Kas šajā laikā mainījies izglītības iestādē un kā iesācies jaunais studiju gads, stāsta direktora vietas izpildītāja Dace Medne.

Vai lēmums pievienoties RTU bija pareizs, – “Kurzemes Vārda” uzklausītie viedokļi dalījās.

Uzņemšanas rādītāji iepriecina

“Jaunais studiju gads iesācies optimistiski,” saka D. Medne. Kopumā šogad studēt Liepājā sākuši ap 1400 studentu – gan bakalaura, gan maģistra līmeņa programmās, no tiem pirmkursnieki – 468.

Uzņemšanas rādītājus var vērtēt kā labus.

D. Medne klāsta, ka lielākajā daļā studiju programmu budžeta vietas ir aizpildītas. Tikai atsevišķās programmās palikušas pa dažām brīvām vietām.

“Šis gads skaidri parādīja, ka interese par RTU Liepājas akadēmiju un mūsu īstenotajām programmām ir,”

spriež direktora vietas izpildītāja.

Vislielākā interese šogad bijusi par skolotāju izglītību, izglītības zinātnēm maģistrantūrā, rakstniecību, kā arī IT un mehatroniku.

“Īpaši jāizceļ mehatronika – šogad interese bija daudz lielāka nekā iepriekš. Tā ir programma, kas pievienojās no Liedaga ielas [pārņemot RTU Liepājas studiju un zinātnes centru – aut.piez.].

Arī “Jauno mediju mākslas un dizaina” programma ir ar gandrīz pilnām grupām – no 40 budžeta vietām aizpildītas 30.

Ļoti labi rādītāji ir arī logopēdijā un sociālajā darbā,”

stāsta D. Medne.

Viņa uzsver, ka interese par sociālo darbu īpaši iepriecina: “Šī programma iepriekš tika izvēlēta mazāk, bet Latvijā sociālo darbinieku vidējais vecums pieaug, tāpēc jaunie speciālisti ir ļoti nepieciešami. Un šis pieaugums ir ieguvums.”

Jautāta, vai studenti izvēlas mācīties par maksu, ja budžetā tomēr nav tikuši, D. Medne atbildēja apstiprinoši:

“Šogad uzņēmām arī 30 ārzemju studentus, un viņi visi ir maksas grupās.

Tāpat maģistra programmā “Izglītības zinātnes” ir uzņemti ārvalstu studenti, un grupas ir pilnībā piepildītas.”

Vai RTU vārds augstskolas nosaukumā varētu būt ietekmējis studentu interesi, D. Medne atzīst – pilnīgi viennozīmīgu secinājumu pagaidām izdarīt nevar, taču zīmola atpazīstamībai noteikti ir nozīme.

“To es redzu ļoti skaidri – kad piedalos konferencēs, tiekos ar citu augstskolu pārstāvjiem vai piesaku vizīti, skatījums uz mums ir cits,” viņa novērojusi.

Tajā pašā laikā intensīvi strādāts pie tā, lai paaugstinātu studiju programmu atpazīstamību neatkarīgi no nosaukuma maiņas.

Kultūras speciālistus izglītos kursos

Jau esam rakstījuši, ka ir programmas, kurās jaunus studentus neuzņem. Ar savu vēsturi bija “Kultūras vadības” un “Tūrisma un rekreācijas vadības” programmas.

“Tās studenti vienkārši neizvēlējās,”

D. Medne skaidro, kāpēc tās šobrīd vairs nerealizē.

Tomēr pieprasījums pēc kultūras nozares speciālistiem pieaug, tādēļ akadēmija kopā ar nodibinājumu “Liepāja 2027” šobrīd strādā pie profesionālās pilnveides kursiem.

“Mūsu mācībspēki sadarbībā ar nodibinājumu veido šos kursus. Turklāt domājam kultūras vadības profilu integrēt “Jauno mediju mākslas” programmā – šīs abas jomas ir cieši saistītas,” plānus atklāj D. Medne.

