“Šie lāči jau vairs nav jauni, viņiem ir tuvu pie 30. Godīgi sakot, viņus jau vairs īsti netraucē, ka ziema ir tik maiga. Trīsarpus četrus mēnešus viņi ir miera periodā, bet līdz galam neaizmieg.”

Līdz ar to nedaudz palielinās arī izmaksas lāču barošanā.

Sējumi peld, bites pero

Vislabāk, ja oktobrī vai novembrī zeme sasalst, uzsnieg sniegs un ziemājiem sākas nepieciešamais miera periods.

Taču šis janvāris ir dabas anomālija, saka Dunalkas uzņēmuma “Krastmaļi sēklas” vadītājs Mārtiņš Flaksis.

“Jautājums ir – vai marta beigās, aprīļa sākumā, kad visam jāsāk augt, nebūs dabas anomālija ar mīnus 25 grādiem un kailsalu un viss nosals,”

lauksaimnieks atklāj savas šībrīža bažas.

“Krastmaļi sēklas” iesējuši dažādas kultūras. Uz laukiem ir ūdens peļķes, bet tās esot vietās, par kurām jau bija zināms iepriekš, tātad ar applūšanu rēķinājās.

“Līdz kulšanai ir seši mēneši, un šobrīd neko nevar pateikt, kas notiks; 180 dienās viss vēl var sabojāties,” M. Flaksis paredz, ka pārsēs tos sējumus, kuri aizies postā.

Vērgales pagasta bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā SIA “Bitex” audzē gaļas liellopus un arī nodarbojas ar graudkopību.

Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Akerfelds saka: “Jāskatās, vai pārsēt būs ekonomiski pamatoti. Ja vienā laidienā būs lielāki postījumi, tad – jā, bet mazām vietām tērēt degvielu un sēklu diezin vai.”

Peļķes ziemāju sējumos esot, un droši vien būšot jārēķinās, ka kādi 20% sējumu izslīks. Taču vietās, kur nestāv ūdens, ziemāji izskatās labi.

“Vēl pavasaris tālu, tad jau redzēs,” M. Akerfelds samiernieciski saka.

“Zālāji rudenī labi sadīga, šobrīd ir veselīgi. Redzēsim, vai pavasarī lietus līs vai nelīs, bet jebkurā gadījumā nopļausim to, kas izaugs.”

Pārmēru savairojušies kaitēkļi viņu nebaidot, jo laukos mikrobioloģija un dzīvība ir balansā.

Bioloģiskajā saimniecībā zemi baro, mēslo, uzlabo, lai iesētais labāk augtu, bet minerālmēslus un ķīmiju nelieto, lai netraucētu dzīvajiem organismiem.

“Zāle un graudi aug. Ražas ziņā nevaru sacensties ar konvencionālajām saimniecībām, bet, tā kā man ir mazāk izdevumu, varu saimniekot veiksmīgi,” atklāj M. Akerfelds.

Uz liellopiem siltā ziema nekādu iespaidu neatstājot. Gan tie, gan barība ir zem jumta sausumā. Tik daudz, ka cilvēkiem, ārā strādājot, esot jāmīcās pa dubļiem. 

“Šobrīd  smags jautājums,” par situāciju ābeļdārzā atbild Medzes zemnieku saimniecības “Bites” īpašnieks Rimants Budreckis.

Ābelēm jau piebrieduši palieli pumpuri. Šobrīd vēl ļaunums nedraudot, bet, ja uznāks sals, tad nekas patīkams nebūšot. Savukārt, ja saglabāsies siltums, var parādīties ziedpumpuri, un, ja tie nosals, ražas nebūs.

“Šajā momentā tik tiešām neko nevar saprast, kāds būs gads. Siltās ziemas ir ļoti kaitīgas ne tikai augļudārzam, bet arī manai bišu dravai,”

R. Budreckis piemin otru nozari.

“Parasti bites sāk perot februāra vidū, bet šogad sāka janvārī, jo stropos bija augsta temperatūra. Ja kādu dienu būtu ļoti silts, saulains laiks un saimes dabūtu izlidot, tas būtu labi, jo bitēm jāiztīra organisms. Bet, ja neizlidos, tad aizies postā,” tāpēc saimnieku tik daudz neuztrauc augļu dārzs, cik bišu drava.

