liepajniekiem.lv
Katra diena piepildīta
Ceļojums sācies ar negaidītu piedzīvojumu, atceras priekulniece. Tā kā tieša reisa no Rīgas uz ASV nav, viņas vispirms aizlidojušas uz Kopenhāgenu.
“Tur mums paziņoja, ka lidmašīna uz ASV kavēsies vismaz divas stundas. Jau sāku uztraukties, jo Sanfrancisko, uz kurieni lidojām, biju konkrētā laikā rezervējusi mašīnu. Nomierinājos, kad sazvanītais pakalpojuma sniedzējs apstiprināja, ka viss ir kārtībā.”
Ceļotājas Amerikā pavadīja desmit dienas, izmetot nelielu riņķi pa valsts rietumu piekrasti un apmeklējot Kalifornijas, Nevadas, Jūtas un Arizonas štatus.
“Visas desmit dienas bijām kustībā un redzējām daudz.
Mūsu ceļošanas filozofija ir vairāk laika pavadīt tieši dabā, muzeji mūs interesē mazāk, un dabas skati bija tik iespaidīgi, ka viss pārējais tiem blakus tāpat nobālētu,”
stāsta jauniete.
Ceļojuma laikā apmeklējušas kādus 10 nacionālos dabas parkus.
Endija lēš, ka varbūt pat vairāk: “Bijām Josemitu Nacionālajā parkā, Sekvoju Nacionālajā parkā, Lielajā kanjonā un citos. Visi parki bija grandiozi, bet katrs ar kaut ko atšķīrās – ar krāsām, ar lielumu, ar apskates objektiem. Es pat nevaru nosaukt, kurš man patika visvairāk, jo tie bija patiešām elpu aizraujoši.
Kādam varētu šķist, ka, braucot uz milzīgu dabas parku, jābūt fiziski labai sagatavotam, bet es tam nepiekrītu. Visi parki ir nenormāli lieli, un, lai kaut vienu pilnībā izstaigātu, vajadzētu vismaz nedēļu. Tur var iet ar kājām, var noīrēt vai ņemt līdzi savu divriteni, var iet pa kalniem, uzkalniņiem vai līdzenumiem. Katrs dara, kā grib, un iet tik daudz, cik var.
Galvenais ir vienkārši samierināties, ka visu tāpat neizdosies redzēt.”
Tā kā meitene ir autosportiste, tad mammai un tantei Amerikā par braukšanu nebija jādomā. Lai gan pa tik iespaidīgām šosejām un slaveniem ceļiem Endija brauca pirmo reizi, uztraukuma nebija nekāda.
Kopā nobraukušas aptuveni piecarpus tūkstošus kilometru. Grūtākā diena bijusi pirmā, kad vajadzēja nobraukt 800 kilometrus.
Tā kā gribējās redzēt pēc iespējas vairāk, tad daudz laika nācies pavadīt pārbraucienos no vienas vietas uz otru.
“Ir cilvēki, kas domā, ka, 10 dienās apmeklējot tik daudzas vietas, neko īsti neredzējām. Tā nav. Jā, parkos negājām vairāku stundu garos pārgājienos, bet redzējām pietiekami daudz. Un ne jau visu laiku bijām tikai ceļā.
Esam ar mašīnu izbraukājušas Eiropu, un es zinu, cik dienā varu nobraukt, un tad pēc tā arī plānojam apskates objektus un apstāšanās vietas.
Saprotu, ka no malas var šķist, ka dienas bija ļoti pārpildītas, bet savā ziņā tāds arī bija mērķis, jo es nezinu, vai tur vēl kādreiz atgriezīšos. Tāpēc uzskatu, ka ceļojot jau pirmajā reizē jāredz maksimāli daudz, lai prāts mierīgs.”
Pie Holivudas zīmes netika
Amerikas apceļotājas pabijušas arī vairākās lielajās pilsētās – Sanfrancisko, Lasvegasā, Losandželosā.
