“Vispirms pārbaudām, vai kuģošanas līdzeklim ir attiecīgi reģistrācijas dokumenti, vai vadītājam ir peldlīdzekļa vadīšanas tiesības gadījumā, kad tās nepieciešamas. Tāpat pārbaudām drošības aprīkojumu – vai ir glābšanas vestes, glābšanas riņķis utt.

Protams, veicam arī alkohola pārbaudes, jo reibumā vadīt kuģošanas līdzekļus nedrīkst,”

norāda VP Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas priekšnieks Mārtiņš Brižs.

VP uzrauga iekšējos ūdeņus – Liepājas ezeru, ostas akvatoriju līdz jūras vārtiem, ieskaitot Tirdzniecības kanālu un Karostas kanālu.

Patrulēšana ar motorlaivu notiek arī Dienvidkurzemē.

VP pārstāvis skaidro, ka kuģošanas līdzeklis ir diezgan plašs jēdziens. Noteikumos norādīts, ka tā ir inženiertehniska ierīce, kas paredzēta izmantošanai uz ūdens.

“Varbūt kādreiz, kad šāda jēdziena vēl nebija, to varēja interpretēt dažādi, piemēram, teikt, ka SUP dēlis vai vēja dēlis nav kuģošanas līdzeklis.

Taču faktiski jebkas, ko izmantojam, lai pārvietotos uz ūdens, ir kuģošanas līdzeklis.

Arī braucot ar vēja dēli vai SUP, ir jābūt glābšanas vestei. Ja šādu drošības līdzekļu nav, tad cilvēks jau pirmām kārtām apdraud pats sevi,” norāda VP pārstāvis.

Drošības aprīkojuma trūkums arī ir izplatītākais pārkāpums, ko VP ūdens patruļa fiksējusi pagājušajā sezonā.

Šosezon – līdz 28. maijam, uz ūdens konstatēti jau trīs pārkāpumi. Arī tie visi saistīti ar drošības aprīkojumu.

“Aktivitāti uz ūdens lielā mērā ietekmē laikapstākļi. Tiklīdz ir siltums un saule, tā ir krietni lielāka. Taču pagājušā sezona kopumā bija diezgan klusa un disciplinēta, ar atsevišķiem izņēmumiem, protams.

Ir ūdensmotociklu vadītāji, kuri uzvedas agresīvi un vada šos transportlīdzekļus vietās, kur tas nav atļauts.

Pagaidām tas lielus draudus nav radījis.

Svarīgi atzīmēt, ka gan ūdensmotociklu, gan citu kuģošanas līdzekļu vadītājiem ļoti nopietni jāizturas pret ostas akvatoriju, kur ir lielo kuģu kustība. Vislielākā bīstamība tur ir pašiem šo peldlīdzekļu vadītājiem, jo viņu dzīvību var nopietni apdraudēt kuģu radītais vilnis,” saka M. Brižs.

Viņš arī uzsver – nav pieļaujamas situācijas, kad mazie peldlīdzekļi pārvietojas pa kuģu ceļiem, traucējot satiksmi.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde norādījusi, ka šāda problēma īpaši aktuāla bijusi pirms vairākiem gadiem.

VP Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas priekšnieks vērtē, ka tie cilvēki, kas kuģošanas līdzekļus izmanto aktīvi, noteikumus zina.

Piemēram, kad makšķernieki pamana, ka viņu laivai tuvojas policija, uzrādīšanai jau sagatavo dokumentus un vajadzīgo glābšanas aprīkojumu.

Visbiežāk problēma esot ar tiem, kuri ar laivu izbrauc reti.

“Lai arī, manuprāt, ir tikai pašsaprotami, ka glābšanas līdzeklim uz ūdens ir jābūt, cilvēki par to tomēr mēdz aizmirst, un tad jau mēs attiecīgi arī reaģējam,”

stāsta M. Brižs.

Portāls otrdien ap pusdienlaiku kopā ar ūdens patruļu izbrauc nelielu līkumu par Tirdzniecības kanālu un gar Attekas salu.

Lai gan diena ir karsta, uz ūdens nav nekādas rosības. Vien gar Attekas salu virzienā uz Tramvajtiltu ar SUP dēli airējas pārītis. Abiem ir peldvestes, līdz ar to policijai pret atpūtniekiem nav nekādu pretenziju.

M. Brižs supotājus vien pabrīdina, ka otrpus Tramvajtiltam, ostas teritorijā, ar SUP dēli pārvietoties nedrīkst.

VP Liepājā šomēnes uzsākusi patrulēšanu arī ar velosipēdiem un dronu.

Velopatruļas uzrauga sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī kontrolē, vai jaunieši līdz 16 gadu vecumam, kuri pārvietojas ar velosipēdu, lieto aizsargķiveres un vai ir ieguvuši velosipēda vadīšanas tiesības.

Sabiedrisko kārtību un ceļu satiksmes drošību likumsargi uzrauga arī no gaisa ar bezpilota lidaparātu – dronu palīdzību, kā arī uzrauga tos iedzīvotājus, kuri paši izmanto lidrobotus, proti, pārbauda, vai netiek pārkāpti noteikumi un vai ir iegūtas nepieciešamās atļaujas.

Uzziņai

Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos

> Pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, nodarbojoties ar ūdens slēpošanu vai tamlīdzīgiem ūdens sporta veidiem, personai jābūt ietērptai glābšanas vestē.

> Vadītājs nodrošina, lai pasažieris, kas jaunāks par 12 gadiem, pārvadāšanas laikā ir ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē.

> Vadītājam aizliegts:

* izmantot kuģošanas līdzekli, kas nav tehniskā kārtībā vai nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem;

* izmantot kuģošanas līdzekli, kuru nepieciešams reģistrēt, ja uz tā šim nolūkam paredzētajās vietās nav norādītas valsts reģistrācijas numuru zīmes;

* pārsniegt kuģošanas līdzekļa kravnesību vai atļauto pārvadājamo cilvēku skaitu, pārsniegt atļauto kuģošanas ātrumu atbilstoši ātruma ierobežojuma zīmēm;

* vadīt kuģošanas līdzekli ar ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h, tuvāk par 30 metriem no peldētājiem, izmantot kuģošanas līdzekli vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktās, apzīmētās un aizliegtās akvatorijās un peldvietās;

* manevrēt un apstāties peldošu vai stāvošu kuģu, bagarmašīnu un peldošo celtņu tuvumā, kā arī starp tiem;

* noenkuroties kuģu ceļā, kā arī pietauvoties vai stāvēt pie navigācijas zīmēm un pasažieru vai kravas piestātnēm, ja tās nav paredzētas atpūtas kuģiem;

* vadīt kuģošanas līdzekli vai mācīt vadīt kuģošanas līdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ūdens satiksmes drošību.

Avots: likumi.lv

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.