Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Pašlaik pašvaldība sper pirmos reālos soļus ostas caurlaides smago metāla vārtu atvēršanai – pieņemts lēmums veikt iepirkumu būvprojekta izstrādei kopīgi ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldi.
Veloceļš gar kanālu
Pagājušajā gadā SIA “Metrum” izstrādāja lokālplānojumu teritorijai starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielu un Jauno ostmalu līdz O. Kalpaka ielai, pašvaldība pirms apstiprināšanas to nodeva publiskajai apspriešanai, un vasaras nogalē vairāki desmiti liepājnieku pirmo reizi vai arī pēc daudziem gadiem pastaigājās pa vietu, kur nākotnē būs gājēju promenāde.
Iedzīvotāji vairākus gadus pēc kārtas jau raduši no šī krasta vērot kuģu un laivu parādi Jūras svētkos, taču pārējā laikā teritorija ir slēgta.
Dome lēmusi, ka taps būvprojekts, lai zemesgabalu Kaiju ielā 7 atvērtu publiskai lietošanai, lai kopīgi ar šobrīd publiski pieejamo teritoriju Kaiju ielā 3 veidotu vienotu rekreācijas zonu ar labiekārtotu skvēru un veloinfrastruktūru, kas savienotu Tramvaja tilta velojoslu ar veloceliņiem Aldaru ielā.
Zemesgabals Kaiju ielā 3 ir Liepājas pašvaldības īpašums, savukārt Kaiju ielā 7 pieder valstij un to pārvalda LSEZ.
Ņemot vērā, ka abu zemesgabalu nākotnes redzējums jāplāno un jāveido vienoti gan arhitektoniski, gan inženierkomunikāciju risinājumos,
būtiski, ka abus projektus izstrādā viens projektētājs.
Pašlaik, kad Aldaru iela ir apbraucamais ceļš Raiņa ielas pārbūves laikā, gājējiem un velobraucējiem labie brīži ceļā uz centru beidzas pie Kaiju ielas, kur automašīnu plūsmā ir sarežģīti šķērsot brauktuvi.
Šī vieta būs pirmā, kur satiksmes dalībnieki piedzīvos labas pārmaiņas.
Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls pastāsta, ka saskaņošanā jau nonācis Aldaru un Kaiju ielas krustojuma pārbūves projekts, kas papildinās veloinfrastruktūru tā, lai ar velosipēdu pēc iespējas ērtāk varētu nokļūt pilsētas centrā un no turienes uz Aldaru ielu.
Šis nelielais projekts nākotnē sakļausies ar krastmalas pārbūves ieceri.
Sakārtos arī otru spīķeri
Veikala “Gemoss” vadītāja Baiba Trautmane ļoti gaida, kad kanāla Jaunliepājas pusē ienāks dzīvība, un krastmalas atvēršanas ieceri vērtē pozitīvi.
“Tad pa Kaiju ielu vairāk cilvēku nāks. Pašlaik ir tā, ka garāmgājēju ir ļoti maz, iegriežas tikai tie, kas grib apskatīt mūsu vēsturisko ēku.
Ja vēl īpašnieki atjaunotu to ēku, kas atrodas pretī…” viņa saka.
Arī daudzi liepājnieki jautā, vai tad beidzot sakārtos arī otru vēsturisko spīķeri.
Ēka pieder AS “UPB”, un tās valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš pauž “Kurzemes Vārdam”, ka uzņēmums ir informēts par Liepājas pašvaldības ieceri attīstīt kanāla krastmalu.
“Pašlaik veicam spīķeru ēkas tehnisko apsekošanu un līdz krastmalas atvēršanas brīdim veiksim visus nepieciešamos darbus, lai ēka būtu sakārtota un droša,”
viņš sola.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem līdzīgi noritēja kanāla krastmalas atvēršana Vecliepājas pusē. Tā gadu desmitiem bija slēgta zona, jo Liepājas ostā saimniekoja padomju armija.
“20. gadsimta otrajā pusē, strauji attīstoties Liepājas ostai, to padarot par slēgtu ostas ražošanas teritoriju, pilsētas struktūrā tika ieviestas strukturālas izmaiņas, faktiski slēdzot piekļuvi kanālmalai un izslēdzot no pilsētas aprites kvartālu starp Kaiju ielu un Tirdzniecības kanālu, kas degradēja arī tiešā tuvumā esošo apbūvi,” tā situācija Jaunliepājas pusē aprakstīta izstrādātajā lokālplānojumā.
Dažs liepājnieks sociālajā vietnē “Facebook” ironizē, ka
“tas tāds Liepājas standarts – ideju izturēt 20 gadus un vairāk”,
spriežot par to, kāpēc kanāla saulaino pusi ar lielisku skatu uz Vecliepāju sākam vērt vaļā tikai vairāk nekā 30 gadus kopš neatkarības atgūšanas.
