Tie it kā kautrīgi sarūmējušies kastītēs, toties šo augļu aromāts jūtams jau pa gabalu.

Šobrīd uz galdiem no vietējiem nekomerciālajiem augļudārziem visvairāk ir ‘Baltās dzidrās’ un ‘Cukuriņa’ ābolu.

Aija Benete pārdod tradicionālos dzidros un bumbierābolus. Tie kastēs sašķiroti pēc lieluma un arī kvalitātes, attiecīgi – cenas dažādas, no 50 centiem līdz diviem eiro par skaistākajiem un lielākajiem ‘Baltajiem dzidrajiem’.

Taču lielākie vienalga ir diezgan mazi. Pārdevēja saka: tāds gads, ka āboli nav izauguši.

Šī raža ir no Dunalkas pagasta “Dižrungām”, un Aija ir nevis audzētāja, bet pārdevēja.

Viņa saka: dunalcnieki ir pazīstami cilvēki, kuri lūguši palīdzēt ābolus realizēt. “Vēlāk būs ‘Trebu’ un vēl kāda šķirne, kas šobrīd nav gatava,” viņa saka.

Turpat blakus tirgojas jaunieši, kuri palīdz realizēt Durbes omes Skaidrītes dārzā izaugušu produkciju.

10. klases skolniece Amanda Kirilova un 7. klases skolnieks Ernests Buļko neatceras omes uzvārdu, toties tirgošanās sekmējas.

Uz viņu galda šobrīd vairākas ābolu šķirnes un Kaukāza plūmes. Un uz zemes sakrautas vairāk ābolu kastu nekā Aijai.

“Kad omei dārzā sākas raža, mēs palīdzam to pārdot,” Amanda pastāsta, ka viņi tirgojuši dažādas dārza veltes, tajā skaitā dilles un pētersīļus, kas vajadzīgi konservēšanai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.