liepajniekiem.lv
Savukārt kāds Papes iedzīvotājs mums neslēpj, ka pat pēc paziņošanas atbildīgajiem par beigtu roni pludmalē tas ne vienmēr tiek savākts.
Ziņojumus padod tālāk
Sieviete, dodoties vakara pastaigā pa Karostas Ziemeļu molu, ieraudzīja, ka kreisajā pusē uz akmeņiem bija izskaloti divi beigti roņi, tie tur atradušies kādu laiku, liecinājusi smaka.
Viņa sazinājusies ar pašvaldības policiju, kas paskaidrojusi, ka ar to nenodarbojas. Tā kā bijis svētdienas vakars, sieviete uzrakstījusi e-pastu arī Liepājas Komunālajai pārvaldei, bet pirmdienas rītā saņēmusi atbildi, ka viņai pašai jāsazinās ar dzīvnieku ķērāju.
“Es neesmu vietējā, braucām tikai vakara pastaigā. Tagad rodas sajūta, ka man jāmeklē, kurš tos roņus savāks.
Kurš tad beigu beigās ir atbildīgs par to, lai šis tiktu atrisināts? Kur tādos gadījumos ir jāvēršas un kurš jāinformē?” viņa vaicā portālam.
Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Kārkliņš paskaidro, ka situācija tomēr nav bijusi gluži tāda, kā aprakstījusi sieviete. Viņš noklausījies ierakstu ar Liepājas viešņu.
“Sieviete zvanīja ap pulksten 21.26, un viņai nelika nekur tālāk zvanīt. Viņa pauda, ka par beigtajiem dzīvniekiem jau ziņojusi un policijai zvanīja, jo mēs varam reaģēt ātrāk.
Tika noskaidrota precīzāka dzīvnieku atrašanās vieta, un tālāk jau ziņojām atbildīgajiem dienestiem. Nekas nav atteikts vai likts pašai kaut ko darīt,”
pastāsta K. Vārpiņš.
Pašvaldības policijas pārstāvis gan paskaidro, ka darbinieki tiešām paši beigtus vai izskalotus dzīvniekus nebrauc savākt, taču policistu pienākums ir ziņojumu piefiksēt un informāciju nodot tālāk.
Bieži gan šādus zvanus viņi nesaņemot.
“Dežurantam par šādu gadījumu būtu jāziņo dzīvnieku patversmei “Lauvas sirds”, jo mums nav tādu resursu, lai paši varētu savākt beigtos dzīvniekus. To Liepājā nodrošina patversme.
Protams, iespējams, ka šoreiz bijis kāds pārpratums komunikācijā ar ziņotāju, jo to, ka šāda informācija jādod tālāk, zina gan pašvaldības policija, gan Komunālās pārvaldes dežurants,” skaidro arī Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Vienmēr uzreiz nevar savākt
Kāda liepājniece, kuru portālam izdevās sastapt pastaigā pa Ziemeļu molu, atzīst, ka iepriekš beigtus roņus Liepājā nebija ievērojusi. Viņa dzīvo netālu, tāpēc līdz molam atnāk itin bieži.
“Man tas nešķiet nekas briesmīgs. Teiktu, ka tas ir dabīgi. Dzīvnieki dzīvo un mirst. Vienīgi žēl, ka uzreiz nesavāc. No malas izskatās, ka šie te stāv jau kādu brīdi.”
Roņu un citu bezsaimnieku beigtu dzīvnieku savākšanu Liepājā nodrošina dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds” dzīvnieku ķērāji.
Šoreiz roņu savākšana ietrāpījusies Igora Cukanova maiņā. Pirmdien apsekojot Ziemeļu molu, dzīvnieku ķērājs sapratis, ka tik viegli izskalotajiem roņiem klāt netiks.
“Šī nav ērta vieta. Ir gadījies, ka ar tehniku iebraucam un tad vairs netiekam ārā – tad jāvelk ar citu transportu. Pilsētas pludmalē gan ir vieglāk, tur var piebraukt, mierīgi savākt un aizbraukt,” stāsta I. Cukanovs.
Roņi tiekot izskaloti cauru gadu, bet tagad jūras dzīvniekus piesaistot zivis – ķērājs paskaidro, ka pašlaik ir reņģu nārsta laiks, ir bijuši arī tādi, kas ievainoti.
