Apgrozījumu notur lietuvieši

“Alkohola veikalos darbalaiku mainījām, bet pārtikas veikali turpina darboties, kā ierasts. Pašreiz esam tādā kā testa režīmā – skatāmies, kas notiek un vai atmaksājas strādāt šādā darbalaikā,” saka SIA “Santaro” valdes locekle Santa Krīgena.

Viņas vadītais uzņēmums apsaimnieko desmit “Lata” un vairākus “Alko LaTS” veikalus Liepājā un “LaTS” veikalu Vaiņodē.

“Cilvēki ne tikai dzer, bet arī ēd,” viņa atzīmē, norādot, ka Vaiņodes veikaliņā vismaz augustā nav piedzīvots tāds apgrozījuma kritums, kas liktu aizdomāties par tirgotavas aizvēršanu.

“Vienkārši pircēji alkoholu iegādājas līdz tam laikam, kad to var darīt. Laukos cilvēki iet pirkt ēdamo, kad apdara darbus. Un es pašreiz neuzskatu par vajadzīgu veikalu slēgt ciet agrāk.

Neesmu par to, ka alkohola dēļ cilvēks vairs nevarēs iegādāties maizi un desu brokastīm.

Ja citi uzskata citādāk un viņiem galvenais pārdot alkoholu, tad man tā nav. Mums ir cita prioritāte.”

Vienlaikus viņa prognozē, ka nelegālā alkohola pārdotavas tagad strauji uzplauks, jo tie, kas gribēs dzert, to arī darīs.

SIA “Ravioli” paspārnē darbojas seši Liepājas “LaTS” veikaliņi. Uzņēmuma vadītāja Diāna Kadina teic, ka kopš 1. augusta, kad stājās spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi, lielākas vai mazākas izmaiņas skārušas tos visus.

“Veikaliem šobrīd nav vienāda darbalaika. Pagaidām vēl skatāmies, kā būs,” viņa saka.

Visi “Ravioli” apsaimniekotie veikali darbdienās durvis ver pulksten 8, taču vairs nestrādā līdz pulksten 22. Daļa atvērti līdz pulksten 20, citi līdz 21.

“Redzu, ka tajos veikalos, kas sestdienās strādā no pulksten 8, agrajās rīta stundās ir labi ja divi pirkumi, un tās ir cigaretes, ko pērk. Tā ir, kā ir… Cilvēki no rītiem vienkārši nenāk,”

stāsta D. Kadina.

Kā tas ietekmēs uzņēmumu, pagaidām vēl esot grūti spriest.

“Cik dzirdu, taksisti braukā [ar alkoholu] pilniem bagāžniekiem. Jo tagad svētdienās pēc pulksten 18 vairs pat alu nevar nopirkt. Skandināvijā stiprais alkohols tomēr ir nodalīts un to var nopirkt ierobežotā laikā, bet mazāka stipruma alu vai sidru var tirgot arī pārtikas veikalos. Mums visu sabāza vienā maisā.

Alkautletos [specializētajos alkohola veikalos, red.] vakaros pirms astoņiem tagad ir nenormālas rindas, un domāju, ka šis valdības lēmums mazos pārtikas veikalus diezgan iespaidos, bet alkautletiem tie nodrošināja papildu pircējus. Jo, ja cilvēks zina, ka pēc noteiktā laika viņš veikalos alkoholu nevar nopirkt, tad viņš iegādāsies vairāk dzērienu tur,” pauž D. Kadina.

SIA “Auda T” pieder viens pārtikas un dzērienu veikals Nīcā, viens Liepājā. Augustā, kamēr vakari vēl gaiši, tie bija atvērti līdz pulksten 21, bet pēcāk, visticamāk, veikalu darbalaiku saīsinās līdz astoņiem vakarā, skaidro “Auda T” īpašnieks Ainārs Teteris.

“Jo neko nevar ietirgot, bet algas jāmaksā, elektrība patērējas, līdz ar to darbība kļūst nerentabla,”

viņš skaidro.

Pagaidām apgrozījumu palīdzot noturēt lietuvieši, kas piestāj Nīcā. Pēc tam, kad iebraucēju plūsma izsīks, arī veikalā valdīšot liels klusums. 

“Nelegālā alkohola tirdzniecība uzplauks noteikti. Nedzēruši cilvēki nepaliks. Realitātē pelnīs gan taksisti, gan točkas būs. Mūsu ekonomika cēlās, jo šeit alkoholu tirgoja līdz pulksten 22, un to šeit brauca pirkt lietuvieši, kam alkohola tirdzniecības ierobežojumi spēkā jau vairākus gadus.