Viņa piebilst, ka sadarbība ar “Liepāju 2027” ir cieša – bijušas vairākas tikšanās, lai precizētu vajadzības, un pie programmu izstrādes aktīvi līdzdarbojas arī mācībspēki, tostarp nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa.

Studiju programmu kartēšana joprojām turpinās. Ar 1. aprīli RTU iekļāvās vēl viena augstskola – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, un atsākās līdzsvara meklējumi, jo studiju programmas nevar dublēties.

Runājot par mācībspēku sastāvu pēc pievienošanās RTU, D. Medne norāda, ka šeit būtisku izmaiņu nav bijis.

“Man nav zināms neviens, kurš būtu aizgājis tieši tādēļ, ka pievienojāmies RTU,”

viņa saka.

Daži mācībspēki darbu pārtraukuši citu iemeslu dēļ, piemēram, ja konkrētā programma vairs netika īstenota un samazinājās darba slodze.

“Ja cilvēks lasa tikai vienu specifisku kursu un nav gatavs sagatavot citus, kas ietilpst akreditētajās programmās, tad, protams, vieta neatrodas. Bet, ja ir vēlme paplašināt savu kompetenci, iespējas ir,” norāda D. Medne.

Attiecībā uz mācībspēkiem pašlaik situācija ir kļuvusi elastīgāka, jo, pievienojoties Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, radusies iespēja sadarbībā īstenot vairākas vienādas studiju programmas.

“Ja kāds mācībspēks nepieciešams, mēs varam kooperēties – tas ir labs risinājums,” uzskata D. Medne.

Patlaban RTU Liepājas akadēmijai netrūkstot mācībspēku, kas spēj nodrošināt akreditētās programmas, turklāt komandai pievienojas arī speciālisti no nozares.

“Pie mums nāk kolēģi, kuri strādā darba vidē un labprāt vada nodarbības.

Studentu interese, piemēram, par mehatronikas programmu, tieši tāpēc ir pieaugusi – jaunieši redz, ka šos kursus vada nozares profesionāļi, un viņiem ir iespēja arī doties praksē uz uzņēmumiem,” stāsta D. Medne.

Solītie 10 miljoni tiek apgūti

Līdz ar konsolidāciju RTU Liepājas akadēmijai pavērās iespēja tikt pie 10 miljoniem eiro no Atveseļošanas fonda. “Šo finansējumu esam apguvuši,” apstiprina D. Medne.

“Šobrīd esam procesā – iepirkumi notiek, aparatūra tiek iegādāta, un gada beigās vai nākamā gada sākumā būs redzami arī konkrēti pierādījumi.

Esam apzinājuši pētnieku vajadzības, daļa līdzekļu novirzīta pētniecības infrastruktūras uzlabošanai, daļa – studiju procesa uzlabošanai.”

Pēc D. Mednes teiktā, ieguldījumi ir plaši un daudzveidīgi: “Būs prototipēšanas laboratorija, skaņu inženierijas laboratorija, jauns aprīkojums un izremontētas telpas logopēdijai.

Papildinājumi gaidāmi arī ūdeņraža laboratorijā un mehatronikas mācību telpā. Tiks iegādāts aprīkojums neirolaboratorijai, kā arī atjaunotas vairākas datorklases.

Tāpat atjauninājumi būs Mākslas pētījumu laboratorijā (MPLab), jo šajā jomā aprīkojums noveco ļoti ātri,” viņa uzsver.

Patlaban augstskolas rīcībā ir divas pilnvērtīgi izmantotas ēkas – Lielajā ielā un Kūrmājas prospektā.

“Telpu kvadratūra un izvietojums Lielajā ielā ļauj šeit izvietot visu nepieciešamo. Ar esošo studentu skaitu telpu noslodze ir optimāla,”

stāsta D. Medne.

