liepajniekiem.lv
Turklāt ortodontija nav domāta tikai bērniem – ārstēšana iespējama arī pieaugušajiem.
Iespējama, kamēr īstie zobi mutē
S. Silineviča atzīst, ka cilvēki, kuri nonākuši pie viņas, nereti jautā, vai viņa ir no Rīgas un vai “nepazudīs”, jo daudzi speciālisti braukā starp pilsētām.
Dažkārt pacienti domā, ka “labāk būs Rīgā”, un pat gadās komiskas situācijas, kad cilvēks aizbrauc uz galvaspilsētu, bet beigās satiek tos pašus Liepājas ārstus Stomatoloģijas institūtā.
Viņa pati ir liepājniece, izmācījusies par zobārsti Rīgā, gadu strādājusi par zobārsti un pēc tam uzsākusi rezidentūru ortodontijā.
Tobrīd ortodontu Latvijā bijis maz; tagad to skaits pamazām aug, tomēr sertificētu speciālistu joprojām nav daudz, un Liepājā tādi ir tikai daži.
Ar sakodiena koriģēšanu mēdz nodarboties arī zobārsti bez ortodontijas specializācijas, taču tas nav tas pats, kas Latvijā sertificēta ortodonta darbs – ortodontija ir atsevišķa specialitāte ar vairāku gadu papildu apmācību.
“Ārstēšanas mērķis nav tikai smaids. Tas ir par mutes funkciju un veselību – lai sakodiens strādā, lai košļāšana ir kvalitatīva un rezultāts ir stabils,”
uzsver speciāliste.
Tādēļ ortodontija bieži nozīmē ne tikai zobu koriģēšanu, bieži jāiesaista vairāki speciālisti.
“Tas ir komandas darbs. Ortodontijas konsultācijā ļoti bieži atklājas, ka nepieciešama arī zobu ārstēšana, mutes dobuma higiēnas nodrošināšana, reizēm ķirurģiska iesaiste. Tāpēc speciālisti sadarbojas, lai pacients saņemtu visu nepieciešamo,” skaidro ortodonte.
Daktere uzsver, ka ortodontija ir ārstēšana bez vecuma ierobežojuma.
“Kamēr ir zobi, ir arī iespējas uzlabot sakodienu un funkciju.”
Ortodontija ietver dažādas metodes: fiksētas aparatūras, izņemamas ierīces, breketes, kapes, dažkārt arī lielo žokļu ķirurģiju, ja jākoriģē ne tikai zobi, bet arī žokļu attiecības.
Šādos gadījumos klīnika sagatavo pacientu un sadarbojas ar ķirurgiem Rīgā, bet daudzas procedūras, piemēram, zobu raušanu un mazākas manipulācijas veic klīnikā uz vietas.
Paradumi, ģenētika un pacienta iesaiste
“Bieži pacientus pie ortodonta nosūta zobārsts vai higiēnists, bet nozīmīga ir arī pašu vecāku līdzdalība –
bērniem līdz aptuveni 10 gadu vecumam zobi jāpārtīra, un tieši tad visbiežāk pamana, ja kaut kas neizskatās līdz galam kārtībā.
Ja ir šaubas, var atnākt uz konsultāciju – tās laikā izvērtē, vai ārstēšanu sākt uzreiz vai pagaidīt. Nereti, pat ja sakodiens nav ideāls, ārstēšanu atliek līdz brīdim, kad nomainās zobi. Dažos gadījumos vispirms jārisina arī citi faktori, piemēram, miofunkcionālie traucējumi, elpošanas paradumi vai logopēdiskas problēmas,” skaidro speciāliste.
Mūsdienās arvien biežāk bērniem novēro šaurākus žokļus, un bieži nepieciešama augšžokļa paplašināšana.
Iemesli var būt dažādi un ne vienmēr precīzi pierādāmi – tā var būt gan ģenētika, gan ārējie faktori, piemēram, ilgstoša elpošana caur muti, alerģijas, iesnas, augšējo elpceļu problēmas.
