liepajniekiem.lv
Tikmēr paši jaunieši novērtē VAM kā lietderīgu, taču ierosina padarīt to interesantāku un praktiskāku.
No citām valstīm – liela interese
Pulkvedis A. Mirbahs stāsta, ka VAM notiek 272 vidējās izglītības iestādēs Latvijā, gan vispārējās, gan profesionālajās.
“Ir veicies labāk, nekā bija plānots. Biju domājis, ka būs kāds “atsitiens”,” A. Mirbahs neslēpj, ka to gaidījis tieši no tā dēvēto mazākumtautību izglītības iestādēm. Bet nekā tāda nav bijis.
Viņš to skaidro ar to, ka VAM ieviesta pakāpeniski jau no 2020. gada pēc brīvprātības principa. Arī uzkrātā pieredze bija veiksmīga, izglītības iestādēm sniegti padomi, ja tādi bija nepieciešami.
“Kā trešo faktoru es minētu mūsu sadarbības partnerus – izglītības iestādes, kuras jau laikus sāka VAM. Ja tomēr bija kādi jautājumi, uz kuriem mums nebija atbildes, tad varējām novirzīt pie tiem, kas palīdzētu ar risinājumu.”
Kopš VAM kļuvusi par obligātu mācību priekšmetu, A. Mirbahs saņēmis vien dažas sūdzības no jauniešu vecākiem.
“Viena bija par to, ka pēc āra nodarbības jaunietis saslimis. Vēl divas bija līdzīga rakstura. Protams, katra jaunieša veselība mums ir svarīga, bet tas tomēr nav nekas tāds būtisks,”
vērtē A. Mirbahs.
Jaunsardzes centrā viesojušies arī vairāku konfesiju pārstāvji, lai pārliecinātos, ka jauniešiem netiks uzspiestas darbības ar ieročiem, ko ticība tomēr liedz.
“Mums izdevās pārliecināt, ka viss ir kārtībā,” atminas A. Mirbahs.
Turpinot par VAM ieviešanu, pulkvedis norāda, ka ik gadu ir viens vai divi gadījumi, kad jaunsargu instruktors nekorekti komunicē ar izglītojamiem vai jaunsargiem.
Pēdējā gada laikā ar diviem jaunsargu instruktoriem darba attiecības ir pārtrauktas pēc dienesta pārbaudes veikšanas. Minētie gadījumi gan nav notikuši Liepājas reģionā.
Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur VAM ir obligāts mācību priekšmets vispārējā vidējā izglītībā. Līdz ar to pieredzes apmaiņā mūs apmeklē citu valstu pārstāvji.
Jaunsardzes centra direktors stāsta, ka ir ļoti liela interese: “Pagājušajā nedēļā bija Vācijas delegācija. Gribēja zināt, kā mēs organizējam Jaunsardzi, kā VAM. Šonedēļ viesojās no Francijas, un jautājumi līdzīgi – kā organizēt VAM ieviešanu. Viņi apkopoja gan mūsu, gan zviedru pieredzi.
Pirms dažām nedēļām pie mums bija atbraukuši briti, kuriem ir spēcīgākā Jaunsardzes kustība Eiropā, bet nav nekas līdzīgs VAM un Zemessardzei. Polija un Igaunija ir vistuvāk VAM ieviešanai. Latvija ir sasniegusi vairāk nekā citas Eiropas valstis.”
Garāmgājēji atskatās
Jaunsargu instruktors Kristaps Lībeks VAM pasniedz Liepājas Valsts tehnikumā un Liepājas Valsts ģimnāzijā.
“Mums iet labi, nekādu problēmu nav, arī no vecākiem nekādu sūdzību nav bijis,” viņš stāsta par pirmo aizvadīto mācību pusgadu.
Atbildot uz jautājumu, ko jaunieši apguvuši, pasniedzējs ieskicē tēmas: “Disciplīna, iekšējā kārtība, topogrāfija, darbs ar karti, orientēšanās, apgūti darbi ar sakariem, ar rācijām. Tagad nedaudz strādājam ar ieročiem, lai skolēni būtu gatavi pavasara šaušanai.”
Nodarbības notiek gan ārā, gan iekšā. Pirms došanās laukā vienmēr tiekot vērtēti laikapstākļi. K. Lībeks stāsta, ka rudenī nācies arī plānus mainīt, jo bijis pārāk lietains.
“Meklējam alternatīvas – kādu sporta vai aktu zāli, kur, piemēram, iziet ierindas mācību, soļošanu. Skolas ir pretimnākošas, visu var sarunāt,”
atzīmē jaunsargu instruktors.