Savukārt ēka Kūrmājas prospektā joprojām ir nozīmīga. “Tur pagaidām MPLab atrodas pagrabstāvā, bet es uzskatu, ka māksla nedzīvo pagrabā. Mēs ļoti domājam, kā “pacelt mākslu uz augšu”, lai studenti varētu gleznot un strādāt gaismā,” saka D. Medne.

Pēc pārbūves šajā ēkā plānota sociālās inženierijas inovāciju laboratorija sadarbībā ar biedrību “Dižvanagi”. Tur pārcelsies arī sociālā darba un sociālā darba vadības studiju programmas.

Paralēli tiek rekonstruētas telpas arī Lielajā ielā, lai tās atbilstu studiju programmu vajadzībām.

Trešā ēka, kas šobrīd nav apdzīvota, bet pieder augstskolai, atrodas Kuršu ielā. “Domas par šo ēku gan laika gaitā mainās, taču pašlaik dominē ideja, ka tur varētu izveidot inovāciju un koprades telpas,” atklāj D. Medne.

Šodien augļus vēl neredz

Liepājas domes deputāts Salvis Roga bija klāt procesos, kad nācās izšķirties, kurai no augstskolām LiepU pievienoties.

“Tolaik mūsu vidū domas dalījās – bija, kas redzēja sadarbību ar Latvijas Universitāti (LU), un bija, kas par labāku uzskatīja RTU,” viņš atceras un neslēpj, ka sākotnēji simpātijas bijušas LU virzienā.

“Vislabākais scenārijs, manuprāt, būtu bijis vispār nepievienoties ne RTU, ne LU, bet veidot vienu spēcīgu Kurzemes universitāti,

apvienojot LiepU, Ventspils Augstskolu un LU Kuldīgas filiāles potenciālu. Tas būtu ļāvis saglabāt autonomiju un izveidot patiesi stipru reģionālu augstākās izglītības centru. Diemžēl politiski par to vienoties toreiz neizdevās.”

Izdarīt secinājumus, vai lēmums pievienoties RTU, bija pareizs, vēl esot grūti, saka S. Roga.

“Šodien tam augļus vēl neredzu. Var jau būt, ka šis “kuģis” – RTU – ir tik liels un grūti kustināms, ka transformācijai tiešām vajadzīgi vairāki gadi.”

S. Roga bija izvirzījis savu kandidatūru direktora amatam. Bet, esot RTU Liepājas akadēmijas padomē, no šī līmeņa varot tikai ieteikt, definēt stratēģiju, bet ne vadīt ikdienas darbu.

Ar pievienošanos RTU bija cerēts, ka notiks jauns “uzrāviens” un kvalitatīva attīstība studijām un zinātnei Liepājā.

“Man bija redzējums, kā šo “uzrāvienu” var panākt, un tāpēc pieteicos uz direktora vakanci,” viņš stāsta.

Nesekmējās, un konkurss vispār noslēdzās bez rezultāta.

“Esmu šim stāstam zaudējis ticību,”

tagad saka S. Roga, kādēļ aizgājis arī no augstskolas padomes.

“Lai gan ļoti ceru, ka kļūdos. Es vēl neesmu redzējis jaunākos datus par studentu skaitu. Tiek stāstīts, ka tas pieaug, taču būtu rūpīgi jāpaskatās, kā tie tiek uzskaitīti.

Tagad runā par RTU Liepājas akadēmiju, bet pirms diviem gadiem bija LiepU un RTU Zinātnes un inovāciju centrs. Tātad, lai salīdzinātu, jāskaita studenti vēsturiski kopā.

Man ir aizdomas, ka studentu skaits faktiski samazinās. Notiek pretējs process tam, ko es biju iztēlojies, balsojot par pievienošanos RTU.

Man bija un ir personīgas ambīcijas, ka Liepājā būtu vismaz trīs tūkstoši studentu.

Pašlaik kopā ar visu augstākās izglītības iestāžu filiālēm šis skaits ir traģiski mazs. Tam vajadzētu vismaz dubultoties. Ir jāveido plašāka izvēle mūsu pašu vidusskolēniem, lai viņi paliktu studēt Liepājā.”

