liepajniekiem.lv
Ukrainas atbalsta pasākumā ikviens var sniegt savu daļu – ar klātbūtni, ziedojumu vai vienkārši būšanu līdzās tiem, kam šis atbalsts šobrīd ir īpaši svarīgs.
“Mēs jūtamies briesmīgi. Esam izrauti no savas vietas,” saka Olena.
Viņa un Svitlana Liepājā nodzīvojušas jau divarpus gadus. Inna atbraukusi pirms diviem mēnešiem. Visas sievietes ir no Hersonas. “Tur palika mamma, arī māsa,” stāsta Olena.
“Mājas sagrauj, nogalina cilvēkus. Bombardē slimnīcas, pastu, sabiedrisko transportu. Ar tuviniekiem sakari ir, paldies Dievam, izdodas sazināties.”
Inna piebilst, ka Hersonā ik dienu mirst cilvēki. “Tur bumbo, katru dienu bumbo. Notiek cilvēku “safari” – lido droni un medī cilvēkus.”
Latvijā ir miers, to ukrainietes novērtē visvairāk. “Ļoti gribas mājās, protams. Ciemos labi, bet mājās ir labāk,” saka Inna.
Olena un Svitlana kursos jau mācījušās latviešu valodu, viņas palīdz Innai, kura tikko pieteikusies mācībām, pareizi izrunāt vārdus, kurus sieviete jau apguvusi. “Es zinu labdien, labrīt, kopā, cilvēks, velosipēds un jūra,” viņa lepojas.
“Latvijas cilvēki mūs ļoti atbalsta, labi uzņem,”
uzsver Olena. “Viņiem tas jādara, jo rīt karš var būt šeit,” uzskata Inna.
“Mēs paļaujamies tikai uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem,” saka Inna, vaicāta, ko domā par pasaules līderu sacīto un solījumiem izbeigt karu. “Pārējais ir tukša muldēšana un naudas pelnīšana, kamēr cilvēki mirst.”
“Galvenais ir ticēt labākajam. Vissvarīgāk ir ticēt, ka mūsu bērni atgriezīsies mājās un tuvinieki paliks dzīvi,” pauž Olena. “Ticība un cerība ir vienīgais, kas palicis.”
“Mēs esam stipri, mūs nevar salauzt,”
sarunas beigās caur asarām dzimtajā ukraiņu valodā pasaka jaunā sieviete, solot, ka ukraiņi grūtībās kļūs tikai stiprāki.
Liepājnieci un viņas dēlu, kuri nevēlējās nosaukt savus vārdus, uz Ukrainas atbalsta pasākumu pamudināja atnākt solidaritāte.
“Mēs atbalstām savējos, ukraiņi ir mūsējie un sargā arī mūsu mieru,” viņa atzīmē.
Kara pirmajā gadā ziedojuši mašīnu, pilnu ar noderīgām lietām, paši aizveduši uz Ukrainu. Viens no dēliem joprojām brauc kā automašīnu kurjers.
“Mēs joprojām ticam un ceram, ka karu izdosies apturēt. Citādi paši nevaram mierīgi gulēt. Vēsture atkārtojas, diemžēl. Mēs nekad nevaram justies droši,”
saka sieviete.
“Atnesu naudiņu. Būs atkal kāds ziedojums, atkal atnesīšu,” sāk stāstīt kāda seniore, bet caur asarām atvainojas, ka nevarot parunāt, pārāk daudz emociju.
Liepājniece Anna Raudija atver čemodānu un izkravā 36 pārus vilnas zeķu Ukrainas aizstāvjiem.
“Pa trim dienām uzadu pāri. Šīs nav pirmās. Pagājušo gadu – 20 biedrībai “Agape”, kur eju par brīvprātīgo, un pirmajā gadā 15 pārus pa pastu aizsūtīju uz Ukrainu,” viņa pastāsta.
Palīdz, jo redz, cik Ukrainā ir grūti. Viņa izaugusi lielā ģimenē, kur mamma vienmēr mācīja, ka citiem jāpalīdz.
“Es domāju, ka divi cilvēki nepagrozīs visu pasauli,”
A. Raudija spriež par D. Trampa un Krievijas diktatora Putina sarunām.
Kā katru dienu kopš kara sākuma, arī šodien, pulksten 12 skanēja Latvijas un Ukrainas himnas. Bīskapa Hansa Martina Jensona un katedrāles dekāna Pētera Kalka vadībā liepājnieki lūgšanās atbalsta Ukrainu.
Līdz pat pulksten 20.30, kopā ar labdarības organizāciju “Tabitas sirds” katedrālē norisināsies ziedojumu vākšanas un atbalsta akcija Ukrainas tautas labā.
Ikviens aicināts ziedot ne tikai naudu, bet arī siltas zeķes, cimdus, adījumus, pirmās nepieciešamības medicīnas preces, sveces un parafīnu.
Fonds “Uzņēmēji mieram” sadarbībā ar NBS Jūras spēkiem aicina iesaistīties kampaņā “Ziedo Ukrainas Jūras spēkiem”, lai jau otro gadu vasarā Liepājā sarīkotu nometni Ukrainas Jūras spēku karavīru bērniem.
“Tabitas sirds” vadītāja Kristīne Vidzeniece stāsta, ka pašlaik organizācija ukraiņiem sniedz tādu pašu palīdzību, kā Latvijas iedzīvotājiem.
“Tad, kad cilvēki ieceļo, vai ir kāda krīze, ārkārtas situācija, tieši tāpat nākam palīgā.