Pēc statistikas, Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš, taču realitātē dzērienus šeit lielā daudzumā izpirka mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Valkā igauņi alkoholu pirka un veda mājās paletēm, bet rezultātā izrādījās, ka Latvijā ir lielākie dzērāji,” klāsta uzņēmējs.

No rītiem vēl paprasa pudeli

Kāds Sakas pagastā dzīvojošs pāris lēš, ka cilvēki jau pieraduši, jo laukos uzreiz tāpat nevar iegādāties visu, ko tīk, un veikali parasti atrodas labu gabalu uz vienu vai otru pusi.

“Blakus novadā ir ģimenes draugs, kurš mājās izgatavo stipro alkoholu, bet tikai un vienīga paša vajadzībām. Pieļauju, ka arī šeit kāds varētu darīt līdzīgi, bet neticu, ka dzērieni tiek pārdoti tālāk,” spriež Sakas pagasta iedzīvotāja.

Pāris uzskata, ka alkoholu pagrīdē varētu tirgot lielākās pilsētās, ne mazākos pagastu centros vai ciemos.

Dunalkas veikala “Pīlādzītis” pārdevēja Aija pastāsta, ka veikala darbalaiks palicis nemainīgs – tas joprojām darbojas no pulksten 8.30 līdz 18.30 un svētdienās nestrādā vispār.

“Cilvēki no rītiem citreiz paprasa to pudeli, bet, protams, neviens viņiem neko nedod. Kad pasaka, ka nedrīkstam pārdot, visi ir saprotoši.

Neviens traci nav cēlis. Vienam otram gan pašā sākumā bija pārsteigums, jo par izmaiņām nezināja.”

Viņa nav novērojusi, ka īpaši mainītos arī klientu plūsma, jo cilvēku, kas veikalā iepērkas, jau tāpat nav ļoti daudz.

Vai Dunalkā kāds varētu sasparoties ierīkot nelegālu alkoholisko dzērienu pārdotavu? “Neko tādu neesmu dzirdējusi, bet par tādām lietām jau neviens tā visiem nestāsta. Bet, ja pilnīgi godīgi, tad domāju, ka Dunalkā nav tādas vietas un neviens neko nepārdod,” lēš pārdevēja.

Pēc pašas novērojumiem viņa spriež, ka par izmaiņām vairāk uztraucas internetā un cilvēki lielākās pilsētās.

Gan Dunalkas “Pīlādzīti”, gan Cīravas veikalu “Ierēdņi” pārvalda SIA “Olimpija S”, kas, kā liecina vietne “Lursoft”, reģistrēta Aizputes pagasta “Dzērvēs”.

“Mēs vienmēr tāpat esam strādājuši līdz pulksten 20, un tagad cilvēki jau pieraduši, ka no rītiem nevar alkoholu nopirkt. Sākumā nesaprata, bet nu jau ir labi.

Protams, mums šeit ir tādi, kas to vienu aliņu no rīta grib, bet nu ir pieņēmuši, ka vairs nevar dabūt – nedod, un viss. Lai nopērk vakarā, ja jau zina, ka vajadzēs!

Nezinu, kā ir centrā, bet mums šeit viss mierīgi,” stāsta veikala “Ierēdņi” pārdevēja Dace.

Arī šis veikals svētdienās slēgts, tāpēc ne rītos, ne vakaros neviens pie durvīm nemierīgi nestāv.

Dace pārliecināta, ka Cīravā neviens alkoholu uz savu galvu netirgo, taču veikalā sastaptā pircēja Kitija prāto, ja šādas bodes vēl nav, tad drīz būs.

Pati gan savā dzīvē nekādas izmaiņas nejūt – alkoholu ģimenē tāpat nepērkot bieži.

Savukārt cīravniece Izolde ir pilnībā pret alkohola lietošanu un tirgošanu, tāpēc pārmaiņas ir tikai atbalstāmas.

“Man apkārt nav cilvēku, kas par šīm izmaiņām pārdzīvotu, bet domāju, ka citi varētu sākt vairāk kaut ko taisīt pagrīdē. Galvenais, lai netaisa kaut ko tādu, kas varētu apdraudēt cilvēka dzīvību!”

Pagaidām gan Izolde par jaunām dzērienu iegādes vietām un iespējām neko nav dzirdējusi.

