Lai arī rīts bija lietains, ļaužu piepildīts svētdien bija arī Jūrmalas parks Liepājā – lieli un mazi Lieldienu svinētāji, svētku brokastis ieturējuši, olu kaujās izdauzījušies, saplūda no malu malām, lai dienas turpinājumā radoši padarbotos, ietu rotaļās, spēlētu spēles, baudītu priekšnesumus.

Tautasdziesmas, lelles un spēles

Plašam pulkam apmeklētāju sarīkojumu ”Lote un Lieldienas” jau tradicionāli veidoja Tautas mākslas un kultūras centrs. Leļļu teātra izrāde, dziesmas, dejas, radošās darbnīcas, rotaļas, jautras atrakcijas, pūkaini zvēriņi, olu krāsošana – brīnumi gaidīja malu malās!

Ar dziesmām priecēja folkloras kopas ”Vēlava” un ”Saknes”, bet izkustēties deju soļos aicināja vidējās paaudzes deju kolektīvi ”Kvēle”, ”Vaduguns”, ”Rucavietis”, senioru deju kolektīvs ”Sidrabvilnis”, bērnu tautas deju kolektīvs ”Krustiņi” un Liepājas Valsts tehnikuma jauniešu deju kolektīvs ”Odziņa”.

Īpaši bija padomāts par mazajiem apmeklētājiem – plaša spēļu zona, kurā sacensties ātrumā, veiklumā, tālumā un apķērībā.

Meistardarbus varēja radīt kopā ar Tautas lietišķās mākslas studiju ”Liepava”, ziedu dizaina studiju ”Liepzars” un Radošo skolotāju apvienību, tādējādi tiekot pie garām, garām zaķa ausīm, ligzdiņas ar cālīti un oliņām, miniatūra putnubūrīša un citiem dekoriņiem, ar ko pēcāk rotāt svētku galdu vai iepriecināt savus mīļos, paša darināto pasniedzot kā dāvanu.

”Mana sieva ir novadniece, šeit dzimusi, un mēs patlaban ciemojamies pie viņas vecākiem,” pastāsta Rolands, atklājot, ka atbraukuši no Siguldas.

Tā kā ir četras brīvas dienas, braucienu varējuši ieplānot. ”Feini, feini, lietiņš pārgāja, un ir patīkami,” viņš saka par liepājnieku organizētajām svinībām.

”Meitai patika teātris. Sunīti Loti sastapām pirmo reizi, mums Tuta tagad topā un vēl citi draudziņi.”

Ģimene oliņas sakrāsojusi dienu iepriekš, tādēļ šorīt varēts izdauzīties olu kaujās. ”Vienu brīdi biju stiprākais, bet tad mans trīs gadus vecais dēliņš mani pārspēja.”

Dienas turpinājumā Ceru ģimene plānoja satikt vēl citus radus un vienkārši labi pavadīt laiku Liepājā.

Sasilda sirds siltums

”Prognozēs bija, ka būs saulains laiks, bet paskatieties…” Sirīnas kundze labsirdīgi papukojas par nesakritību, bet ar visu to – diena esot izdevusies.

”Galvenais jau ir, lai dvēselē ir svētki,” viņa uzskata. ”Lieldienas ir tāda gaiša diena. Personīgi man tā liekas. Ir brīvdienas, var pavadīt laiku ar bērniem, ar mazbērniem.”

Kundze pasākumu apmeklēja kopā ar saviem mīļajiem – no Rīgas atbraukusi meita Zita ar mazbērniem.

”Nedomājām iet laukā, lija lietus, bet tomēr izgājām, un esam saņēmuši ļoti daudz pozitīvu emociju. Bērniem šeit ir forši, daudz ko darīt. Ir koncerts, dejas. Mums patīk!”

Kūka jau notiesāta brokastīs, taču tik un tā svētku noskaņā būs arī dienas turpinājums.