Kad cilvēki ilgāku laiku dzīvojuši izmitināšanas vietā un ir gatavi pārcelties uz pašvaldības iedotu vai īrētu dzīvokli, tad nepieciešamas pirmās lietas dzīvošanai – segas, spilveni, gultas veļa trauki, tad nākam ar to palīgā, palīdzam ar mēbelēm, ja tas nepieciešams,” viņa pastāsta.
“Tabitas sirds” pievienojas palīdzības sūtījumiem uz Vinnicu, turp aizvesti teju 40 sūtījumi. “Ir izveidojies cilvēku loks, kuri atbalsta mūsu organizāciju un līdz ar to atbalsta Ukrainu,” K. Vidzeniece norāda.
Daudzi sevi nereklamē, varbūt tāpēc liekas, ka atbalsts ir apsīcis, tomēr tā nav, uzsver brīvprātīgais Aigars Stonis.
Rēķinot pēc iedzīvotāju skaita, Latvija pasaulē ir viena no vadošajām valstīm, kas maksimāli palīdz Ukrainai.
“Es uz Ukrainu braucu gandrīz katru mēnesi un to redzu, gribu visiem paldies pateikt. Cilvēki paši mani atrod,” viņš pastāsta.
Pavērsiens ASV politikā radījis šoku pat cilvēkiem, kuri neiedziļinās politikas aizkulisēs, saka A. Stonis.
“Domāju, ka pietiek ar vienu teikumu, ko pateica Donalds Tramps, – ka Zelenskis ir iesācis karu. Tas ir prātam neaptverami. Lai man piedod ASV prezidents, bet viņam laikam jāārstējas,” viņš atzīmē.
Eiropa un Latvija situāciju varot ietekmē, ne velti šodien Kijivā ieradās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, kā arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un daudzi citi politiķi, arī Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Eiropas 350 miljardi eiro netiek prasīti atpakaļ, gatavo nākamo palīdzības paketi. Mēs esam tuvāk. Kā es kādreiz saku –
iekāpiet pie manis mašīnā un pēc 24 stundām būsim frontes līnijā. Tas viss notiek tepat blakus,”
uzsver brīvprātīgais.
Lūgšanā par Ukrainu, ticībā un cerībā par drošu Latviju
Atbalsta un labdarības akcija ukraiņu tautai Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē šovakar noslēdzās ar lūgšanām un koncertu, kurā skanēja gan latviešu, gan ukraiņu mūzika.
1096 dienas Ukrainā rit karš, ko uzsāka agresorvalsts Krievija. Tās ir gan 1096 dienas sāpju un ciešanu, gan 1096 dienas cerību un varonības, koncertu ievadīja Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš.
Bīskaps Hanss Martins Jensons uzrunā aicināja lūgt par Ukrainas tautu, ik dienu uz brīdi apstāties pusdienlaikā, kad dievnamā skan Latvijas un Ukrainas himnas.
“Mēs nevaram paļauties tikai uz politiķiem, karavīriem un ieročiem,”
viņš teica, uzsverot lūgšanas nozīmi.
Kopīgu aizlūgšanu vadīja katedrāles dekāns Pēteris Kalks.
“Ir apritējuši trīs gadi, kas ir salauzuši miljoniem cilvēku dzīves,” katedrālē sanākušos liepājniekus uzrunāja domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Katrs cilvēks, kurš seko līdzi ziņām, droši vien uzdod jautājumu, vai karš var atnākt arī līdz mūsu mājām?
Pašvaldības vadītājs atzīmēja, ka šobrīd Eiropa ir nedaudz modusies un mobilizējusies, tāpēc ir ticība un cerība par drošu pilsētu un drošu valsti.
“Katram no jums un arī man ir jāpieliek roka, lai atbalstītu Ukrainu, lai atbalstītu Ukrainas karavīrus. Es redzu un jūtu, ka liepājnieki var,”
viņš teica, pieminot, ka pilsēta devusi patvērumu daudziem Ukrainas civiliedzīvotājiem.
“Gribu no sirds pateikt paldies katram par atbalstu Ukrainai un novēlēt spēku, izturību un saliedētību šajā laikā.”
Koncertā piedalījās Jūras spēku orķestris, Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone, ģitārists Miks Akots, pianists Normunds Kalniņš, ērģelniece Ilze Tomsone un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra kori diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadībā.
“Esmu ticīgs cilvēks un šo gadu garumā katru rītu domāju un lūdzu. Beidzamā laikā īpaši, jo ziņās ir parādījušās visādas ārprātības. Tas bija viens iemesls, kādēļ man bija šeit jābūt,” teica Aira Klampe.
Otrs iemesls – viņa dziedājusi korī “Laiks”, prot gan Latvijas, gan Ukrainas himnu, tāpēc ļoti gribējās nodziedāt Ukrainas himnu ar visiem kopā.
“Tādā dienā dienā kā šī, mēs varam būt ļoti laimīgi, ka virs mums ir mierīgas debesis,”
atzina Mārīte Tarziera.
“Tanī pašā laikā cilvēkiem ir ļoti grūti, mēs katru dienu to dzirdam un nepaiet diena, kad par to neiedomātos. Tāpēc šodien gribēju atnākt, būt kopā ar pārējiem liepājniekiem, padomāt un palūgt.”
A. Jēkabsone uzsvēra, ka par savām emocijām runā mākslas valodā.
“Šai laikā tas katliņš ir pilns ar emocijām. Ir labi, ka ir šādi pasākumi, kur var izpausties un pateikt visu, kas ir uz sirds. Ir ar ko parunāt, mani kāds dzird.
Šovakar runāju caur dziesmām, rītvakar būs izrāde, kurā pateikšu visu, ko domāju. Lielas dusmas un niknums ir galvenās emocijas. Pat bailes ne,” teica aktrise.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
