Pēc tam, kad atklājās, ka privātpersona Šķēdē, arī kāpu aizsargjoslā, izcirtusi kokus, izrakusi grāvjus un pat brauktuves izveidojusi, trauksmi sacēluši gan mežinieki, gan Reģionālā vides pārvalde un dabas aizstāvji.

Kā portālam pastāstīja Reģionālās vides pārvaldes (RVD) pārstāvis, RVD inspektori atkārtoti apsekojuši teritoriju, pieaicinot ekspertu komisiju, jo veicot meliorācijas un citus darbus, bojāta pelēkās kāpas virskārta ar tās augu segu. Patlaban tiek gaidīts augu sugu un biotopu ekspertu slēdziens, ko RVD cer saņemt jau tuvākās nedēļas laikā.

Kad teritoriju apsekojusi komisija, ar to tikusies arī zemes īpašnieces Aijas Ivanovas pilnvarotā persona – dēls Juris Kūms. Kā atzina RVD pārstāvis, uz inspektoru jautājumiem, kādēļ bez novērtējuma uz vidi veikta zemes virskārtas nostumšana, J.Kūms nav atbildējis neko. Savukārt jautāts, kādēļ izrakts par vienu grāvi vairāk, nekā bijis paredzēts meliorācijas saskaņotajos dokumentos, zemes īpašnieces pilnvarotais aizbildinājies, ka notikusi nevis rakšana, bet vienkārša grāvja iztīrīšana.

Pēc RVD pārstāvja teiktā līdztekus teritorijas apsekošanai, ko veica ekspertu komisija, mežniecības darbinieki veikuši arī izcirsto teritoriju uzmērīšanu.

Savukārt 3.oktobrī RVD pārstāvji un mežinieki uzaicināti piedalīties sanāksmē Vides ministrijā, kur tiks spriests, ko darīt, lai šādi precedenti neatkārtotos.

Portāls jau informēja, ka RVD konstatējusi, ka īpašuma ”Ūdri” teritorijā, kas ir aptuveni 20 ha plaša, veikti ne tikai meliorācijas darbi, kas ir saskaņoti, bet nostumta zemes virskārta, izcirsti koki un nodarīts kaitējums saudzējamajiem biotopiem. RVD inspektors, kurš vairakkārt apsekojis minēto teritoriju, portālam atzina, ka ir gan sakārtoti meliorācijas dokumenti, bet nav veikts novērtējums uz vidi, kas kāpu zonā pirms darbu veikšanas ir obligāti jāveic.

RVD pēc ekspertu slēdziena saņemšanas sauks zemes īpašnieku pie atbildības, jo ir konstatēti vairāki pārkāpumi. Pirmkārt, nav veikts novērtējums uz vidi. Otrkārt, viens no grāvjiem izrakts, kaut arī nav bijis paredzēts projektā. Turklāt darbi veikti ne vien kāpu aizsargjoslā, bet arī aizsargājamā piejūras biotopā – mežainās piejūras kāpās.

Pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa par darbu uzsākšanu bez novērtējuma uz vidi veikšanas zemes īpašniekam – fiziskai personai – piemērojams naudas sods no 430 līdz 1400 eiro.

Tāpat jau ziņots, ka J.Kūms portālam apgalvoja, ka visi veiktie darbi ir saskaņoti un likumīgi. To, kas iecerēts nākotnē – privātmājas būvniecība, kempings vai vēja parks – J.Kūms portālam neatklāja.