Pirkšot lokšķēres

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla atzina, ka nu jau tiešām pienācis brīdis, kad ļoti gribētos doties pie savas frizieres, lai nokrāsotu, nogrieztu un ieveidotu matus.

Viņa smejot piebilda, ka sākot apsvērt lokšķēru pirkšanu, lai paaugušos matus kaut kā ieveidotu.

Šajā laikā matu krāsošana mājās daudzām sievietēm kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Lai arī ziema, kad, laukā ejot, jāliek cepure, tik un tā gribas izskatīties glīti. D. Kārkla: “Ja mēs, sievietes, pašas tomēr esam iemanījušās savus matus krāsot un veidot vai ataugušos nēsāt copē, kad citādi vairs nevar, tad, pieļauju, daudziem vīriešiem šis laiks ir ļoti grūts. It sevišķi tiem, kuri ik dienu dodas uz savām darbavietām, tiekas ar klientiem utt.”

Direktore vēl neesot zvanījusi savai frizierei, lai rezervētu tikšanās laiku, jo vispirms jāsagaida, kad ierobežojumus atcels.

Liepājas Simfoniskā orķestra kontrabasu grupas koncertmeistars Guntis Kolerts sacīja: “Man ir paveicies, jo dzīvoju kopā ar frizieri, kura manus matus apgriež. Grūti pateikt, kā jūtas citi vīrieši, kuriem liegta iespēja apmeklēt frizieri.

Šī situācija nav nekas patīkams, jo mati taču aug un cilvēkiem gribas izskatīties, justies labi.”

Andris Eglītis strādā celtniecības nozarē un daudz nebēdājot, ka netiek pie friziera. Tā kā tagad ir ziema un nākas darboties arī zem klajas debess, biezāks matu ērkulis jāuzskata par ieguvumu – zem cepures siltāks.

A. Eglītis teica: “Sieva gan ir dusmīga un saka, ka es ar ataugušajiem matiem izskatos pēc mežoņa.

Viņa draud, ka drīz ķeršoties pie matu griežamās mašīnītes un nodzīšot man pliku galvu.

Ja godīgi, es uz to parakstīšos, ja frizētavas neatvērs mēneša laikā.”

Zvana izmisuši klienti

Vairāki uzrunātie frizieri neslēpa, ka strādāt gribas un arī naudu vajag pelnīt, bet to darīt savā darbavietā ir bail naudas sodu dēļ. Piemēram, Ilze (vārds mainīts – D. L.) teica, ka klienti izmisuši zvana, prasa, vai nevarētu satikties, lai tikai apgriežot matus. Tomēr visiem atsakot, jo “nevar jau zināt, kas kuram aiz ādas…

Ja nu brīdī, kad cilvēks sēž krēslā, ierodas policija, kuru klients pats izsaucis?”.

Durbē vienīgā frizētava, kurā kā pašnodarbinātā strādā Laila Šķubure, šobrīd slēgta.

“Dzīvoju mājās, pieskatu bērnus, palīdzu viņiem mācīties. Paldies Dievam, darbs ir vīram. Kad strādāju, nodokļus maksāju, tāpēc pēc grāmatvedes ieteikuma prasīju dīkstāves pabalstu. Saņēmu minimālo summu.

Nezinu, pat negribu domāt par to, kā tagad dzīvo sievietes, kas strādā skaistumkopšanā un ģimenē ir vienīgās pelnītājas.”

Friziere atzina, ka liels paldies par saņemto pabalstu jāsaka grāmatvedei, “kura prot strādāt ar dokumentiem un saprot lietas”, jo no daudzām citām kolēģēm dzirdējusi, ka pieprasījuma iesniegšana nav vienkārša. Klienti zvanot katru dienu, bet jāatsaka, jo strādāt varēs tikai tad, kad aizliegumu vairs nebūs.