Zaudēts daudz, vietā – nekā jauna

Tikmēr Dace Bluķe nešaubās, ka pievienošanās RTU bija kļūda. To šobrīd apliecinot fakti, īpaši kultūras un humanitāro jomu kontekstā.

“Pievienošanās LU būtu bijis daudz loģiskāks solis – gan no programmu klāsta, gan no attīstības potenciāla viedokļa,”

vērtē D. Bluķe.

“LU ir spēcīgas gan humanitārās, gan eksaktās fakultātes, turpretī RTU fokuss ir pārsvarā uz inženierzinātnēm.

Diemžēl Liepājā mēs šobrīd redzam, ka kultūras un humanitāro nozaru klātbūtne sarūk. Piemēram, vairs netiek uzņemti studenti “Kultūras vadības” programmā.

Bet jaunieši, kuri vēlas kļūt par kultūras producentiem, neiet mācīties vispārējo vadību. Viņi brauc studēt uz Kultūras akadēmiju Rīgā vai ārvalstīm, un tikai retais atgriežas.”

Šobrīd darba tirgū esot redzams – kultūras iestādēs nemitīgi ir brīvas vakances. “Pat Eiropas kultūras galvaspilsētas birojā visu laiku ir vakances,” pamanījusi D. Bluķe.

Tāpat mūzikas pedagogu trūkums Liepājā jau pārsniedzot matemātikas vai fizikas skolotāju trūkumu.

D. Bluķe ļoti cer, ka RTU Liepājā attīstīs eksaktās jomas – kas arī ir RTU stiprā puse. Bet šobrīd izskatoties, ka no iepriekšējā zaudēts daudz, bet vietā neko jaunu un spēcīgu neesam ieguvuši.

Ja Liepāja vēlas stiprināt savu kultūras nozari, piemēram, saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, būtu jāatgriežas pie jautājuma par kvalitatīvu augstāko izglītību kultūrā, pauž D. Bluķe.

“Varbūt ir vērts apsvērt LU vai Latvijas Kultūras akadēmijas filiāles izveidi Liepājā.”

D. Bluķe ir viens no mācībspēkiem, kas pagājušajā gadā izbeidza savas gaitas RTU Liepājas akadēmijā, kur strādāts kopš 2000. gada.

“Programma, kuras veidošanā savulaik piedalījos, ir jaunie mediji. Tagad tā ir tik ļoti izmainīta, ka ne es, ne paši studenti vairs nesaprata, kāpēc viņiem jāmācās tas, ko viņiem mācu. Un atalgojuma jautājums arī tam komplektā.

Ja par darbu nemaksā un tas šķiet bezjēdzīgs, tad nav vairs nekādas motivācijas darīt.”

Savukārt Andris Grafs, kurš savulaik ieņēma LiepU padomes priekšsēdētāja amatu, ir citās domās. Viņš joprojām ir pārliecināts, ka lēmums LiepU iekļaut RTU bija pareizs.

“Diskusijas par attīstības scenārijiem nebija vienkāršas. Meklējot labāko risinājumu, nācās mainīt gan stratēģiju, gan taktiku sarunās ar universitātes saimi, pašvaldības vadību, zinātnes universitātēm, kā arī lēmumu gatavotājiem un pieņēmējiem valdībā.

Tāpat pats iekļaušanās process RTU, protams, bijis izaicinājumu pilns.

Jebkurā gadījumā lēmums izveidot RTU Liepājas akadēmiju ļāva nodrošināt studiju virzienu attīstību inženierzinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, kā arī piesaistīt tik ļoti nepieciešamās investīcijas, tostarp modernas studiju un zinātniskās darbības vides pilnveidei.”

Pēc informācijas plašsaziņas līdzekļos, kas vēsta, ka studējošo skaits pēc apvienošanās pieaudzis par aptuveni 15%, – var teikt, ka stratēģiskais mērķis īstenojas pārliecinoši, saka A. Grafs.