“Nu tad gaidiet, kas būs”

“Mēs esam biznesmeņi un visu, kas strādās ar mīnusiem, vērsim ciet. Un, “pateicoties” valdībai, daudzi lauku reģionos paliks bez pārtikas veikaliem,” teic tirdzniecības tīkla “Aibe” attīstības direktors Juris Lamberts.

Ar datorizētu sistēmu uzņēmums var sekot līdzi pircēju plūsmai veikalos un tam, ko viņi pērk vai nepērk. Balstoties uz šo datu analīzi, septembrī vērtēs, kā tirgotavām strādāt turpmāk.

“Bet nekā laba diemžēl šobrīd nav. Jau pirmajā brīvdienās, 1. un 2. augustā, pēc pulksten astoņiem vakarā veikalu apgrozījums no 6% nokrita uz pusi,”

viņš norāda, paužot, ka daudzviet mazajos ciemos, kur dzīvo labi ja simts cilvēku, veikaliņi jau pirms alkohola tirdzniecības ierobežojumiem strādājuši pa nullēm vai mīnusā, ņemot vērā jau iepriekšējos pasākumus, kas “traumēja tirdzniecību un visus izdevumus uzkrāva tirgotājiem”.

“Un šis [jaunie ierobežojumi] pielika punktu. Mēs vairāk uztraucamies par to, kuras būs tās vietas, kas vispār paliks bez veikala,” pauž “Aibes” attīstības direktors, vienlaikus uzsverot, ka vēl ir pāragri izdarīt konkrētus secinājumus, jo vasaras sezonālā tirdzniecība nav noslēgusies.

“Smagie mēneši skaitās septembris un oktobris. Tas būs pirmais trieciens, kad, domāju, daudzi saķers galvu.

Tad Ziemassvētki un Jaunais gads būs kā cerību brīdis, bet teikšu godīgi, pagājušā gada decembris bija pilnīgi līdzens – nekāda lēciena, nekādas lielākas sezonālās svētku pārdošanas nebija, jo cilvēkiem vairs nav līdzekļu, visa naudiņa ir izsmelta. Tie uzkrājumi, kas katrā ģimenē bija, lēnām nodeldēti.

Ja arī šie Ziemassvētki un Jaunais gads būs tādi paši kā pērn un ja vēl valdība izdomās savas kabatas pildīt ar 22% vai 23% PVN, kā šobrīd izskan, tad janvāris, februāris, marts… Nu tad gaidiet, kas būs!” 

Vietējo tirgotāju noskaņojums šobrīd esot ļoti sāpīgs, un valdības lēmumi vedot uz smagu krīzi. Bažas raisot arī plānotais minimālās algas pieaugums.

“Ticiet man – ļoti daudzas SIA aizvērsies. Cilvēki pamet Latviju, pirktspēja krīt, alkohola tirdzniecība ir ierobežota. Tas viss summējas!”

perspektīvu ieskicē J. Lamberts.

Mazajos veikalos alkoholisko dzērienu tirdzniecība veido būtisku daļu kopējā apgrozījuma. “Aibes” attīstības direktors min, ka tie ir 25%, tikmēr veikalu tīkla “LaTS” komercdirektors Vitālijs Roščins norādījis, ka pēc pulksten 20 tie bija pat 40%. 

J. Lamberts: “Savā pusē varat iebraukt jebkurā ciemā un uz ielas sastaptam cilvēkam paprasīt, kur ir točka. Viņš uzreiz parādīs – ar garantiju! Tātad valsts budžetā iekasēs mazāk PVN un akcīzes nodokļa, apritē būs nekvalitatīvs alkohols, būs pārmērīga tā lietošana.

Un es jūs apsveicu – pēc 1. augusta no “Aibes” noliktavas uz Kurzemi par vienu paleti vairāk iet odekolons un kosmētiskais spirts!”

Vēl jau arī ļerga

Pagājušās nedēļas vidū promenādē līdzās K. Zāles laukumam – divi vīri uz soliņa ļaujas diendusai, trešais biedrs nomodā un vēro apkārtni.

Jautāts, kur tagad pirms pulksten 10 un vēlos vakaros var nopirkt alkoholu, viņš noraidoši parausta plecus. Taču tad uzslejas sēdus viens no snaudošajiem, kurš stādās priekšā kā Jānis.

“Mēs no vakara jau uztankojamies,”

viņš pasmejas.

Odekolonu pērkat? – jautā laikraksts. “Pērkam!” Jānis atbild un pastāsta, ka lētākais ir “Classic”.

“Te pie mums tas maksā 1,60 eiro, bet Karostā tāds pats maksā 1,25 eiro,” ar informāciju padalās vīrietis.