Parasti Endija naktsmītnes rezervē pirms ceļojuma, taču šoreiz šo to atstājusi uz pēdējo brīdi. Lidmašīnas biļetes nopirkušas vien divarpus nedēļas pirms lidojuma, bet naktsmājas atsevišķās pilsētās meklēja uz vietas.
“Lasvegasā meklējām viesnīcu, un man bija iespēja nedaudz pajokot, jo sākotnējais ceļojuma mērķis mums bija Ēģipte. Tad nu Lasvegasā izvēlējos viesnīcu, kas izskatījās pēc ēģiptiešu piramīdas,” viņa smejot atklāj.
Lasvegasa zināma kā grēku pilsēta, kur uz katra stūra ir kazino. Ar mērķi pamēģināt ko jaunu uz kazino devās arī Endija un abas līdzbraucējas.
Viņas nolēma izmēģināt katra savu kazino mašīnu, taču neiztērēt vairāk par dolāru.
Otra lieta, ko jauniete ļoti gribēja, bija tetovējums. Turpat arī tikusi pie nelielas sirsniņas, kas tagad ir kā suvenīrs.
“Visas pilsētas bija skaistas, bet Losandželosa man patika visvairāk. Ņemot vērā, cik pilsēta ir apdzīvota, mani pārsteidza, ka tā ir arī diezgan zaļa.”
Pie Holivudas zīmes klāt netikušas, tāpēc meklējušas kādu ieliņu, no kuras tā būtu vislabāk saskatāma.
Esot slavenajā pilsētā, noteikti gribēja apskatīt Holivudas Slavas aleju. Vislielāko iespaidu atstājusi leģendārā mūziķa Maikla Džeksona zvaigzne.
Labu laiku pavadījušas arī Santa Monikas piestātnē.
“Ja godīgi, tad bieži sevi pieķēru pie domas, vai tiešām tas ar mani notiek realitātē. Sajūta bija kā kādā filmā vai sapnī. Brīžiem pat tagad nevaru noticēt, ka es tiešām tur biju.”
Jaunieti vienmēr piesaistījusi amerikāņu kultūra, bet, esot tur uz vietas, visvairāk pārsteigusi cilvēku laipnība un draudzīgums, kas uzreiz uzlabo jebkuru dienu.
“Ļoti interesanti bija braukt pa slaveno 66. ceļu, kas daudziem asociējas ar multfilmu “Vāģi”. Tā man ir tāda bērnības favorītmultene, tāpēc bija tiešām forši pašai pa to ceļu pabraukt.
Iebraucām arī vienā ceļmalas pilsētiņā, kas saistīta ar to multeni. Nelielā restorānā satikām divas tiešām foršas seniores, un varēja pilnīgi sajust, cik ļoti viņām patīk tas, ko dara. Uzvēdīja tāds mazpilsētas šarms.
Tas gan, ka tur un arī citviet ir nejēgā lielas porcijas,”
stāsta Endija.
Pa restorāniem vai ātrās ēdināšanas vietām ceļotājas daudz nestaigāja, biežāk piestāja pie veikaliem un ēdamo nopirka tur. No sākuma bijis grūti pierast pie lielajiem iepakojumiem.
Bet lielākā problēma ceļojuma laikā bija sliktie sakari un interneta pieslēgums. Parasti Endija pirms ceļojumiem iegādājas konkrētās valsts e-SIM karti. To izdarīja arī šoreiz un tāpēc bija vienīgā, kurai pa ceļam bija interneta pieslēgums.
“Iebraucot dabas parkos, zona vispār pazuda!
Tad uzreiz pārņem satraukums. Ja nu apmaldāmies, kā tiksim ārā? Esmu pārliecināta, ka mans iekšējais kompass strādā pietiekami labi un es zinātu, kurā virzienā jādodas, bet tas tomēr ir baisi, ja esi svešā valstī, svešā vidē.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
