Foto un video: Raiņa parkā tapis Tautu draudzības dārzs
Raiņa parkā iepretī vieglatlētikas manēžai ir skaista puķu dobe, kurā patlaban beidz ziedēt prīmulas un tulpes, bet peonijas pavasara lietū jau spodrina pumpurus.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Tagad šeit tapis “Tautu draudzības dārzs”, kurā var pasēdēt uz astoņiem dizaina soliņiem ar vienotu nosaukumu “Vējš”.
Tie veltīti Liepājā dzīvojošo tautību cilvēkiem.
“Tautu draudzības dārzu” 4. maijā atklāja tā veidotāji – Kurzemes NVO centrs un Liepājas Poļu biedrība “Vanda” kopā ar mazākumtautību kultūras biedrībām.
Soliņu autors ir Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas (LMMDV) 3. kursa audzēknis Roberts Čirksis.
Uz katra sēdekļa atzveltnes iegravēti vārdi – Liepāja, miers, saliedētība – latviešu, poļu, krievu, ukraiņu, vācu, baltkrievu, lietuviešu valodā un ivritā.
Biedrības “Vanda” vadītāja Rita Rozentāle atgādināja, ka Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanā liela loma bija visu mīlētajai Itai Kozakevičai.
“Lai atceramies viņas vārdus – “Par jūsu un mūsu brīvību!”,” viņa teica.
“Liepāja, miers, saliedētība. Tas mums vajadzīgs ļoti, ļoti, ļoti.”
Kurzemes NVO centra valdes locekle Juta Reķele izstāstīja, ka dārza ideju R. Rozentāle ierosināja pagājušā gada maijā.
“Tā būtu vieta, kur dažādu tautu biedrībām pulcēties, vieta, kur var satikties dzejas lasījumos vai kādos citos notikumos. Bijām aizgrābti ar ideju, uzlikām to uz papīra un iesniedzām Sabiedrības integrācijas fondam,” pauda J. Reķele.
Projektu īstenoja sadarbībā ar LMMD, kuras audzēkņi devās ciemos pie Liepājas mazākumtautību biedrībām, iepazinās ar viņu darbību un pārrunāja soliņu ideju.
“Ir liels prieks un gandarījums redzēt to, ka ieguldītais laiks un darbs ir realizēts un redzams pilsētā,”
atzina soliņu autors LMMDV 3. kursa audzēknis Roberts Čirksis.
Tā kā uzdevums bija apvienot visas Liepājā dzīvojošās tautības, jaunietis izdomājis, ka vējš tās visas atvedis šeit.
R. Čirksis pateicīgs saviem skolotājiem Guntim Jekstem un Edijam Ābelem.
“Ņemot vērā budžetu, izvēlējāmies to soliņu, kurš nebūtu ekskluzīvs, taču īstenotu ideju un iekļautu zīmīgākos vārdus ar atšķirīgo – valoda un rakstība,” teica G. Jekste.
Pie katra soliņa mazākumtautību pārstāvji nodziedāja dziesmu savā valodā.
Pasākumā uzrunas teica Polijas vēstniecības Latvijā konsuls Marjušs Podgurskis, kultūras un mediju eksperte Agņeška Halmane un Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
