Pamestās un degradētās teritorijas vietā tagad ir asfaltētas trases, putnu vērošanas tornis, Dabas māja, peldošā mācību klase “AkvaLab”, kafejnīca un peldlīdzekļu noma.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš vispirms aicināja sanākušos ap simts cilvēku aplūkot “Latvijas čempiones trasi”. Tas ir nesen pabeigtais 883 metrus garš skrituļošanas ceļš, kas papildina pirms sešiem gadiem izbūvēto loku.

Šogad Zirgu salas austrumu daļā pabeigta 3,35 hektāru plašas teritorijas sakopšana.

Skeitborda slaloma meistare Keita Zorgevica klātesošajiem parādīja, kā tas darāms, un kopā ar treneri Ainaru Jermačenko palīdzēja pamēģināt pabraukt ar dēli tiem, kas uz tā kāpj pirmoreiz.

Zirgu sala ilgus gadus bija atkritumu izgāztuve, kuru slēdza pagājušā gadsimta 60. gadu beigās. Lai atdotu šo teritoriju pilsētniekiem, izvestas 140 tonnas dažādu gružu.

“Šī nav tikai pastaigu vieta, bet sporta, izglītojoša vieta, notiek dažādi pasākumi,”

uzsvēra domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš.

“Ja esam Latvijā, vienmēr nākam uz Zirgu salu,” “Kurzemes Vārdam” teica dzimusi liepājniece Sanita, kura dzīvo Skotijā.

“Tāpēc esmu redzējusi, kā te viss skaisti pārtop. Liepāja plaukst un zeļ, un uzlabojumi ir tikai par labu liepājniekiem un cilvēkiem, kuri apmeklē Liepāju.”

Viņa ar mazdēlu bijusi Dabas mājā, uzkāpuši putnu tornī un izbraukājuši skrituļošanas celiņu. “Visu, ko vien var darīt laukā!” viņa priecājās.

Zirgu sala bijusi pašvaldības attīstības plānos no 2000. gadu sākuma, teica Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. No 22 hektāriem salas platības pašlaik sakārtoti aptuveni 16 hektāri.

“Manuprāt, šis ir labākais projekts Liepājā, kur varam redzēt, kā degradētu pilsētvidi var atdot atpakaļ pilsētai,

lai cilvēki šeit var nākt atpūsties tuvāk dabai,” viņš atzīmēja.

Desmit gadu laikā šeit ieguldīti trīs miljoni eiro. Šogad uzsāks darbu pēdējo kārtu, izveidojot veselības taku pie Liepājas ezera un izbūvējot labierīcības.

Vēl blakus Dabas mājai taps tās dvīnis, kuru plānots uzcelt nākamgad. Tā papildinās izglītības iespējas, ko jau tagad plaši sniedz Dabas māja.

Tās vadītāja Ieva Melbārde pastāstīja, ka ik dienu šeit ierodas bērnudārznieku un skolēnu grupas, lai par dabu mācītos tās tiešā tuvumā, nevis pilsētas centrā uz bruģa.

“Pēcpusdienā šie bērni pie mums atgriežas jau ar ģimenēm, jo viņi saka vecākiem, ka šeit vajag atnākt,”

viņa pauda.

Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra “Liepājas RAS” vadītājs Normunds Niedols pastāstīja, ka jaunā ēka būs vides vēstniecība, kurā cilvēkus izglītos par atkritumu šķirošanu un citiem vides jautājumiem.

Sanākušie liepājnieki rosināja Zirgu salu vairāk atvēlēt sporta pasākumiem, par ko G. Ansiņš skaidroja, ka šī ir arī dabas teritorija un Dabas aizsardzības pārvalde limitē cilvēku skaitu, kas šeit vienlaikus var būt, taču aicināja iedzīvotājus individuāli nākt un darboties.

Suņu īpašnieki lūdza atvēlēt arī kādu vietu pastaigu laukuma, jo daudzi šeit nāk kopā ar četrkājainajiem draugiem, kuriem liegts atrasties uz asfaltētās trases.

Šī iecere būtu izskatāma, un J. Džeriņš aicināja iesniegt to iedzīvotāju līdzdalības budžeta projektu konkursā.

Sanākušie ļaudis apskatīja kuģīti “AkvaLab” un jaudīgo ekskavatoru-amfībiju, ar kuru Liepājas ezerā izpļauj niedres.

Zinātnes un izglītības inovāciju centrs izklaidēja mazākos sapulces dalībniekus, un viņu vadībā katrs varēja ar āmuriņu izdauzīt augu ornamentu uz mazas auduma somiņas.