Ilgāk par nedēļu gan roņi tur neesot varējuši būt. I. Cukanovs norāda, ka pagājušajā otrdienā tieši no tās pašas vietas savācis vēl divus roņus.
Palīdzību ķērājam nodrošina Komunālā pārvalde, kas nepieciešamības gadījumā lietošanā nodod traktoru ar kausu.
Patversmes vadītāja Anna Briede uzsver, ka beigtos dzīvniekus viņi cenšas savākt dienas vai divu laikā.
Noder, ja ar ķērāju sadarbojas
Ja ziņojumu saņēmuši vēlu vakarā, tad beigtā dzīvnieka savākšanu atliek līdz rītam.
“Tad nākamajā rītā ķērājs brauc skatīties un, ja ir iespējams, mēģina visu operatīvi novākt. Nereti ir gadījumi, kad nākas iesaistīt tehnikas vienības, jo fiziski nevar tikt klāt šim dzīvniekam.
Mums bija beigts ronis vienos fortos. Ar kājām iebrist pakaļ nevarēja, jo bija pārāk dziļš. Līdz ar to bija jāpiesaista papildspēki.
Nav tā, ka vienmēr pusstundas laikā varam atrisināt šo jautājumu. Citi roņi sver arī virs 100 kilogramiem, un vienkārši ir nepieciešama palīdzība,”
norāda patversmes vadītāja.
Citreiz cilvēki zvana un sūdzas par kādu dzīvnieka līķi, kas kaut kur guļot jau pāris nedēļu. Paši gan neaizdomājas, ka viņi tobrīd var būt pirmie ziņotāji par šo gadījumu.
Viņa piemin, ka pārsvarā šādus ziņojumus saņem ar pašvaldības policijas vai Komunālās pārvaldes starpniecību, taču tiešām daudz ērtāk būtu, ja cilvēki uzreiz zvanītu patversmei.
Jo ķērājam ļoti patīk, ja izveidojas sadarbība ar ziņotāju, viņš sagaida ķērāju.
A. Briede pastāsta, ka katru gadu saņem līdzīgu skaitu zvanu par beigtiem roņiem. Šogad, ieskaitot nupat atrastos roņus pie Ziemeļu fortiem, savākti jau 16 beigti roņi.
“Tad tiem pakaļ brauc uzņēmums “Baltic Trade”, ar kuru mums ir līgums par beigto dzīvnieku līķu savākšanu. Viņi parasti atbrauc dažu dienu laikā. Līdz tam beigtie dzīvnieki atrodas patversmes teritorijā,” paskaidro A. Briede.
Brauc pakaļ no Saldus
Portāls jau vēstīja, ka pirms pāris mēnešiem par ilgstoši pašvaldības teritorijā pamestiem beigtiem roņiem ziņojis kāds nīcenieks, kuram bijušas aizdomas, ka pašvaldības Komunālās pārvaldes darbinieki beigtos dzīvniekus turpat aprok, nevis aizved.
Toreiz Komunālās pārvaldes pārstāvis norādīja, ka roņus no Dienvidkurzemes novada savāc uzņēmums “Reneta”.
Savukārt Papes iedzīvotājs Ivars Roga pastāsta, ka ap to pašu laiku no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uzzinājis, ka “Reneta”, kas savāc novada beigtos dzīvniekus, vairs nedarbojas.
Uzņēmums gan mums apliecina, ka joprojām strādā.
“Līgums ar Dienvidkurzemes pašvaldību ir spēkā līdz 2026. gada 31. maijam. PVD esam reģistrēti kā dzīvnieku blakusproduktu, tostarp arī dzīvnieku līķu, pārvadātāji.
Uzņēmuma darbības pārtraukšana šobrīd netiek plānota, un dzīvnieku savākšanas pakalpojums klientiem tiek nodrošināts, kā ierasts,”
informē SIA “Reneta” direktors Rimants Smolskis.
Viņš norāda, ka beigto dzīvnieku līķu savākšana visā Latvijas teritorijā notiek katru dienu.
Maršruti tiekot plānoti tā, lai dzīvnieku savākšana un transportēšana vasarā no aprīļa līdz septembrim notiktu 48 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas. Bet ziemā no oktobra līdz martam – 72 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas.
“Reneta” savāc visus bezsaimnieka beigtos dzīvniekus, kas atrodas pašvaldības teritorijā, apstiprina Dienvidkurzemes novada Komunālās pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Štolcs.
