Kā norādīts ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas tīmekļa vietnē, dokumenta mērķis ir bloķēt “Trampa korumpēto darījumu ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas pirkšanu un importu”.

Likumprojekts aizliedz ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijai (DFC) veikt ieguldījumus Krievijas enerģijas resursos, atceļ ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) licenci attiecīgajiem iepirkumiem un aizliedz šādu licenču izsniegšanu nākotnē, kā arī piešķir Donalda Trampa administrācijai pilnvaras ieviest sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru.

“Šis darījums nesamazinās izdevumus, ko amerikāņu tauta jau sedz sakarā ar neveiksmīgo karu Irānā, kas tika sākts pēc Trampa lēmuma,”

paziņoja Kongresa loceklis Gregorijs Mikss.

“Tas dos Putina rīcībā miljoniem dolāru, lai viņš varētu nesodīti turpināt asiņaino vardarbību pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem.”

Tramps 9. oktobrī savā sociālajā tīklā “Truth Social” paziņoja par “ārkārtīgi veiksmīgu” telefonsarunu ar Putinu, kurā viņi vienojušies par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgum.

Krievijas uzņēmumi, kā toreiz paziņoja Tramps, nekavējoties nosūtīs vairāk nekā 300 000 tonnu, vēl 500 000 – novembrī, miljonu tonnu – tūlīt pēc tam, bet turpmāk, ņemot vērā naftas pārstrādes rūpnīcu stāvokli, – vēl trīs miljonus tonnu.

Savukārt ASV Finanšu ministrija izdeva vispārēju licenci, kas līdz 2027. gada aprīlim aptur ASV sankciju piemērošanu attiecībā uz Krievijas dīzeļdegvielu.

12. oktobrī Krievijas televīzijas programma “Vesti” ziņoja, ka pirmā Krievijas dīzeļdegvielas partija ir ceļā no Sanktpēterburgas uz ASV austrumu krastu.

Pēc Trampa domām, Krievijas dīzeļdegvielas ienākšana pasaules tirgū palīdzēs samazināt tās cenas, kas strauji pieaugušas ASV un Izraēlas kara pret Irānu dēļ.