Mēs esam ieguvēji

Elīna Gaile-Sarkane, RTU studiju prorektore

Mēs esam ļoti priecīgi, ka Liepājas akadēmija mums ir pievienota. Tas mums ir liels ieguvums. Vispirms tāpēc, ka Liepājas akadēmija ir tradīcijām bagāta tieši pedagoģijas jeb izglītības zinātnes jomā.

Tā kā mēs strādājam ar STEM izglītību un mums ir daudz dažādu ieceru un iniciatīvu šajā jomā, Liepājas akadēmijas pievienošanās, tāpat kā Rēzeknes akadēmijas, ar savu pedagoģisko kapacitāti mūs tikai stiprina.

Pievienojoties Liepājas akadēmijai, esam ieguvuši arī valodu studiju programmas, kā arī unikālo logopēdijas programmu, kas Latvijā ir viena no ļoti retajām.

Varbūt pateicoties arī daudzajiem apbalvojumiem, ko ieguvusi animācijas filma “Straume”,

šobrīd ir ļoti augsts pieprasījums pēc audiovizuālo mediju programmas, kas ir viena no Liepājas būtiskākajām programmām.

Kopā ar Liepājas akadēmiju mēs virzāmies uz jauniem kvalitātes mērķiem. Pateicoties integrācijai RTU, mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar pašvaldību, un mēs attīstām arī inženierzinātņu bloku.

Esam identificējuši reģionam svarīgās jomas un esam gatavi tajās daudz investēt, lai varētu attīstīt gan zinātni, gan pētniecību.

Viena no tām ir ūdeņraža pētniecība, kas reģionāli ir ļoti būtiska un nākotnē kļūs par vienu no interesantākajiem projektiem ne tikai Liepājas akadēmijai, bet visam reģionam.

Kopā ar Liepājas akadēmiju attīstām arī IT jomu – īpaši mūs interesē mikročipu ražošana un pētniecība, programmēšana, kas RTU mērogā tiek attīstīta, un

Liepājā šajā jomā ir ļoti daudz laba darbaspēka.

Vēl viena brīnišķīga iniciatīva, ko mēs darām kopā ar Liepājas un Rēzeknes akadēmiju, ir saistīta ar kiberdrošības jautājumu attīstību.

RTU ir ieguvusi “Google” finansētu kiberdrošības veicināšanas projektu, un tā ietvaros arī Liepājā nākamgad ir paredzētas dažādas aktivitātes, lai sagatavotu jaunus speciālistus tieši reģionam nepieciešamajiem darbiem.

Pie būtiskām lietām noteikti jāpiebilst arī tas, ka mēs attīstām sadarbību ar mūsu aģentūru – Liepājas Jūrniecības koledžu. Tur ir daudz dažādu iniciatīvu, kas saistītas ar telpu koplietošanu un citiem attīstības virzieniem.

Mēs no apvienošanās procesa esam ieguvēji,

un pusotrs gads ir parādījis ļoti daudz jaunu attīstības iespēju, tāpēc esam patiesi gandarīti.

Katrā situācijā, kad nonākam pie konsolidācijas, mēs meklējam kopīgo sinerģiju, kas ir svarīga gan augstskolai, gan tautsaimniecībai.

Mēs esam uz tautsaimniecību orientēta universitāte, kas rada nākotnes speciālistus un attīsta jomas, kas ir nepieciešamas Latvijas ekonomikai. No savas pozīcijas varu teikt, ka mēs ar to ļoti labi tiekam galā.