Kā iespējamie ietekmējošie aspekti ir arī mīkstāka pārtika.
“Mazāk košļāšanas – ja bērns mazāk košļā, žokļi un muskulatūra nesaņem tik lielu slodzi kā agrāk.
Ilgstoša knupja lietošana un pudelīšu izmantošana ilgāk, nekā vajadzīgs,” piebilst S. Silineviča.
Arī ar miegu saistīti faktori var būt iemesls novirzēm no normas, piemēram, krākšana, elpošana caur muti, ļoti nemierīgs miegs, un smagākos gadījumos pat elpas apstāšanās epizodes, kur ortodontiska ārstēšana dažkārt var būt daļa no risinājuma.
S. Silineviča skaidro, ka viens no priekšstatiem par ortodontiju – ka tas ir dārgs process – ir atkarīgs no situācijas sarežģītības. Konsultācija maksā 40 eiro.
Bērniem paplašināšanas aparatūras cenas var būt ļoti dažādas – vienkāršāki risinājumi ir lētāki, bet individuāli laboratorijā izgatavotas ierīces var izmaksāt vairākus simtus eiro.
Noteikti jāņem vērā, ka ārstēšana ir gana ilgstoša, jo vēlamo rezultātu nevar dabūt vienas vizītes vai dienas laikā.
Turklāt, lai nodrošinātu optimālu rezultātu, jāpielāgojas katra pacienta individuālajām īpatnībām – visas procesa daļas ir jāapzina, jāizrunā un jāsaplāno, to visu pielāgojot pacienta iespējām.
Jārēķinās ar papildu izmaksām, piemēram, rentgenu.
“Ortodontiskās ārstēšanas mērķis nav iztērēt lielāku vai mazāku naudas daudzumu, bet panākt labu, funkcionālu un stabilu rezultātu – lai sakodiens strādā, košļāšana ir kvalitatīva, locītavas netiek pārslogotas.
Estētika ir tikai viena daļa no kopējā ieguvuma,”
teic ortodonte.
“Ārstēšanas rezultāts ir atkarīgs ne tikai no ārsta, bet arī no pacienta un ģimenes disciplīnas. Ja netiek ievēroti norādījumi, piemēram, izņemamas aparatūras netiek nēsātas, tiek lauztas vai pazaudētas, ārstēšana ieilgst un sadārdzinās un reizēm jāmaina ārstēšanas plāns.
Tas pats attiecas uz higiēnu – breketes pašas zobus nebojā, bet ap tām vairāk krājas aplikums, tāpēc higiēna jāuztur īpaši rūpīgi. Ja zobu higiēna jau pati par sevi ir slikta, netiek ievērota, klīnika var arī atteikt ārstēšanu, jo risks zobiem kļūst pārāk liels,” skaidro S. Silineviča.
Breketes vai kapes?
Brekešu mērķis ir izlīdzināt zobus, bet ārstēšanas laikā tiek izmantoti dažādi palīgelementi – ķēdītes, atsperes, elastīgās gumijas, skrūvītes un citi risinājumi, lai panāktu pareizu sakodienu un funkciju, kā arī žokļu attiecību.
S. Silineviča atzīmē, ka keramikas breketes izmanto reti, jo tās mēdz būt lielākas, grūtāk kopjamas un noteiktos kontaktos var bojāt pretējos zobus.
Biežāk tiek izmantotas metāla breketes – gan klasiskās, gan pašligējošās.
Savukārt kapes, kas ir caurspīdīgas, izņemamas plāksnītes, kas ļauj pārvietot zobus pakāpeniski, ir moderns un ļoti efektīvs risinājums, ar kuru var izdarīt daudz, taču nav tā, ka kapes vienmēr būtu “labākas” par breketēm vai otrādi.
Bieži tiek izmantota hibrīdārstēšana, kurā kombinē dažādas metodes atkarībā no konkrētā gadījuma.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