“Iedomājieties!” viņš saka. “Janvārī pilnā sparā tek kļavu sulas, šī jau trešā nedēļa.”

Ietekmē paradumi un ēkas stāvoklis

“Lai arī ziema netipiski silta, mums šogad iznāk kurināt vairāk nekā citas ziemas un vairāk nekā jebkurā citā tik siltā ziemā. Jo mājās ir mazulis,” saka liepājniece Gunita.

Viņa dzīvo divistabu dzīvoklī trīsstāvu mājā Liepājas klusajā centrā.

Bērzu ielā strādājošajai pensionārei Līgai ir vienistabas dzīvoklis, un apkure nodrošināta ar granulu katlu, kam nepieciešama elektrība. Telpā tur aptuveni 23–25 grādus.

Par elektrību pagājušajā mēnesī maksājusi 31 eiro, vienu granulu maisu, kurā ir 15 kilogrami kurināmā, iztērē trīs četrās dienās.

Iepriekšējie dzīvokļa īpašnieki pastāstījuši, ka pagājušajā ziemā, kad vienu nedēļu tieši pirms gada bija lielie mīnusi, vienu maisu iztērējuši dienā.

Līga rēķina, ka, iespējams, izdosies pat kurināmo sataupīt uz nākamo sezonu. Tonnu nopirkusi, par to samaksājusi ap 250 eiro.

Bernātu ielā divistabu dzīvoklī dzīvo Artis ar sievu Intu. Kurina ar skaidu briketēm.

“Šoziem vēl neesam pat izkurinājuši paleti, kādas divas trešdaļas. Vairāk iznāk kurināt vējainās dienās un tad, kad gaisā paaugstināts mitrums,”

vērtē vīrietis.

“2024./2025. gada apkures sezona aizvien turpinās, un, kā jau tas ir bijis pēdējos gados, apkures sezona ir gara, mitra un ar temperatūras svārstībām,” vērtē SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Ziemā silts laiks – tad jau būs jāmaksā par siltumu mazāk. Tā nebūt nav!

Uzņēmuma vadītājs vienlaikus atgādina, ka katras dzīvojamās mājas maksu par apkuri veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem liepājniekiem katru mēnesi ir vienāds, un arī ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš, kas savukārt var būt ļoti atšķirīgs.

Patēriņu ietekmējošie faktori ir ārgaisa temperatūra, ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un durvju stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energotaupības pasākumi), apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna, vertikālā vai horizontālā, individuālie temperatūras regulatori u.c.), mājas individuālais siltummezgls (apkope, pareiza ieregulēšana), iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).

Tieši uzņēmuma nosauktie patēriņu ietekmējošie faktori, kas attiecas uz ēkas un apkures sistēmas tehnisko stāvokli un pašu iedzīvotāju jeb kurinātāju paradumiem, izpaužas un ietekmē apkures rēķinus.

Piemēram, liepājniece Santa dzīvo 57 kvadrātmetru dzīvoklī tā saucamajā hruščovkā, nesiltinātā.

“Man šogad ir lielāks rēķins, lai arī taupu. Man ir regulējamā apkure, visu laiku turu uz divnieku, man rēķins – 70 eiro. Tik daudz nav bijis citus gadus!”

izklāsta liepājniece.

Santa kā vienu no iemesliem, kāpēc siltajā ziemā maksā vairāk, ir izsecinājusi, ka pie vainas būs pakešlogi. “Nokalpojuši 20 gadus. Iespējams, pa šķirbām jau laiž cauri aukstumu.”

Savukārt Aija Kairēna dzīvo simtgadīgā nesiltinātā koka mājā, 65 kvadrātmetru dzīvoklī. Radiatori ir regulējamie.

“Rēķini no oktobra līdz decembrim salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušies par aptuveni 40%,” secinājusi iedzīvotāja.

