiste ar dzelzceļu, ko mūsu valstī pozicionē kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.
Ja stacijas dienvidu puse ir sakārtota, tad ziemeļu pusē ir liels grantēts laukums, kurā nekā nav, tāpat trūkst vides pieejamības tiltam.
Vienā laika grafikā ar Liepājas pašvaldību darbojas “Latvijas dzelzceļš”, kas savā projektā pārbūvēs stacijas peronu.
“Lielākais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem un tūristiem ir tas, ka viņi tiltam abos galos izbūvēs liftu,”
uzsvēra I. Dejus.
“Vai viņi netaisās šim tiltam likt arī jumtu pāri?” vaicāja iedzīvotājs. Tam piebalsoja arī citi, jo cilvēks, kurš zem nojumes izkāpis no autobusa, uz tilta izmirks lietū vai sniegā. Turklāt tilta metāla grīda tādā ziemā kā aizvadītā bija slidena, nepietiekami tīrīta.
Tieši šādu jautājumu Attīstības pārvalde uzdevusi “Latvijas dzelzceļam”, taču atbilde bija noliedzoša.
“Risks esot tāds, ka tiklīdz uzliek jumtu vai sānus, tā vējš neskrien cauri, bet atduras, konstrukcija kalpo kā bura, un tas ir liels risks,”
pamatojumu citēja M. Ābols.
Tilts ir valsts īpašums, un pašvaldība tur neko darīt nevar, taču tas ir sakārtots un drošs.
Kamēr nav liftu, cilvēki ar invaliditāti vēlētos punktu, kur no tramvaja var ērti pārsēsties 3. vai 6. autobusā, taču tāda nav ne pirms Tramvaja tilta, ne centrā.
M. Ābols cerības liek uz pilsētas mobilitātes plānā paredzētajiem sabiedriskā transporta pārsēšanās punktiem, viens no kuriem iecerēts Rožu laukumā, tomēr nevar pateikt, kad kādu no tiem izbūvēs.
Autobusiem sava josla
Ielu pārbūves un mobilitātes punkta izbūves projekta kopējās izmaksas ir gandrīz pieci miljoni eiro, no kurām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums būs 85% apmērā jeb četri miljoni, pašvaldības daļa būs ap 700 tūkstošiem eiro, pastāstīja I. Dejus.
Mobilitātes punktā no jaunā rotācijas apļa iegriezīsies visi pa Krūmu ielu kursējošie pilsētas autobusi. Būs divas pieturvietas – viena virzienam uz centru, otra ziemeļu virzienā.
Autobusu platformas būs aprīkotas ar elektroniskiem tablo. Tāds būs arī pie stacijas, lai atbraukušie cilvēki redzētu pilsētas transporta atiešanas laikus.
Velosipēdiem paredzētas drošas novietnes. Šeit būs arī autostāvvietas, elektroauto uzlādes punkti, labierīcības un ūdens brīvkrāns.
Uz jautājumu, kas tad novietos automašīnas mobilitātes punktā, Attīstības pārvalde aicināja skatīties plašāk – pa šo pusi uz staciju dodas arī Karostas, Tosmares, Zaļās birzs iedzīvotāji, bet Ziemeļu priekšpilsēta pati ir otrais lielākais rajons pilsētā.
Autobusu pasažieru plūsma Flotes ielā ir ievērojama.
Virzienā uz centru gadā iekāpj 40 tūkstoši cilvēku, izkāpj – 87 tūkstoši. Virzienā no centra iekāpj 47 tūkstoši, izkāpj 42 tūkstoši.
Kāpēc projektā nesavienoja Ventspils ielu ar plānoto apli un Flotes ielu, lai autovadītājiem aiztaupītu apgrūtinošo kreiso pagriezienu no Mucenieku ielas uz Krūmu ielu – izskanēja arī tāds jautājums. Tas tika vērtēts, taču netika pieļauts potenciālās slodzes dēļ.
“Latvijas Valsts ceļi” neatļāva to darīt drošības dēļ, bet vēl iemesls – tā ir nākotnes ceļa pārvada potenciālā nosēšanās vieta.
Dažos klātesošajos neizpratni raisīja vajadzība pēc trim joslām Flotes ielā, no kurām viena virzienā uz O. Kalpaka ielu paredzēta sabiedriskajam transportam, jo pie krustojuma iela sašaurinās un tāpat paliek divas.
Komunālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Jākobsons atklāja, ka projektēšanas gaitā par to bija diskusijas.
“Flotes ielā bieži izveidojas sastrēgums līdz pat Krūmu ielai. Un tad trešā josla autobusam ir priekšrocība pirmajam nokļūt pie luksofora.