Ar “te pie mums” domāts pilsētas centrs, taču, lai arī Karostā odekolons maksā lētāk, tik tālu tam pakaļ neejot – pērkot tuvējā “Aibes” veikalā.

Pie odiera var tikt agrāk, nekā tagad tirgo alkoholu, proti, veikals durvis ver pulksten 9, bet slēdz pulksten 21.

“Ja grib, tad jau var arī trāpīt uz troiņaku (odekolons “Trīskāršais”, red.) “Betā”. Un vēl jau ļergu var dabūt – puslitrs maksā 3,50 eiro.” 

Vairāku uzrunāto veikalu pārstāvji gan pauž, ka lēto odekolonu iegādes pieaugumu neesot novērojuši.

Arī mediķi, kuri strādā narkoloģijas nozarē, saka, ka viņi savā darba ikdienā odierīšu dzērājus nesastop – šie cilvēki palīdzību neprasa.

“Pie ārsta šādi cilvēki nenāk. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo pie gružkastēm, un viņiem pilnīgi nav intereses par dzīvi – ir vienalga, ar ko apreibināties,”

skarbi pauž Laila Atiķe.

Daktere atminas, ka agrāk šī tendence bija manāmāka, īpaši laikos, kad sāka ievest dažādas preces no citām valstīm.

“Alkohola tirdzniecības ierobežojumus es tiešām vērtēju kā ļoti labu risinājumu. Tie, kuri lietos alkoholu, un tie ir cilvēki, kam alkohola lietošana nav dzīvesveids, plānos to – iegādāsies, nevis jebkurā brīdī skries kā negudri pirkt.

Teica, ka tirdzniecības laika ierobežošana liks uzplaukt alternatīvām, bet pagaidām to nejūt. Arī par točkām un kandžas lietošanu sen nekas nav dzirdēts, bet cilvēki, kuri vēršas pēc palīdzības, neatklāj, ka to dzēruši, tāpat arī par odekolonu un kosmētisko spirtu,” saka narkoloģe Jeļena Sorokina.

Taču aptaujātie speciālisti secina, ka odekolona un kosmētiskā spirta dzērāji ir spēcīgas atkarība varā, un šeit jāliek vienlīdzības zīme ar degradāciju.

“Odekolons, šķiet, iznāk lētāk, nav nekādu ierobežojumu iegādes laikā, iespējams, tādēļ to izvēlas.

Viņiem vienalga, ko lietot, lai apreibinātos, un kas ar viņiem notiek. Kas gribēs, atradīs jebko jebkurā vietā un laikā, neskatoties, cik tas maksā. Šiem lietotājiem arī maz vajag, ar odekolona tilpumu jau pietiek. Viņi apmierina vēlmi pēc alkohola – šie cilvēki bez dzeršanas nevar,” komentē Atkarību profilakses centra sociālā darbiniece Sigita Čirkše, piebilstot, ka tieksme lietot ir pāri visam, lielākoties veselība viņiem ļoti sagandēta – sistēmas sadrupušas.

Viņa gan neatceras, kad pēdējo reizi profilakses centrā būtu vērsies kāds klients, kurš ar ko tādu būtu aizrāvies.

“Taču Nakts patversmes iemītnieki šos cilvēkus pazīst un zina, ka tādas lietas notiek, kā arī stāsta, ka odekolona lietotāju kontingents pārsvarā dzīvo uz ielas, un viņi neko citu nevēlas. Parasti šie lietotāji jau ir tik degradējušies, ka viņi nekur nevēršas, nekādu palīdzību nemeklē. Arī Atkarību profilakses centrā ne.”

Pelnīs uz atkarības rēķina

Ilona Šlisere, Liepājas Nakts patversmes vadītāja

Laika ierobežojumi alkohola tirdzniecībai, protams, rada blaknes. Šķiet, ka šie ierobežojumi ir labs risinājums, bet – kas gribēs, vienalga atradīs, ko un kur nopirkt, kā iegādāties.

Būs arī tirgotāji, kas gribēs nopelnīt uz citu nelaimi, arī uz atkarības rēķina, un meklēs veidus, kā apiet likumu.

Ar klientiem pārrunājam viņu dzīves gājumu – kam gājuši cauri, līdz nonākuši Nakts patversmē. Pēc sarunām secinām, ka

viņi dzīvē izmēģinājuši arī ne alkohola lietošanu – ir bijis arī odekolona etaps.

Tas bijis dzīves posms, kad cilvēkam bijusi stipra atkarība un bijis vienalga, ar ko apreibinās.