Atšķirībā no tehnikuma, kas atrodas “Laumas” rajonā, kur teritorijas ziņā “var izvērsties”, ģimnāzija ir pilsētas centrā, līdz ar to nākas pielāgoties, plānojot nodarbības.
Kad ir nepieciešams lielāks darba lauks, K. Lībeks ar saviem audzēkņiem dodas uz Jūrmalas parku, kāpām, jūrmalu.
Reiz, kad notikusi maskēšanās nodarbība un sakrāsotām sejām pārvietojušies pa pilsētu, garāmgājēji bijuši pārsteigti.
“Ar ieročiem mēs nepārvietojamies, un tas arī nav vajadzīgs. Lai izvairītos no liekas skaidrošanās,”
norāda pasniedzējs.
Pirmo reizi K. Lībeks ar audzēkņiem ticies pašā mācību gada sākumā, lai jaunieši instruktoru varētu skatīt vaigā.
Tālāk jau sekojusi iepazīšanās nodarbība, kur skaidrots, kas ir VAM, kādēļ šāds mācību priekšmets nepieciešams, kā nodarbībās strādās, kādi ir nosacījumi utt.
Apzinoties, ka jaunieši ir dažādi un vairumam saskare ar jaunsargu instruktoru ir pirmo reizi, K. Lībeks ar audzēkņiem mēģina veidot cilvēciskas attiecības.
“Pasniedzēji jau jūt, kādā noskaņojumā ir jaunieši, vienmēr arī apjautājas, kā iet, vai viss ir kārtībā. Protams, dzīvē var būt visādi sarežģījumi – privātajā dzīvē, veselībā utt., tādēļ aicinu nākt un runāt, jo visu nodarbībā var pielāgot, ja tomēr ir objektīvi apstākļi, kādēļ kaut kas nav paveicams.
Uz jauniešiem nekliedzu, nebļauju, jā, reizēm nākas pacelt balsi, bet tas ir īslaicīgs moments.”
“Jaunieši ir pozitīvi, atsaucīgi, uz stundām ierodas. Apmeklētība ir 95 procenti,” stāsta K. Lībeks, gadās, ka kāds ir slims vai ir citi attaisnojoši iemesli.
“Ja tēma ir iepatikusies, viens otrs izrāda interesi par iespēju stāties Jaunsardzē, lai padziļinātāk apgūtu šīs lietas.”
Ir arī jaunieši, kuri pauž neitrālu attieksmi, jo viņiem nešķiet, ka VAM noderēs.
“Un te sākas instruktora uzdevums – tomēr pastāstīt, ko šī programma sniedz, kur iegūtās zināšanas var noderēt. Vienmēr var atrast kopīgu valodu un nonākt pie pozitīva risinājuma.”
Ieskats militārajā jomā
Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolā VAM pasniedz jaunsargu instruktors Varis Jansons.
Jau kopš 2012. gada paralēli vispārējās izglītības programmām Oskara Kalpaka vidusskolā uzsāka VAM programmas īstenošanu. Tā bijusi direktora Ginta Ročāna iniciatīva.
Kad 2018. gadā izglītības iestādēm piedāvāts iesaistīties VAM pilotprojektā, liepājnieki atsaukušies. Toreiz no Kurzemes reģiona iesaistījās vēl tikai Kalnu vidusskola.
Ņemot vērā šo priekšvēsturi, VAM kā obligāts mācību priekšmets no šī mācību gada Oskara Kalpaka vidusskolā raizes vai satraukumu neradīja.
“Mums infrastruktūra ir ļoti piemērota. Salīdzinot, kā ir citās skolās, tad mums ir ļoti labi.
Tepat ārpusē ir pieguļošā teritorija, kur mēs varam darboties, ir sporta zāle, pašiem sava mācību klase,” apmierināts ir jaunsargu instruktors.
“Es teikšu, ka VAM ir noderīga,” uzskata V. Jansons.
“Kā ir teicis Jaunsardzes centra direktors, mūsu uzdevums nav ražot karavīrus. Pamatuzdevums ir, lai mēs audzinātu valstij lojālus jauniešus, kuri vajadzības gadījumā būtu nedaudz apmācīti, ja, nedod Dievs, tāds brīdis pienāktu.
Tiem jauniešiem, kuri izdomājuši, ka gribētu savu dzīvi saistīt ar militāro jomu, VAM arī dod tādu ieskatu, kas tad īsti tas ir.
Pēc otrā mācību gada iespējams apmeklēt nometni. Un, ja uz to aizbrauc, pa īstam saprot, kas ir armijas rutīna. Jauniešiem ir skaidrs, vai stāsies Zemessardzē vai ies profesionālajā dienestā, vai lietos iegūtās zināšanas civilajā dzīvē,” ieguvumus uzskaita pasniedzējs.
