Piedāvājumā ir gan kārtīgs ēdamais svētku galdam, gan saldi našķi, gan produkti stiprai veselībai, tāpat apģērbi, rotas un lietas mājsaimniecībai.

Skatu piesaista pavasarīgas kleitas un džemperi ar ziedu attēliem. Tie top Mārupē “Feel the Style” mazajā ražotnē. Saimniece Dagnija pati zīmē akvareļus, tad ieskenē un drukā uz apģērba.

“Man pašai patīk ziedi, pircējiem arī. Liepājā esam regulāri, varbūt pat par biežu braucam tāpēc, ka šeit dzīvo radi. Katru reizi nāk un apģērbus iegādājas atkal jauni cilvēki,” viņa pastāsta.

Šinī tehnoloģijā nevar drukāt uz dabiskiem materiāliem, no kādiem darina apģērbus, tāpēc attēlu nodrukā uz poliestera satīna un tas ir noturīgs, mazgājot neizbalo.

Dagnijai ir arī interneta veikals, taču cilvēki, protams, gribot apģērbu apskatīt un aptaustīt.

“Tirdziņi ir svētki,” atzīst ražotāja.

“Saules akmens” rotu tirgotājai Zanei vīra vecvecāki bija tautas daiļamata meistari. “Pirms gadiem 18 vecmāmiņa teica – jums jādara kaut kas pašiem savs! Pirmais tirdziņš bija Brīvdabas muzejā, domāju, kā nu te tirgos dzintarus, kurš gan nāks klāt. Taču vecmāmiņa parādīja, kā šo visu iemīlēt,” viņa pastāsta.

Zane teic, ka Liepājā cilvēki par dzintaru zinot tāpat kā par baravikām – kur aug un kurā brīdī. Pašai palaimējies lielākus gabalus atrast Pāvilostā un Mazirbē. Vīrs gatavo rotas, viņa tirgo.

“Man vispār nav pacietības kaut ko uztaisīt, bet es atkal varu parunāties ar cilvēkiem. Tāpēc no Rīgas braucam uz jūsu brīnišķīgo pilsētu,” saka Zane.

Vai esat nogaršojuši šokolādi ar priežu čiekuru garšu? “Mītavas čiekurs” uz Liepāju atbraucis pirmoreiz. Pārdevēja Linda stāsta, ka priežu ziedputekšņus pievieno salātu mērcei un sejas vai roku krēmam, var tējkarotīti piebērt tējai.

Viņai šķiet, ka iepriekš neviens nekur pasaulē nav iedomājies pievienot šokolādei priežu čiekurus. Cilvēki brīnoties, kā var ēst čiekurus.

“Kolēģi ir izmēģinājušies visu ko. Ja bērnam dod sīrupu, tātad tās ir zāles un ne tik labi patīk. Ja to pašu priežu pumpuru sīrupu iedod ar želejas konfektēm, pavisam cita lieta,” viņa izstāsta.

Tautas ticējums pauž, ka Lieldienās jāēd viss, kas apaļš un dzeltens, un tādi ir “Ievas siera” rituļi. “Vēl ir rīts, bet pircēji pērk,” stāsta Lāsma.

“Liepājā tirdziņos iet ļoti labi.

Man patīk cilvēki paši par sevi, tie šeit ir citādi, laikam tāpēc, ka kurzemnieki. Atmosfēra šeit ir ļoti forša.

Konkurence sieriem, protams, ir, bet tie, kas iecienījuši, vienmēr pērk un meklē mūsu sierus.”

Liepājas pircēji labās garšas dēļ esot iecienījuši tālu ceļu vestos gaļas izstrādājumus un maizi no “Ražots Salacgrīvā”.

“Vienmēr cenšamies atgriezties pie jums,” saka tirgotāja Elīna. “Tie, kas zina, jau gaida mūs. Lai kāds būtu laiks, Liepājā cilvēki vienmēr nāk uz tirdziņiem.”

Pircēju patiešām netrūkst, ļaudis apiet ne vienu riņķi vien, lai izpētītu, pagaršotu. Gunita un Diāna nāk pretī, piepirkušas pilnas rokas.

“Braucu pēc māla podiņa dāvanai. Mums visiem mājās jau tādi ir, esam fani,” stāsta Gunita.

Nopirkušas cidonijas, mazmeitai Madarai vajadzēja saldās bumbiņas. Olas neesot jāpērk, jo Gunitas mammai ir vistas.

“Lieldienās braukim pie māsas uz Ventspili, viņai ir dzimšanas diena, tāpēc būs dubulti svētki,” sak Gunita, bet Diāna piebilst, ka kopā paēdīs un pasvinēs.

Inetai un Kristīnei tirdziņš ļoti patīkot. Nopirkušas zivtiņu, nu iešot vēl apskatīt citas preces. “Gaidām tirdziņus, es nāku katru reizi,” saka Kristīne.

“Te ir citādi, viens ar otru var pastumdīties. Ir cits sortiments, atbrauc mājražotāji, kuru produkcijas veikalos nav.”

Ineta papildina ka tirdziņā varot satikt paziņas. Lai izdotos Lieldienas, vajagot olas, lai var krāsot un sakauties. Citādi ģimenē svinot mierīgi, taču noteikti arī pašūpojas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.