”Tas ir tas labākais, ka izdevies nenobīties no lietus, sanākt kopā. Kaut arī saulīte ir aiz mākoņiem,” priecājās sunīte Lote jeb Liepājas Leļļu teātra aktrise Vija Mežale, kurai pēc izrādes nospēlēšanas bija uzticēts vadīt uz skatuves notiekošo.

”Tas ir jūtams – sirds siltums. Jo tiek satikti sen neredzēti draugi, paziņas vai ir atrasts laiks, lai izietu kopā ar ģimeni. Un sirds siltums, ko šeit var just, mūs sasilda, aizvietojot pavasara doto.”

Rucavā godā tradīcijas

Rucavas estrādē Lieldienas jau sestdien tika ieskandinātas tradicionālās noskaņās kopā ar Rucavas etnogrāfisko ansambli.

Caur dziesmām svētku prieks salija sanākušo sirdīs, turklāt neiztika arī bez rotaļām, kuras mazākajiem svinētājiem ļāva parādīt savu atraktivitāti. Bērni jo īpaši priecājās par vienu no Lieldienu simboliem – cāli, kurš ieradās kā pārsteigums un ar katru draudzīgi apsveicinājās.

Ņemot vērā ieražas un latviešu tautas ticējumus, etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas visus aicināja arī kārtīgi izšūpoties, lai vasarā nekostu odi.

Bija sagatavots arī prāvs, olām pildīts grozs, lai ikkatrs, kuram varbūt nebija līdzi paša sagatavotās olas, varētu izmēģināt veiksmi olu kaujās vai sacensties to ripināšanā.

Irina uz Lieldienu ieskandināšanu Rucavā bija ieradusies, apvienojot to ar otru šai dienā notiekošo pasākumu – grāmatas “Rucavas cimdu mantojums” atvēršanas svētkiem, kuri Rucavas centra dzirnavās norisinājās uzreiz pēc jautrajām svētku aktivitātēm.

Uz Lieldienu sarīkojumu viņa bija paņēmusi līdzi vīru Edgaru, kurš šai dienā svinēja arī vārdadienu, un mazmeitiņu Evelīnu. Viņu mājās olas jau bija sakrāsotas un dažas arī paņemtas līdzi – vai nu olu kaujām, vai ripināšanai.

“Vīram šodien vārda diena, un es teicu – aizbraucam bišķi pasvinēt. Bet viņam 10. aprīlī arī jubileja, tāpēc Lieldienās vispirms uz Liepāju, uz boulingu aizbrauksim, bet mums arī mājās būs pasākums – bišķiņ pasēdēt un pacepties.

Cepsim pankūkas – mums laukā ir speciāla bada pankūku panna, un tad mums ir tāda tradīcija, ka katru pavasari tā iesākam cepšanas sezonu,” viņa pastāstīja.

Liepājnieki Ance un Edmunds kopā ar mazajām atvasītēm – Dārtu un Evertu – svētkos uz Rucavu bija atbraukuši ciemos pie vecākiem.

“Mājās, dzīvoklī nesēžam.

Te ir tīrāks gaiss un brīvāk nekā pilsētā – tur svinēšana nav tas pats, kas laukos,”

abi atzina.

Viņu ģimenē šajos svētkos galvenais esot iešana uz baznīcu, taču neizpaliek arī pārējās tradīcijas – olu krāsošana sīpolu mizās un citos dabiskos materiālos, olu kaujas, to ripināšana, kā arī šūpošanās.

“Tā ar kārtīgām tradīcijām un visu pārējo Lieldienās Rucavā esam pirmo gadu. Pirms trim gadiem arī šeit bijām, bet tad negājām no sētas ārā, jo bija kovids. Tagad beidzot cilvēkos var tikt un bērniem arī ir svarīgi redzēt, kā Lieldienas kārtīgi tiek svinētas, – var jau redzēt, kā viņi priecājas.

Šeit visiem viss notiek! Tas tomēr ir citādāk nekā vienkārši sēdēt mājās un krāsot olas,” sacīja Ance, uzsverot, ka vislielāko prieku sagādā kopā būšana un kvalitatīvi pavadīts laiks.