“Dzīvoklī ir tik silts, cik paši vēlamies. Uz nakti atslēdzam, no rīta kādā istabā pieslēdzam.” Taču ieguvumu dod arī siltais laiks šoziem? “Noteikti. Paradumi jau nemainās, bet ārējā gaisa temperatūra gan!”

“Aicinām klientus savlaicīgi veikt energoefektivitātes pasākumus, kā arī pārdomāt katras mājsaimniecības individuālos paradumus siltuma pakalpojuma lietošanā apkures sezonā,” norāda J. Jansons.

Martai Sīlei, kas dzīvo līdzīgā namā kā Santa, rēķins četristabu dzīvoklim par siltumu novembrī bijis 45 eiro, par decembri maksājusi 70 eiro.

“90 eiro bija pagājušo gadu, kad bija pieslēgtas apkurei tikai trīs bērnu istabas,” Sieviete teic, ka noteikti rēķinu ietekmējusi gan siltā ziema, gan arī regulējamā apkure.

“Kurina jau tāpat, regulāri arī jāvēdina, jo par karstu.

Tagad nav auksts, pat ja noslēdz apkuri pavisam nost,” vērojumos par siltās ziemas ietekmi un regulējamās apkures priekšrocībām uz omulību dzīvoklī norāda liepājniece.

Viņa vēl piebilst, ka ietaupījums no siltās ziemas ir vēl arī no elektrības rēķina, jo bijuši elektriskie sildītāji – radiatori. Šoziem pēc papildu siltuma avotiem nav bijusi vajadzība.

Maksimālā gaisa temperatūra šajā apkures sezonā: +20,15 °С (10. oktobrī pulksten 16).

Minimālā gaisa temperatūra: –3,34 °С (13. decembrī pulksten 5).

Vidējā gaisa temperatūra 2024. gada apkures mēnešos:

• janvārī –2 °С,
• februārī +2,3 °С,
• martā +4,2 °С,
• aprīlī +7 °С,
• oktobrī +10,2 °С,
• novembrī +6,1 °С,
• decembrī + 3,6 °С.

Vidējā gaisa temperatūra 2023. gada apkures mēnešos:

• janvāris +1,2 °С,
• februāris +1,7 °С,
• marts +2,5 °С,
• aprīlis + 7,7 °С,
• oktobris +9,3 °С,
• novembris +3,5 °С,
• decembris +1 °С.

Avots: “Liepājas enerģija”

Sniegs ir nauda

Siltā ziema savu ietekmi atstāj arī uz tūrisma nozari, testējot uzņēmēju spēju pielāgoties apstākļiem. Būtiska tūrisma nozares daļa ir sabiedriskā ēdināšana.

Kafejnīcas “Bernātu Dzintariņš” līdzīpašniece Liene Otaņķe norāda, ka gandrīz astoņu gadu darbības laikā, kas ietver arī dramatisko pandēmijas laiku, ir gūts rūdījums un pieredze, kas iemācījuši nu jau profesionāli prognozēt pieprasījumu, būt elastīgiem un zibenīgi pārplānot resursus ļoti dažādās situācijās.

“Mūsu ģimenes uzņēmuma kafejnīca atrodas dabas parkā, priežu mežā, netālu no jūras, un tā darbojas visu cauru gadu, visos gadalaikos. Bernāti ir paaudzēs iecienīta atpūtas un pastaigu vieta liepājniekiem un tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem, tāpēc

laikapstākļi ļoti būtiski ietekmē mūsu apmeklētāju plūsmu,” atklāti saka L. Otaņķe.

Sabiedriskajā ēdināšanā ritmu un pieprasījumu būtiski diktējot arī gadalaiku sezonalitāte.

“Pļaujas laiks, protams, ir vasara, kad Bernātu viesu nami ir tūristu pilni. Pārējiem trim gadalaikiem katram ir savi plusi un mīnusi. Mūsu gadījumā ziemas lielākais pluss ir sniegs.