Tiem jauniešiem, uz kuriem attiecas VAM, jāiesaistās pilnīgi visiem. V. Jansona praksē nav bijis gadījumu, kad kāds no mācību satura negrib vai kaut ko nevar apgūt.
“Ja kaut kādu uzskatu dēļ, piemēram, atteiktos ņemt rokās ieroci, mums tādām reizēm ir alternatīvi plāni. Tā ka par to ir padomāts.”
Mazāk teorijas
Portāls bija nodarbībā Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolā 10. klasei, tobrīd skolēniem bija pirmā iepazīšanās ar ieroci.
Viņi apguva, kādas ir šaušanas pozīcijas. Pirms tam pārrunāts, kā droši apieties ar ieroci.
Amanda iet Jaunsardzē jau divus gadus, līdz ar to daudz kas no VAM viņai bijis atkārtojums. “Kaut kas jau aizmirsts, tādēļ ir vērtīgi, ka atgādina,” viņa pauda.
Klasesbiedriem Andrejam un Markusam gan viss ir jauns.
“Ir diezgan interesanti. Teiksim tā – pilnīgi kaut kas atšķirīgs no tā, kas visos aizvadītajos gados skolā bijis,”
sacīja Markuss.
Arī Andrejs atzina, ka viņam ir saistoši iemācīties kaut kādas militārās lietas, piemēram, stāju ar ieroci, kā lasīt kartes utt.
Uz jautājumu, vai gaida VAM, kas ir tikai reizi mēnesī, jaunieši atteica, ka “pēc situācijas”, jo ne visas tēmas aizrāvušas. “Pamēģināt šaut ar ieročiem gribējās, tādēļ šobrīd ir diezgan interesanti,” vērtēja Markuss.
Puiši atzinās – tad, kad ir praktiskie uzdevumi, tie patīkot vairāk nekā klausīties teoriju.
Šo aspektu ir norādījuši arī citi jaunieši attīstības platformas YOU+ aptaujā, kas veikta, lai uzzinātu jauniešu domas par jauno mācību priekšmetu, tēmas, kas viņiem šķiet saistošas, un viņu pieredzi mācību procesā.
Aptaujā piedalījās 211 skolēni no Liepājas Valsts tehnikuma, Liepājas Valsts ģimnāzijas, Raiņa vidusskolas un Draudzīgā aicinājuma vidusskolas.
Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa (84%) skolēnu VAM vērtē neitrāli vai pozitīvi, izceļot tās praktisko ievirzi un iegūtās prasmes, kas var noderēt ikdienā un turpmākajā dzīvē, piemēram, pirmā palīdzība, izdzīvošanas prasmes.
Tomēr ir jaunieši, kuriem šķiet, ka VAM jāatceļ, tai jābūt brīvprātīgai, ne obligātā kārtā.
Skolēni norāda uz vairākām iespējām mācību procesa uzlabošanai: “Simulēt kara gaitu, lai būtu plašāka saprašana, kā tas notiek”; “Vairāk praktiskas darbošanās”; “Nestāstīt tik gari un nogurdinoši”; “Īsākas nodarbības, jo pēdējās jau nevar koncentrēties”; “Interesantāk censties pastāstīt par teoriju” utt.
Pie ieteikumiem skolēni arī rakstījuši par laikapstākļiem, aicinot nodarbības nevadīt ārā, kad ir auksti vai lietus laikā.
Tāpat minēta attieksme, ko vēlētos “ne tik stingru”, jo “mēs esam skolēni”, nevis jaunsargi. Gribētu, lai instruktori nekliedz, ir saprotošāki.
Uzziņai
Valsts aizsardzības mācība (VAM):
- 2018. gadā uzsākts kā pilotprojekts, no 2024. gada – obligāts mācību priekšmets;
- apgūšanai paredzētas 112 mācību stundas;
- mācību priekšmetu audzēkņi apgūst divu secīgu mācību gadu laikā (10. un 11. klasē; 1. un 2. kursā vai 2. un 3. kursā);
- notiek vienu mācību dienu vienu reizi mēnesī (izņemot septembri un janvāri);
- kursa mērķis: veidot aktīvu, mobilu un rīkoties spējīgu sabiedrības locekli, kurš vēlas, prot un spēj aizstāvēt sevi, līdzcilvēkus un Latviju krīzes gadījumā;
- nodarbību tēmas: “Militārā topogrāfija un orientēšanās”; “Lauka kaujas iemaņas”; “Ierindas apmācība”; “Noturība krīzes situācijās un vadība” u.c.
- VAM vērtējums: apguvis, daļēji apguvis, nav apguvis.
Avots: Jaunsardzes centrs
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
