Vislielāk drūzma ierasti ir pie pārtikas tirgotājiem, kur pircēji izvēlas gaļu, zivis, sierus, maizi, dažādus dzērienus un, protams, kārumus, kuru te papilnam.

Grauzdētus riekstiņus vai virtuļus var notiesāt vēl siltus, kamēr izstaigā visas tirgus rindas.

Ģimenes uzņēmums “Skudras” uz tirdziņiem Liepājā brauc regulāri, un redzams, ka pircēji gaļas pārstrādātājus ļoti gaida. Nemaz tik viegli nevar piekļūt un aprunāties, kā klājas.

“Viņi ļoti labi informēti, kad mēs būsim,”

nosmaida saimnieks Ints.

Visiecienītākais kundēm ir vistas giross, kas esot gadu gaitā pārbaudīta garša un vērtība. Noskaņojums ražotājiem darbīgs, jo tā sanāk, ka strādā visvairāk tieši tad, kad citi atpūšas.

Pašreizējā situācijā, kad pasaulē darās trakas lietas, jārēķinās ar lielākiem izdevumiem. “Agrāk varēja izbraukt, baigi neskatoties. Aizbrauc vienreiz, otrreiz, bet tagad atbrauc ar vienu mašīnu uz diviem,” viņš pastāsta.

Pagaidām svaigās produkcijas cenas vēl stipri neejot augšā, bet nevar zināt, kā būs tālāk. Ja būs vēl sliktāk, tad būs krīze visiem, bet labāk lai nav.

Ražotājiem vēl spilgtā atmiņā pandēmijas laiks, kad degvielas cenas uzlēca vēl augstāk, taču tas bija īslaicīgi. Taču svētki ir svētki, un jāsvin, pauž saimnieks.

“Viksieni” no Rendas puses arī ierasti tirgojas Rožu laukumā, un šoreiz plašs klāsts ogu sulu, sīrupu, ievārījumu un citu veselīgu gardumu. Maija Simanoviča stāsta, ka pērkot no visa kā.

“Tāpēc sortiments ir tāds, lai katram būtu kāds prieciņš,”

viņa saka.

Tirgotāji izrotājuši savu leti ar skaistu kompozīciju, kurā Lieldienu olas itin neparastās krāsās. Melnas iegūtas ar meža melleņu sulu, zilās krāsotas ar sarkano kāpostu, dzeltenās dabūs ar kurkumu, tikai jāliek dāsni un jānotur līdz nākamajai dienai. Ar zaļajām arī lielāks darbiņš – papriekš krāsotas kurkumā un tad sarkano kāpostu sulā.

“Kā būs tā būs,” ražotāja gaida lieldienas priecīgu prātu.

“Ar čīkstēšanu taču mēs neko neuzlabosim.”

Svētdien un pirmdien paši svinēšot pa mājām.

Piparkūkas jau labu laiku nesaistās tikai ar Ziemassvētkiem, bet liekamas uz kārā zoba visu gadu.

Cepēja un dekorētāja Vija Kučerenko atzīst, ka pēc apjoma Lieldienas sanāk kā otrie Ziemassvētki, tikai tematika mainās. Ir gan olas, gan putniņi, gan zaķi.

Pieprasīti vienmēr ir Liepājas suvenīri, piemēram, piparkūka ar bākas attēlu vai sirsniņa ar pludmali un dzintariņiem.

“Viesi labāk nopērk nevis magnētu, bet ēdamu suvenīru,”

viņa saka.

Piedāvājumā ir arī kuliči, kas aktuāli tikai uz Lieldienām.

Saimniece sākusi gatavot saldumus bez cukura – augļu pastilas. Viņa atzīst, ka sabiedrība ļoti pieradināta pie cukura, tomēr šos našķus pērk tie, kas piedomā par veselību pašiem un bērniem.

“Ja cilvēks nav pārāk pieradināts pie cukura, tad ir normāli,”

saka ražotāja, piemēram, banānu un zemeņu pastilā sabalansējas saldā un skābā garša.

Pie apģērbu, rotu un dažādu noderīgu mantu tirgotājiem burzma mazāka. Tomēr vēsā pavasarī pircēji met skatu arī uz siltiem adījumiem un tamborējumiem. Tos Gaviezē ada Nora Pričina.

“Interese ir, cilvēki izsaka komplimentus, ka skaisti darbi, labi nostrādāti. Bet acīmredzot pirktspēja ietekmē,” viņa saka.

“Tomēr ir kaut kas arī pārdots.”

Cilvēki šos darinājumus izvēloties tāpēc, ka tie top no dabīgiem materiāliem. Izstrādājumiem no alpaku vilnas un mohēras ir ilgāks kalpošanas laiks.

Nora ada no darba brīvajā laikā, jo strādā par dizaina skolotāju Grobiņas Zentas Mauriņas vidusskolā. Izstrādājumu modeļus viņa rada pati.

Ar tirdziņu ļoti apmierināti Leons un Agita ar bērniem Jāni un Santu, jo dabūjuši pilnīgi visu, kas iecerēts.

“Galvenais, ka ir garšvielas no Jelgavas, jo tās esam iecienījuši jau cik gadus. Gaidām, lai viņi atkal būtu šeit,”

stāsta Leons.

Ēdienus svētku galdam gatavos paši, un tad jau bez garšvielām neiztikt. Kam uz galda jābūt? “Olām!” nešaubās Jānis.

Lai tās sakrāsotu, vēl jānopērk karkade tēja un kurkuma, atgādina Agita, jo nekādas mākslīgas krāsvielas neizmanto.

Svētkus svinēs savā sētā, kur meklēs un ripinās olas. Lai arī laiks būs pavēss, svinēšana būs. “Svētkus nevar atcelt!” uzsver Jānis.