Foto un video: Nesoda, bet aprunājas un apdāvina – policija veic reidus uz veloceļiem
Velobraucēji, kuri vakar vakarā mina pedāļus pa veloceļu Liepāja-Bernāti, aiz Grīnvaltiem, iespējams, pirmo reizi dzīvē pieredzēja policista paceltu zizli un aicinājumu piestāt malā. Šoreiz tās bija draudzīgas un mierīgas tikšanās ar Valsts policiju (VP), un daudzi mazākie riteņbraucēji tālāk devās ar saņemto dāvanu.
liepajniekiem.lv
Profilaktiskie reidi, kuros fokuss uz mikromobilitātes braucamrīkiem, – velosipēds, elektriskais divritenis, elektroskrejritenis, pašgājējs velosipēds – beidzamajās nedēļās notiek regulāri, braucēji pārbaudīti gan uz Klaipēdas šosejas, gan Grobiņas veloceļa un Jūrmalas parkā, portālam liepajniekiem.lv pastāsta VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas galvenais inspektors Gints Briķis.
“Īstas paraugģimenes,”
tā likumsargi teica par vecākiem ar bērniem, kuri saulaino vakaru izmantoja kopīgam izbraucienam ar divriteņiem.
Gan lielākajām atvasēm uz saviem braucamrīkiem, gan mazākajām, kas vizinājās sēdeklītī, galvā bija ķivere, kas bērniem līdz 17 gadu vecumam jāvelk obligāti.
Otra svarīga lieta – velosipēda vadītāja apliecība. To var iegūt no 10 gadu vecuma, kas ir brīdis, kad bērns drīkst patstāvīgi pārvietoties ceļu satiksmē, taču ar obligātu nosacījumu – jābūt nokārtotām pirmajām vadīšanas tiesībām.
“Daudzi vecāki, daudzi bērni neiedziļinās un to neizprot. Jau no pašas mazotnes bērnu sēdeklītī ķiverei jābūt. Tāpēc pamācām, atgādinām,”
saka G. Briķis.
Tiesības noderēs, jo no 14 gadiem tās ļaus vadīt elektroskrejriteni. Agrāk to nedrīkst darīt, bet, pēc policista teiktā, daudzi vecāki nopērk bērniem dārgu dāvanu, ar kuru tiem nemaz nav atļauts braukt.
No Bernātu puses piebrauc māmiņa Helēna un tētis Antons ar meitām Gabrielu un Sofiju.
“Kam jābūt, braucot ar divriteni?” – jautā galvenais inspektors. Ķiverei, zina Gabriela, kura brauca visiem lielu gabalu pa priekšu. Nu viņa uzzina arī to, ka būs jānokārto vadītāja apliecība. Pirms apritēs 10 gadu, braukt var tikai kopā ar pieaugušajiem, atgādina G. Briķis.
“Ķiveres mums ir vienmēr,”
uzsver bērnu māmiņa.
“Mums ļoti patīk izbraukt ar velosipēdiem, tagad braucam atpakaļ no Vērbeļniekiem.” Meitenes dabū dāvanā policijas talismanu Runci Rūdi.
No jūras puses pēc saviem ceļa malā pieslēgtajiem divriteņiem atnāk trīs pusaugu meitenes. Policisti noskaidro, ka viņām ir 12 un 13 gadu, tātad vienas pašas var braukt, bet kā ar tiesībām?
Meitenes apgalvo, ka vadītāja apliecības esot, tikai nav līdzi. Taču ķiveru nav, lai pašas zina, ka tās vajag. Vienai esot, bet kļuvusi par mazu, jānopērk cita.
“Šodien mēs nevienu nesodām, bet mācām,”
paskaidro G. Briķis. “Ja varam visu sarunāt, tad šķiramies kā draugi!”
“Neredzu, ka daudzi valkātu tās ķiveres,” pauž viena no pusaudzēm. Galvenais inspektors iebilst – ja pavērotu šo veloceļu, tad redzētu, ka lielākajai daļai bērnu tās ir.
Lai iegūtu velotiesības, CSDD jānokārto tests ar 10 jautājumiem, drīkst pieļaut divas kļūdas. Testu var kārtot atkārtoti, nekādu ierobežojumu nav.
G. Briķis uzsver, ka gan Liepājā, gan Dienvidkurzemē ir aktīvas skolas un klašu audzinātāji, kas sazinās ar CSDD un rod iespēju visai klasei testu nokārtot skolā.
Elektroskrejriteņiem un pašgājējiem velosipēdiem šogad jābūt iegādātai obligātajai cilviltiesiskajai apdrošināšanai, bet pašam braucamrīkam jābūt reģistrētam CSDD. Arī to reidos pārbauda VP.
Daudzi elektroskrejriteņu vadītāji neiedomājas, ka līdz 17 gadiem jālieto aizsargķivere. Savukārt pašgājēju divriteņu vadītāji nav ielāgojuši, ka nedrīkst braukt pa ietvēm, Liepājā šādi pārkāpumi redzami bieži.
Likumsargi pievērš uzmanību arī braucamrīku tehniskajam stāvoklim. Velosipēdam priekšā jābūt lukturim vai baltam atstarotājam, aizmugurē – sarkanam. Arī BMX braucamrīkiem, ar kuriem bērni dodas uz skeitparku, nav atlaižu.
Kā tad nokļūt skeitparkā? Vai nu vecāki aizved, vai ritenis jāstumj, norāda galvenais inspektors. Jo
Liepājā nav tādu veloceļu, kas nekrustotos ar ielām, un bez atstarotājiem citiem satiksmes dalībniekiem velosipēds grūti pamanāms.
G. Briķis atzīst, ka iepriekš VP ne tik ļoti kontrolēja mikromobilitātes rīkus, bet šogad to dara aktīvi.
“Braucēji kļūst vairāk, daudzi nezina noteikumus. Mēģinām audzināt jau no mazotnes. Pēc mūsu novērojumiem divām trešdaļām jau ir ķiveres, to vienu trešdaļu mācām ar nākotnes cerībām, ka tas tiks ievērots,” viņš saka.
Daļai vecākās paaudzes ir aplams uzskats, ka tad, ja esi iedzēris un nedrīksti vadīt auto, droši var braukt ar velosipēdu. G. Briķis uzsver, ka noteikumi velobraucējiem ir tieši tādi paši – alkohola koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles. Atšķirība tikai tāda, ka velobraucējam tiesības netiks atņemtas.
Lauku reģionos daudz velosipēdistu, kuri braukā reibumā un tiek sodīti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.