Ar rindas apbraukšanu varētu ietaupīt piecas minūtes,”
viņš teica.
Ar ceļa zīmēm regulēs, lai iebraukšanai krustojumā autobusiem būtu priekšroka.
Biedrības “Ziemeļu priekšpilsēta Liepājā” vadītāja Kristīne Dzelme jautāja, kā iekļaus trešo joslu, ja Dabas aizsardzības pārvalde nav izdevusi atļauju cirst kokus tādā apjomā, kā projektā bija iecerēts.
I. Dejus izklāstīja, ka izdevies “pabīdīties par 70 centimetriem” ziemeļu pusē. Tā 15 kastaņas alejā būs nosargātas.
Vainagus apzāģēt gan nāksies, jo pēc standartiem ir jānodrošina 4,5 metrus augsta brīvā satiksmes telpa.
“Kā koki izdzīvos būvdarbos – centīsimies pēc labākā,”
teica projekta vadītāja.
Apsekošanas atzinumā jau norādīts, ka būvdarbi nebūs kokiem labvēlīgi un tie vēlāk var aiziet bojā.
M. Jākobsons bija optimistiskāks, sakot, ka Liepājas koki ir raduši izdzīvot arī drastiskos būvdarbos.
Pārsēsties ar stundas biļeti
No 1. augusta Liepājā būs ievērojamas izmaiņas autobusu kustībā.
“Katram atceltajam maršrutam esam devuši alternatīvu, kā cilvēki varēs pārvietoties,” teica aģentūras “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) direktors Jānis Neimanis.
Būs pamata maršruti ziemeļu–dienvidu virzienā, kuros reisu skaits būs lielāks, un maršruti, kuri tos šķērso vai savienojas.
Tā kā cilvēkiem nākas arī izmantot divus sabiedriskos transportus, aģentūrā
procesā ir stundas biļete, kuru varētu ieviest augustā.
Pagaidām gan LST nevarēja atbildēt uz jautājumu par tās cenu. Cenu paaugstināšana esošajām biļetēm šobrīd nav plānota.
Uz jautājumu par pilsētas dalīšanu zonās, lai par vienu pieturu nebūtu jāmaksā tikpat, cik par pusstundas braucienu, atbilde bija, ka visa Liepāja ir un paliks viena zona.
Atsaucības nav arī ierosinājumam radīt Liepājnieka karti, ar kuru braucieni būtu lētāki un mudinātu cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu.
Pamatojums – pastāv valsts un pašvaldības braukšanas maksas atvieglojumi plašai sabiedrības daļai.
Šķēdes ielas kvartālā dzīvojošie lūdza vismaz atsevišķus reisus palaist pa Krūmu ielu līdz Pulvera ielai, jo Ziemeļu ielas pieturvieta pie veikala “Maxima” veciem cilvēkiem ir tālu.
LST direktora vietnieks Toms Malkevičs norādīja, ka pārmaiņas saplānotas tā, lai esošajās pieturās autobuss būtu pēc iespējas biežāk.
“Jāsaprot, ka pie katras mājas un katras kāpņu telpas nekad nebūs kvalitatīvs sabiedriskais transports,”
viņš teica.
Iedzīvotāji gribētu papildu reisus pēc lieliem kultūras un izklaides pasākumiem pilsētas centrā, īpaši ņemot vērā, ka nākamgad būs Eiropas kultūras galvaspilsētas norises.
T. Malkevičs skaidroja, ka šos reisus ievieš tad, ja pašvaldība pasūta tos ārpus esošā maršrutu tīkla.
Uzziņai
Izmaiņas pilsētas autobusu maršrutos no 1. augusta
– Atcelti maršruti Nr.7 “Atmodas bulvāris–Siena iela” un Nr.11 “Oskara Kalpaka tilts–Klaipēdas iela”.
– Maršruta Nr.22 “Atmodas bulvāris–Pētetirgus” mazas ietilpības reisu skaits būs mazāks, ko attiecīgi kompensēs ar lielāku reisu skaitu 10. un 4. maršrutā, tie kursēs arī rītos un vakaros.
– Nr.22s mazas ietilpības autobusa maršrutu, kas savieno Atmodas bulvāri ar Oskara Kalpaka vidusskolu, aizstās lielais autobuss Nr.3s, kas uz pirmo stundu aizvedīs bērnus maršrutā “Atmodas bulvāris>Turaidas iela>Ģenerāla Baloža iela>Cukura iela>Pulvera iela>Ziemeļu iela>Siļķu iela>Oskara Kalpaka vidusskola”.
Avots: LST