Uzziņai

RTU Liepājas akadēmijas 2024./2025. studiju gads skaitļos:

• kopējais studentu skaits – 1400;
• pirmkursnieki – 468;
• populārākās programmas – “Logopēdija”, “Rakstniecības studijas”, “Izglītības zinātnes”, “Vadības zinības” u.c.;

Dārgākās studiju programmas:

• “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” (doktors) – 23 000 eiro (klātiene, maksa gadā);
• “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla” (maģistrs) – 11 500 eiro (klātiene, maksa gadā);
• “Sociālā darba vadība” (maģistrs) – 8800 eiro (klātiene, maksa gadā);
• “E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība” (doktors) – 8500 eiro (klātiene, maksa gadā);
• “Jauno mediju māksla un dizains” (bakalaurs) – 7700 eiro (klātiene, maksa gadā);
• “Sociālais darbinieks” (bakalaurs) – 5900 eiro (klātiene, maksa gadā).

Es domāju tā: kāpēc izvēlējāties studēt RTU Liepājas akadēmijā?

Annija Znotēna, studē uzņēmējdarbības un vadīšanas 1. kursā:

– Esmu liepājniece un te arī gribēju palikt, tāpēc skatījos vietējo studiju piedāvājumu. Šo studiju programmu izvēlējos, jo, ja godīgi, tad bija sajūta, ka īsti nemaz nav, no kā izvēlēties. Neredzēju neko tādu, kas man tiešām būtu sirdij tuvs, bet piesaistīja ekonomikas aspekts – tas man patīk.

Uzsākot studijas, jūtos pozitīvi, lai gan atšķirību starp vidusskolu var ļoti just. Te mēs visi esam patstāvīgi, atbildīgi par sevi un savu darbu.

Dārta Liparte, studē logopēdijas 4. kursā:

– Sen zināju, ka vēlos būt pedagoģe, bet pamatskolā sanāca redzēt, kā viena skolotāja izdega, tāpēc gribēju atrast kaut ko, kas būtu saistīts ar pedagoģiju, bet nebūtu ar tik lielu slodzi. Atcerējos, ka pati bērnībā gāju pie logopēda, un sāku interesēties par šo karjeru.

Liepāja ir vienīgā vieta, kur Latvijā uzreiz var apgūt pedagoģisko logopēdiju, tāpēc pieņēmu lēmumu uz šejieni pārcelties no Vidzemes. Programma ir organizēta ļoti labi, tā ir padziļināta, visaptveroša, interesanta – man patīk!

Marta Gūža, studē uzņēmējdarbības un vadīšanas 1. kursā:

– Mācoties Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolā, ir novirzieni. Tur pastiprināti apguvu uzņēmējdarbību, kas man ļoti iepatikās. Vienmēr interesēja praktiskā darbošanās – tirdziņi, mācību uzņēmumi –, tāpēc zināju, ka gribu šo virzienu turpināt arī augstskolā.

Interesējos arī par citām skolām, bet pārvākties uz citu pilsētu būtu finansiāli grūti, tāpēc nolēmu palikt Liepājā.

Elizabete Irbe, studē kultūras vadības 4. kursā:

– Es zināju, ka gribu studēt kaut ko, kas saistīts ar kultūru. Apzināju dažādas iespējas, arī to, ko var apgūt Rīgā, bet beigās Rīgu atstāju kā otro variantu un prioritāri izvēlējos Liepāju tāpēc, ka šī skola ir tuvāk mājām – Kuldīgai.

Priecājos, ka mani uzņēma, jo nevienu brīdi neesmu nožēlojusi, ka izvēlējos studēt šeit. Šī programma, manuprāt, daudz dod, tā ir laba, un mani viss apmierina.

Gabriels Cibuļskis, studē datorsistēmu 1. kursā:

– Mani vienmēr ļoti interesējušas tehnoloģijas un datorika, tāpēc tieši to arī izvēlējos studēt. RTU Liepājas akadēmija bija mana prioritāte un, ja godīgi, tad citas skolas nemaz neapsvēru. Esmu no Grobiņas un gribēju palikt tuvāk mājām.

Mācos tikai mēnesi, bet man šeit ļoti patīk, programma ir interesanta un tieši tāda, kādu to biju iztēlojies.