Savā starpā pat jokojam, ka sniegs ir “Dzintariņa” naudiņa. Jo sniegotās dienās Bernāti ir ziemas prieku tīkotāju pilni, mūsu mazā kafejnīca ir izsalkušu atpūtnieku pārpildīta un pieprasījums līdzinās un reizēm pat pārspēj vasaras ienesīgākās dienas.”

Kaut arī šajā ziemā sniegs bijis vien dažas dienas, L. Otaņķe teic, ka “izmisuši neesam”.

“Jūtamies klientu mīlēti!” viņa saka.

“Unikālā atrašanās vieta, pastāvīgo klientu uzticība un lieliskā darbinieku komanda ir mūsu klints, kas ir drošs pamats “Dzintariņa” darbībai un attīstībai arī sliktos laikapstākļos.”

Atpūtas bāzes “Ods” saimniece Katrīne Krūmiņa norāda, ka ne tikai siltā ziema ir ietekmējošais faktors uzņēmējdarbībai.

Viņa novērojusi, ka cilvēki pēdējos gadus mainījuši savus paradumus, – izvēlas ziemas laikā siltākus galamērķus vai arī bauda ziemas priekus tur, kur ir garantēts sniegs un kur atpūta, pārtikas izmaksas ir lētākas nekā Latvijā.

Tāpat ietekmējošs faktors ir augošās ikdienas izmaksas.

“Papildus visam minētajam – mums tā ir vēl lokācija. Atrodamies Bārtas upes krastā, skaistā vietā, tālu no pilsētas un pilsētas kņadas, tomēr, skatoties kartē, Latvijas rietumu galā, tuvu Lietuvas robežai. Arī tas ikdienā dod izaicinājumu klientus atvilināt.”

K. Krūmiņa stāsta, ka ziemas periodā un vispār vēsajā sezonā klientus mēģina piesaistīt ar īpašajiem piedāvājumiem: “Tie var būt saistīti ar pirts apmeklējumu dāvanā vai, ja rezervē divus vai vairāk namiņus, dodot atlaidi katram no tiem. Bet

visvairāk esam piesaistījuši cilvēkus ar vietējo ražotāju gardumiem, tos dāvinot vai dodot degustācijai viesiem,

piemēram, rezervējot namiņu, var nobaudīt un līdzi ņemt trīs dažādu garšu “Birzmaļu medus našķu” medus burciņas vai dāvinot “Nīcas sieru”, vai piedāvājot degustācijai “Aizputes vīna darītava” vīnu utt.”

Decembris ir mēnesis, kad tiekot dekorētas mājiņas ar eglītēm, rūķīšiem, svētku dekorācijām, lai jo īpaši svētku laikā aicinātu klientus izbaudīt klusumu.

Kā lieliska iespēja tiek minēta došanās pārgājienā pa takām līdz Vīles tiltam vai Dūkupja ūdenskritumam.

“Sniegotajās dienās mēs cenšamies reklamēties jo īpaši. Teritorijā ir kalniņi, kur bērni var doties ar ragavām gan vieni, gan ar vecākiem. Lielajā teritorijas dīķī ierīkojam slidotavu, pieejami karstie dzērieni un gatavojam “S’mores” jeb saldo ēdienu, kas gatavots uz grila.”

K. Krūmiņa rezumē, ka galvenokārt apmeklētāju trūkums ir dzīves dārdzības dēļ, ienākumi netiek tam līdzi.

“Pakalpojuma cenas neesam mainījuši trīs gadus, bet izmaksas uzturēšanai ir augušas – degviela, elektrība, darbaspēks…”

Papikoties vēl varēsim

Daumants Vidiņš, laika apstākļu vērotājs

Pēdējās desmitgadēs šādas siltas ziemas jau ir bijušas, to skaitā 2020. gadā.

Pēdējās trīs ziemas gan bija salīdzinoši aukstākas – sniega daudzums bija lielāks, un arī temperatūras zemākas, līdz ar to aizsala ezers un citas ūdenstilpnes. Iespējams, tāpēc šoziem siltos laika apstākļus vairāk jūtam.

Zemes klimats ir tāds, ka visu laiku ir reģioni, kuros ir aukstāks un kuros ir siltāks par normu.