Nakts patversmes iemītnieki mums ir stāstījuši, ka odekolons ir ielu cilvēka dzīves sastāvdaļa. Pašreizējie iemītnieki atklāj, ka viņiem ir pazīstamie, kuri lieto joprojām.

Zinu, ka šāda tendence bija izteiktāka padomijas laikā, kad par to runāja – varēja redzēt, ka iet, pērk, pieminēja pat atsevišķus veikalus, kā arī salīdzināja odekolonu garšas.

Šādi cilvēki nepazūd un nav pazuduši.

Ja cilvēks grib apreibināties, atradīs jebko – ne tikai odekolonu, spirtu saturošas vielas, piemēram, dezinfekcijas līdzekli, bet arī citus ķīmiskus produktus.

Kā mediķi ir teikuši, viņi ir Mendeļejeva tabulas pārzinātāji, saprot, kādu ietekmi katra viela uz viņu organismu rada.

Savā darba praksē patversmē es pa šiem gadiem esmu tikai vienu pudeli redzējusi, uzgājusi. Cilvēks skaidroja, pamatoja, ka viņš to izmanto bārdas dzīšanas procesam.

Nakts patversmes nostāja un galvenais noteikums ir, ka nedrīkst lietot, nedrīkst pie mums būt iereibis. Klienti, kuri no atkarības brīvi, to ļoti novērtē un arī nepārkāpj. Ja nedrīkst, tad nelieto pilnīgi neko!

Uzziņai

Kāpēc vajadzīgi ierobežojumi?

> Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību un apdraud apkārtējās sabiedrības drošību.

> Latvijā 51% visu nāves gadījumu vairāk vai mazāk ir saistīti ar uzvedības riska faktoriem, tai skaitā alkohola lietošanu.

> Latvijā patērētais alkohola daudzums ir augstākais starp Eiropas Savienības un OECD valstīm – 12,2 litri tīra alkohola patēriņa gadā uz vienu iedzīvotāju, ieskaitot bērnus un tos, kuri alkoholu nelieto. 8,1% no visiem nāves gadījumiem saistīti ar alkohola lietošanu.

> Neatliekamās medicīniskās palīdzības dati rāda, ka 44 600 izsaukumu katru gadu ir saistīti ar alkohola lietošanu, un tas valstij izmaksā 12 miljonus eiro.

Avots: Saeimas sēdē

Es domāju tā: Kā apkarot zaļo pūķi?

Rihards, teritorijas uzkopējs:

– Katram pašam jādomā ar galvu. Pirmais dzēriens, ko nogaršoju, bija ļerga. Nu jau esmu atdzēries un alkohols vairs nelien iekšā. Izdzeru tikai vienu aliņu, un man pilnīgi pietiek.

Man jau liekas, ka alkoholu cilvēki nemaz tik daudz nepērk. Tik pieved un pieved, bet kas to tik daudz pirks?

Marats, sportists:

– Sabiedrībai vairāk jāiesaistās sporta aktivitātēs. Piemēram, es piedalos nakts orientēšanās sacensībās, kas gan gadā notiek vienu reizi Grobiņas svētkos.

Pirmoreiz alkoholu pagaršoju, šķiet, 16 gados. Droši vien tas bija alus. Domāju, ka alkohola tirdzniecības laika ierobežošana tagad veicinās nelegālu vietu rašanos. Kaut kādas melnās naudiņas grozīsies.

Santa, strādā:

– Nezinu, kā panākt to, lai cilvēki mazāk lietotu alkoholu. Man ir trīs dēli, un alkoholu nelieto neviens no viņiem.

Tas, ka alkoholu vairs nevar nopirkt agri no rīta un pēc pulksten 20, manuprāt, nelīdzēs. Domāju, ka šeit vairāk svarīga ģimenes ietekme.

Rihards, pensionārs:

– Alkoholu likvidēt! Vajag kā Zviedrijā, kur alkoholu pārdod tikai kaut kur ārpus pilsētas.

No alkohola tirdzniecības laika ierobežošanas jēgas ir maz. Kam vajadzēs, tas sapirks vairāk, un būs arī nelegālās tirdzniecības vietas.

Aleks, bezdarbnieks:

– Alkoholu labāk netirgot vispār. Es alkoholu nelietoju it nemaz – nodarbojos ar vingrošanu.

Zinu, ka tagad ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi, taču tie mani nekādi neietekmē. Nav bijusi vajadzība to iegādāties.

14Skatīt galeriju