Foto un video: Ugunskuru atblāzmā kā toreiz – Liepāja piemin Barikāžu laiku un brīvības cenu
Gluži kā pirms 35 gadiem sals knieba ausīs, gaiss bija pilns dūmu smaržas un cilvēki cieši kopā stāvēja pie ugunskuriem un dziedāja. Tā vakar vakarā pie Liepājas okupācijas muzeja, kur tolaik atradās Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas Koordinācijas centrs, aizritēja 1991. gada janvāra barikāžu piemiņas pasākums “Barikāžu atblāzmā”.
liepajniekiem.lv
Goda sardzē stāvēja jaunsargi, dziedāja Nīcas vīru koris Jēkaba Ozoliņa vadībā, muzicēja NBS Jūras spēku orķestris ar diriģentu virsleitnantu Andri Rasmani.
Pasākumu vadīja Emīls Dreiblats, kurš citēja Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča teikto, ka tajās janvāra dienās
Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo drošību un ērtības pret Latvijas drošību un nākotni.
No Nīcas vīru kora rindām iznāca Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš un uzrunā teica paldies katram, kas pirms 35 gadiem nevis ar ieroci rokā, bet ar ticību un pārliecību bija par Latviju, sargāja Liepāju un arī devās uz Rīgu, lai nosargātu mūsu valsti.
Un šodien atkal ir kopā, lai īpašajā brīdī ugunskuru atblāzmā, būdami droši savā pilsētā, dzertu tēju un runātu par valsti.
“Šodien, kad pasaules ģeopolitikā arī ir izaicinājumi, karš Ukrainā, tie mums vēlreiz atgādina par to, ka
brīvība nav vienkārši pašsaprotama. Par to ir jāiestājas, par to ir jādomā un jāstiprina pašiem sevi,”
viņš teica.
Liepājnieks, zvejnieks Ziedonis Balčus 1991. gada janvārī divas naktis sargāja Tautas frontes namu.
Teodors Eniņš Rīgā vairākus Rīgā sabraukušos barikāžu sargus sūtījis atpakaļ uz Liepāju, lai palīdzot liepājniekiem, jo galvaspilsētā aizstāvju ļoti daudz.
“Pilnīgā tumsā sēdējām un skatījāmies, kā tie melnie pulkveži piebrauc, iet un grabina durvis,”
viņš atminējās.
Bijis galdiņš, uz tā telefona aparāti, lai varētu sazināties, ja kaut kas notiek, un lukturītis, lai redz numuru uzgriezt.
Vēlāk bijis arī pie televīzijas torņa un Pasta ielā.
“Zīmīgi palika prātā, ka pie ugunskura bija daudz krievu tautības jauniešu.
Un viņi visi sauc krieviski pilnā balsī – mēs par brīvu Latviju! Bijām pārsteigti par tādu uzņēmību,”
teica Z. Balčus.
Viņš uzsvēra, ka tolaik ticēja, ka nosargās Latvijas neatkarību, tomēr skaidrības un drošības izjūtas nebija līdz pēdējam brīdim.
Vēl pēc vairākiem gadiem, kad PSRS armijai bija jāatstāj Liepāja, okupanti nebija samierinājušies.
“Gribējām braukt jūrā, bet mūs nelaida, kamēr lielais kreiseris neiziet. Palika atmiņā, kā šie brauc garām un bļauj pilnā galvā: “Mēs vēl atgriezīsimies!”
Vienam jūrnieķelim nokrita cepure un iekrita ūdenī. Nospriedām, ka tas ir uz neatgriešanos.
Paldies Dievam, ka tā tas bija,” teica barikāžu dalībnieks.
Pasākuma noslēgumā muzeja ēkā notika koncerts “Par Tevi, Latvija”, kurā muzicēja grupa “BUKS & ARTA”, kā arī atmiņu stāsti pie tējas tases.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