Kad planēta sasilst, tad vidējā temperatūra paaugstinās gan tur, kur ir siltāks par normu, gan arī tur, kur aukstāks par normu.

Līdz ar to, kad ir aukstuma viļņi, tad tie vairs nav tik auksti, bet siltuma viļņi uz planētas ir ilgāki un izteiktāki nekā tie bija pirms simts gadiem.

Tas gan nenozīmē, ka noteikti būs vairāk vētru. Piemēram, ir fenomens, ka Latvijā vētru daudzums pat ir samazinājies. Šajā ziņā klimata pārmaiņas līdz galam vēl nav īsti izprastas.

Taču, jā, siltāks kļūst. Noteikti tas ir dabiskais cikls, plus arī, ka planētai piepalīdz sasilt cilvēks. Bezsniega vai mazsniega ziemas Latvijā, īpaši Liepājā, arī pirms simts gadiem bija, taču retāk. Tagad tādas ir biežāk.

Silta ziema gan nenozīmē vēsu vasaru.

Protams, tas, kas dod siltu laiku ziemā, dod vēsu laiku vasarā, proti, Atlantijas cikloni. Tie Latvijā viesojas visu laiku.

Taču, ja ir silta ziema, bieži vien siltāks ir arī pavasaris – ūdeņi nav sasaluši, tie ātrāk sasilst, līdz ar to arī pavasaris ieskrienas ātrāk.

Taču ar vasaru siltai ziemai sakarības īsti nav. Vienīgā korelācija ir, ja tāda pati atmosfēras kustība kā ziemā –  Atlantijas cikloni – turpinās arī vasarā.

Laika prognozes parasti kalkulē turpmākām divām nedēļām. Pagaidām redzams, ka vismaz līdz aptuveni 7. februārim Latvijā turpināsies siltums. Tālāk jau ir laimes spēle –

tātad pastāv iespēja, ka ziema var atgriezties.

Arī marts bieži vien Latvijā ir ziemas mēnesis.

Domāju, ka februāra vidū vai otrajā pusē vēl varēsim papikoties. Taču, cik ilgi tā pikošanās būs, grūti pateikt. Vismaz vienu, ja ne divas reizes Liepājā šoziem vēl uzsnigs.

Uzziņai

> 2023./2024. gada kalendārās ziemas (decembris–februāris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,9 °C, kas ir 0,5 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads).

Vissiltākā ziema bija Latvijas dienvidu daļā, Daugavpilī tai esot 1,3 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Bauskā attiecīgi 1,0 un 0,9 °C siltākai.

Savukārt tikai divās stacijās – Ainažos un Rūjienā – šī ziema bija aukstāka par normu (attiecīgi −0,3 un −0,1 °C novirze no normas).

> Jau 2023. gada decembrī tika saņemti vairāki ziņojumi par baltā stārķa novērojumiem. Decembra sākumā novērots arī lielais dumpis (Liepājā), plukšķis (Iecavā), un dzērve (Remtes pagastā).

Savukārt decembra beigās novērota ekstremāli agra meža un sējas zosu pavasara migrācija.

Kurzemes piekrastes rajonos (Nīca, Vecpils, Piltene) ziemeļu virzienā lidojam novēroti zosu bari ar vairākiem simtiem putnu.

> Arī 2024. gada janvārī vairākkārt novērotas vairākas zosu sugas, bet februārī dzīvajā dabā bija manāmas pavasara vēsmas.

Uzziedēja sniegbaltās sniegpulkstenītes un lazdas, sākās sulu cirkulācija kļavām, tika novēroti pirmie krūkļu balteņi jeb citrontauriņi.

Masveidā atgriezās lauku cīruļi, ķīvītes (izņemot valsts dienvidaustrumu rajonus), dzērves (izņemot valsts galējos austrumu rajonus).

> Šī gada janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas.

Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C novērota 1. janvārī Liepājā.

> 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,9 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas.

Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C novērota 18. janvārī Mērsragā.

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Uzziņai

> Silto laika apstākļu ietekmē palielinās slimību riski, kas skars dzīvniekus, pauž bažas Gaļas liellopu audzētāju biedrība.