Viņš pauž, ka līdz šim sadarbība ar Saldū reģistrēto uzņēmumu bijusi veiksmīga.
“Ja acīs nekrīt, lai tik pūst!”
Iepriekš gan piekrastē bijuši gadījumi, kad roņi tur gulējuši ilgstoši.
Portāls savulaik rakstīja, ka kāds beigts ronis Jūrmalciema pludmalē, tieši pretī noejai uz jūru, gulējis tik ilgi, ka atpūtniekus vēlāk sagaidījis vien dzīvnieka skelets. Ko līdzīgu piedzīvojis arī Ivars Roga.
“Nav jēgas pašvaldībai teikt, jo neviens neko īsti nevāc.
No 7. līdz 24. martam rakstīju klientu apkalpošanas speciālistei Ilzei Feodosovai, ka Papē ir izskalots beigts ronis. Norādīju konkrētu teritoriju – pludmalē starp Papes Pliķu kapiem un bijušo degvielas bāzi. Man pateicās par sniegto informāciju.
Pagāja nedēļa, bet nekas nemainījās. Rakstīju atkal, aizsūtīju bildi. Atkal pateica paldies un ka informāciju nodos tālāk. Nekas nenotika.
Tad beigās sanāk, ka, ja tas ronis nevienam acīs nekrīt, tad lai viņš tur pūst!
Beigās no tā dzīvnieka tikai puse un briesmīga smaka bija palikusi. Pašvaldības policijas darbinieki uz kvadricikliem līdz Papei brauc, vai tiešām tik daudz nu nevar ieraudzīt?” I. Roga ir sašutis.
Tikmēr bernātnieks un vides gids Andris Maisiņš par beigtajiem roņiem īpaši nesatraucas un nevienam neziņo.
“Uzskatu, ka beigtie roņi tur, kur izskaloti, arī jāatstāj, lai meža zvēriem ir ko ēst. Ir vesela virkne ar dzīvniekiem, kas pārtiek no šiem roņiem.
Tas, ka tur kaut kas nesmuki mētājas, ir cilvēku galvās. Piemēram, mani tas netraucē,”
teic A. Maisiņš.
“Kad saņemam ziņu par beigtu roni vai citu atrastu beigtu dzīvnieku, organizējam darbiniekus, kuri dzīvnieku savāc un aizved uz pašvaldībai piederošo laukumu Nīcas pagasta “Cukuros”, tad nekavējoties sazināmies ar pakalpojuma sniedzēju, lai viņi savāc šo dzīvnieku tālākai utilizācijai,” stāsta A. Štolcs.
Viņš apgalvo, ka Komunālās pārvaldes darbinieki savāc visus roņus, par kuriem saņēmuši informāciju.
Ziņot par beigtajiem dzīvniekiem varot pa tiešo Komunālās pārvaldes darbiniekiem vai pagastu pārvaldniekiem.
“Mēs uz ziņojumiem reaģējam praktiski uzreiz.
Ja zvans par kādu beigtu roni saņemts vakarā vai brīvdienās, izvērtējam, kurā vietā tas atrodas. Bet, ja ir iespēja, dzīvnieku apsekojam un savācam nekavējoties, jo īpaši, ja tas atrodas publiskā pludmales vietā.
Bet, ja līķis ir tur, kur nav cilvēku, nevienam nekaitēs, ja tas tur pastāvēs vēl pāris stundu. Protams, ja tehnika atrodas tālāk, tad jāņem vērā pārbrauciena laiks.”
Pārvaldes pārstāvis atzīst, ka vienīgais gadījums, kad beigtais ronis netiek savākts, ir tad, ja tas vēl atrodas ūdenī tālāk no krasta. Citu izņēmumu gan neesot.
Uzziņai
Kam jāzvana par beigtu roni pludmalē?
Liepājā – dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds” dzīvnieku ķērājam – 26660552.
Dienvidkurzemē – novada Komunālajai pārvaldei – 26364011; Komunālās pārvaldes piekrastes nodaļu vadītājiem – 25622860 (Nīcas, Rucavas pagasts), 26110266 (Pāvilosta).
Avots: Dienvidkurzemes novada Komunālā pārvalde, Dzīvnieku patversme “Lauvas sirds”
Fakti
Pludmalē savāktie beigtie roņi
- 2024. gadā – 22 Liepājā un 42 Dienvidkurzemē;
- 2025. gadā – 16 Liepājā un 27 Dienvidkurzemē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
