Kamēr to nav, komplektācija ir nepilnīga, atgādināja direktors Jānis Džeriņš.

Katra josla uzplečos rāda, kurš gads mācību iestādē rit. Savukārt dzenskrūve vai stūres rats norāda uz izglītības programmu.

Uzpleču pasniegšanas ceremonija RTU LJK ir kļuvusi par tradīciju, kas tiek rīkota mācību gada sākumā.

Trešdien burinieks “Libava” pirmkursantus gaidīja pie jahtu centra Tirdzniecības kanālā, lai izvestu atklātā jūrā.

Šogad koledža uzņēmusi lielu skaitu audzēkņu pēc 9. klases, vairāk nekā 100.

Buriniekam ar tā kapteini Anatoliju Molokanovu nācās maršrutu veikt četras reizes, līdz visi bija izvizināti un devuši svinīgo solījumu jūrai.

Portālam bija iespēja piedalīties pirmajā izbraucienā kopā ar topošajiem 22 kuģu mehāniķiem un viņu audzinātāju Santu Valdmani.

Laikapstākļi lutināja – sildīja saulīte, gaisa temperatūra tuvojās atzīmei 10, vējš pūta pavisam nedaudz.

“Libavai” cieši sekoja vēl viens peldlīdzeklis – jahta “Discovery”, uz kuras klāja pulcējās LJK audzēkņu vecāki, lai paši pieredzētu zīmīgo notikumu savu atvašu dzīvēs.

Kad no ostas teritorijas bija iziets atklātos ūdeņos, direktors J. Džeriņš uzsvēra, ka “esat pirmā grupa, kurai ir gods piedalīties mūsu oficiālajā uzpleču pasniegšanas ceremonijā”, un aicināja dot solījumu, lai kļūtu par godpilniem jūrniekiem.

Arī LJK pedagogs Gunārs Ošenieks iedrošināja:

“Pēc zvēresta un uzliekot uzplečus jau būsiet uzņemti kopējā jūrnieku ģimenē.”

Un turpinājumā saprast, vai tiešām “tā ir jūsu lieta, tas, ko gribēsiet darīt”.

Kad zvērests bija pateikts, uzpleči savās vietās, atlika vēl tikai viens – jūrai atdot stikla pudeli, ko jaunie kursanti bija piepildījuši ar saviem vēlējumiem.

Atgriežoties ostā, kursabiedri Aleksandrs Kuzņecovs un Marks Nikolajenko bija pacilātā noskaņojumā.

“Mums patika,” viņi īsi sacīja, piekrītot, ka uz ilgu laiku notikušais paliks atmiņā. Turklāt jaunieši pirmo reizi devās braucienā ar burinieku “Libava”.

Uztraukumu visa procesa laikā neesot jutuši. “Man patīk jūra, tāpēc arī aizgāju mācīties uz koledžu. Uz to mudināja arī mans tētis. Pats gribēja iet uz jūrniecības koledžu, bet nesanāca,” Aleksandrs stāstīja par savu izvēli, kur turpināt izglītoties pēc 9. klases pabeigšanas Oskara Kalpaka vidusskolā.

“Es neesmu tik gudrs, tāpēc aizgāju uz mehāniķiem, nevis stūrmaņiem,”

viņš ar smaidu piebilda.

Savukārt Marks stāstīja, ka viņa vectēvs gājis jūrā, tāpēc savā ziņā turpinot ģimenes tradīciju.

Koledžā aizritējis jau vairāk nekā mēnesis. “Man viss patīk, ir ļoti forši,” pirmajos iespaidos dalījās bijušais Piemares pamatskolas audzēknis.

“Zēni ir ļoti kārtīgi un labi,” par audzināmo grupu saka pedagoģe S. Valdmane.

“Mācības uzsāka 25, bet viens ir aizgājis. Interese par programmu šogad bija liela. Pagājušajā gadā nokomplektējām vienu grupu, bet šogad – divas.”

S. Valdmane to skaidroja ar pievilcīgo atalgojumu, kādu saņem uz kuģa strādājošie.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.