“Ko es varu darīt? Kā līdzēt? Grūti arī tādēļ, ka biju pieradusi būt cilvēkos. Man patīk mans darbs, bet tagad jādzīvo mājās. Likumi jāievēro, arī sodi diezgan pamatīgi.”

Liepājniece Gita par frizieri strādā jau 11 gadus, bet tagad dzīvo mājās un gaida, kad tiks dota atļauja frizētavu atvērt.

Meistare atzina, ka, sekojot līdzi visam rudenī un ziemā notiekošajam, psiholoģiski un visādi citādi bijusi gatava tam, ka agri vai vēlu strādāt aizliegs arī frizieriem.

“Biju jau nolēmusi – čakli strādāšu un tad skatīšos, kas notiks. Tagad sev un citiem saku, ka no 21.decembra izbaudu atvaļinājumu,” pastāstīja Gita.

Protams, liels atbalsts ir tas, ka vīrs strādā un pelna. Pastāvīgie klienti zvanot, prasot, vai nevarētu aiziet nogriezt matus, bet visiem atsakot.

“Zinu par sevi, ka nestrādāju, bet es to nevaru apgalvot par pilnīgi visiem kolēģiem.

Visdrīzāk tie, kas kaut ko dara, šādu ceļu izvēlējušies aiz izmisuma, lai tiktu pie naudiņas, pabarotu bērnus.”

Friziere nodokļus ir maksājusi un saņēmusi dīkstāves pabalstu. Šo summu tūlīt atdevusi par telpu īri. Dzīve jau pilnībā nav apstājusies, un rēķini jāmaksā.

Vīriešu frizētavu “Windcut Barber Shop” un “Blaķene Barber Shop” īpašnieks Elgars Roga izteicās īsi un konkrēti: “Nav viegli, kad tiek apstādināts labi funkcionējošs bizness. Tagad gaidām dīkstāves pabalstus darbinieku algām. Vēl nezinu, būs vai nebūs. Radi, draugi, paziņas palīdz.

Cerams, ka izdzīvosim. Klienti zvana, bet atsakām. Kā šobrīd dvēselē? Slikti.”

“Ir tik traki deputātiem ar frizūrām?”

“Kaut kā piecietīšu, kamēr frizieri būs pieejami,” sacīja deputāts Modris Šveiduks. Vēl bez friziera iztikt varot – ja matus griež vecā mēnesī, tad tie lēnāk aug, viņš zina, lai gan speciāli mēness fāzēm uzmanību neesot iepriekš pievērsis.

Ja galīgi nevarēs vairs iztikt, tad pats ar savām rokām kaut kādā veidā apgriezīšot, vai arī meklēšot rados kādu frizētpratēju. “Grūti ir, nu jau tā kā prasītos apgriezt,” sacīja domnieks.

“Man pagaidām ir vieglāk, jo burtiski dienu vai divas pirms lieguma biju pie friziera.

Vēl ne, bet drīz jau pienāks laiks, kad jāiet. Nezinu, droši vien prasīšu sievai, lai mani safrizē,”

savukārt teica pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Savukārt komitejas priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis atbildēja: “Mierīgi iztieku bez friziera!” Varot atsūtīt bildi, kurā redzams jaunībā ar gariem matiem – nav problēmu.

“Vai tad ir tik traki deputātiem ar frizūrām?” atjautāja domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks. “Es daudz nepārdzīvoju, ka netieku pie friziera, jo paspēju apgriezt matus tieši pēdējā brīdī pirms ierobežojumu ieviešanas. Šobrīd tīri labi iztieku tikai ar ķemmi.”

Deputāte Linda Matisone visu, kas pašai vajadzīgs, prot paveikt savām rokām, tādēļ neuztraucas, ka pašlaik nevar apmeklēt ne frizieri, ne manikīru. Pie manikīra deputāte neiet jau gadus desmit, nagus kopj pati, arī matus katru rītu ieveido pati.

“Katru mēnesi pie friziera neeju, ir pateicīgs griezums,” viņa sacīja.