“Katrai lietai ir savs laiks,” atbildē norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Viņš saprot, ka cilvēki gribētu, lai tad, kad ir pieņemts politisks redzējums, viss notiktu jau rīt, bet diemžēl to nevar paveikt ātri.
“Teritorijai ir divi īpašnieki, un, lai nebūtu divi projekti ar pilnīgi atšķirīgu piegājienu, esam vienojušies ar LSEZ pārvaldi, ka tiks veikts viens iepirkums teritorijas tehniskajiem risinājumiem, un to finansiāli sadalīs starp LSEZ pārvaldi un pašvaldību.
Komunālā pārvalde strādā ar arhitektiem, lai sagatavotu darba uzdevumu. Tiklīdz tas būs gatavs, tiks izsludināts atklāts konkurss.
Lēni un prātīgi domājam, kā to visu nofinansēt, jo galarezultātā budžets šādam projektam būs vajadzīgs,”
viņš pastāsta.
Arī uzņēmēji ir sarosījušies šajā teritorijā – priecē “Gemosa” attīstība, drīz būs arī jauns sporta projekts Jaunliepājā.
“Līdz ar to es domāju, ka šis ir tāds “soli pa solim” process,” pauž domes priekšsēdētājs.
Uzlabojums Jaunliepājas dzīvei
Lai teritoriju padarītu publiski pieejamu, tā ir jāsakārto, kas prasa laiku, stāsta LSEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Tāpēc arī nolemts sākumā projektēt un tad realizēt vispirms minimumu un vēlāk, atkarībā no finansējuma pieejamības, 2. un 3. kārtā kaut ko vairāk.
“Un tā, lai, būvējot pirmās lietas, tiek ievērtēts, kas pēc tam varētu nākt, lai nav jāārda laukā.
Piemēram, nobruģējam ietvi, bet neizveidojam kādus labiekārtojuma elementus, atstājam uz citu etapu, taču tie jau būs iezīmēti,” viņš pastāsta.
Pašlaik domāts maksimāli saglabāt krastmalā esošās betona plāksnes, bruģa segumu, arī dzelzceļa sliedes.
“Lai paliek vēsturiskais mantojums, un raut ārā varbūt ir dārgi un nevajadzīgi, ja netraucē pārvietoties,” saka U. Hmieļevskis.
Tirdzniecības kanāla Jaunliepājas pusi vēl izmanto LSEZ uzņēmums “Brimer Liepaja” (agrāk – “Norplast Piemare”), kuram nomas līguma termiņš beigsies 2028. gadā.
Procesā ir vienošanās ar uzņēmēju par tam iznomājamās daļas samazināšanu. “Projektējamais posms, kuru pirmo atvērs, ir līdz Kaiju ielas caurlaidei,” uzsver pārvaldnieks.
Viņš pieļauj, ka pēc promenādes atvēršanas vecie sarkano ķieģeļu spīķeri atdzims un īpašniekiem būs interese ieguldīt līdzekļus, jo pašlaik grūti rast pielietojumu ēkai, kurai apkārt nav zemes.
“To mēs redzam kanāla otrā pusē, ka funkcija ēkām ir atradusies – ir gan viesnīcas, gan biroji. Šeit attīstība noteikti būs ļoti līdzīga,”
uzsver U. Hmieļevskis.
“Piekļuve ūdensmalai noteikti dos uzlabojumu Jaunliepājas dzīvei.”
Uzņēmējdarbība krastmalā nekonfliktēs ar cilvēkiem, kuri tur atpūtīsies, viņš atzīmē, to labi var redzēt arī pretējā pusē, kur zvejnieku piestātnes ir publiski pieejamas, bet tas netraucē piebraukt un izkraut no kuģa zivis.
“Ziemā varētu uzprojektēt, un tad skatāmies nākamā gada budžetā līdzekļus, ko atvēlēt, lai varētu pirmos darbus izdarīt,”
norāda U. Hmieļevskis.
“Tehniskais risinājums būs atkarīgs tieši no tā, cik līdzekļu varēs atvēlēt.” Pagaidām nevar nosaukt summas, tomēr skaidrs, ka ārējais finansējums šai iecerei diez vai būs pieejams.
Uzziņai
Teritorijas labiekārtojums Kaiju ielā 3 un Kaiju ielā 7
Plānotā projektēšanas summa – ap 20 000 eiro (bez PVN), no kuriem LSEZ pārvaldes finansējums 10 000 eiro un Liepājas Komunālās pārvaldes finansējums 10 000 eiro.
Summas precizēs atbilstoši iepirkuma rezultātam.
Projektēšanu plānots uzsākt šogad un pabeigt 2026. gadā.
Avots: Liepājas pašvaldība