Infekciozais katarālā drudža vīruss (“zilās mēles” slimība), kā arī ļoti lipīgā mutes un nagu sērga šogad var īpaši apdraudēt nozari, līdz ar to nodarot lielus zaudējumus gan piena un gaļas liellopu audzētāju, gan aitkopības nozarēm.

> Siltā ziema palielina saslimšanas risku pavasarī, jo asinssūcēju kukaiņi (miģeles) nebūs šajā siltajā laikā izsaluši un pavasarī dzīvniekiem uzbrukšot ar dubultu jaudu.

> Kukaiņus siltie laika apstākļi pagaidām īpaši neietekmē. Lai gan neliela daļa kukaiņu, kuriem janvārī vēl būtu jāguļ, ir modušies, pauž entomologs Volderārs Spuņģis.

> Nav pamata bažām, ka siltās ziemas dēļ būs vairāk ērču – cik tās gulēt aizgāja, tik arī pamodīsies, jo ziemā šie zirnekļveidīgie nevairojas. Ērču aktivitāte sākas pie aptuveni +5 grādiem.

> Ja temperatūra ir augsta, var pamosties un no savas paslēptuves izlidot dienastauriņi, bet, ja temperatūra pazeminās, tie var aiziet bojā.

> Tas, vai šovasar būs daudz odu, atkarīgs no tā, kāds būs pavasaris. Ja tas būs silts ar daudz nokrišņiem un veidosies peļķes, tad odi sekmīgi attīstīsies, norāda  entomologs.

Es domāju tā: Vai nepietrūkst ziemas?

Edgars Iesalnieks – inkasators:

– Tā kā ikdienā vadu automašīnu, ziemas man noteikti netrūkst. Labāk braukt pa sausu ceļu, nevis dubļainu vai apledojušu. Patīkami, ka no automašīnas nav jātīra sniegs!

Neesmu cilvēks, kurš aizraujas ar ziemas priekiem. Labprātāk baudu vasaru. Tagadējais klimats man patīk. Sniegu vajag tikai uz Ziemassvētkiem noskaņai.

Līga Mūrniece – strādā:

– Nē! Noteikti nē! Es esmu vasaras cilvēks. Ziemu gribu un tā man patīk decembrī, bet ne janvārī. Jau gaidu pavasari un siltumu.

Laikapstākļi dabā ļoti mainās, un, visticamāk, tas saistīts ar kaut kādām globālām pārmaiņām. Par to liecina arī vasaras, kas paliek aizvien karstākas.  

Laura Janvāre – studente:

– Protams, pietrūkst! Ziema ir daļa no gadalaikiem. Ja būtu īsta ziema, tad brīvdienās kopā ar ģimeni varētu nodoties ziemas priekiem, laisties no kalniņa ar ragaviņām. Tagad sajūta kā pavasarī.

Labi tas, ka ceļi, trotuāri sausi. Nav jābrien pa netīrītām, apledojušām ielām. Tiem, kas brauc ar automašīnām, nav jācīnās ar logu atkausēšanu, sniega tīrīšanu.

Valentīna – strādā:

– Ir divējāda sajūta. No vienas puses, man patīk ziema, kad ir sniegs un sals, bet, no otras, – patīk tā, kā ir tagad. Galvenais, ka trotuāri, ceļi sausi.

Vispār man patīk visi gadalaiki un dažādi laikapstākļi, arī lietus. Dabā daudz kas mainās, tajā skaitā klimats. Uzskatu, ka katrā gadalaikā savs skaistums un šis brīdis arī ir skaists.

Baiba Andersone-Selderiņa – no Pāvilostas:

– Man ziemas nepietrūkst nemaz. Pietiek ar to īso brīdi, kas mums te pirms laika bija – sniegs un sals. Bērnībā gan biju laimīga, kad varēju braukt ar ragaviņām.

Domāju, ir jau pierasts, ka laikapstākļi mainās un kārtīgas ziemas mūspusē nav. Mani novērojumi liecina, ka maksa par apkuri nebūt nesamazinās, ja tagad aiz loga plus grādi.