Maskas varētu krist maijā

“No uzņēmējiem saņēmu mandātu virzīt Ekonomikas ministrijas sagatavo stratēģiju izejai no ārkārtējās situācijas, atceļot ierobežojumus un apturot vakcinācijas sertifikātu darbību, kas uzliek papildu slogu uzņēmējiem gan pakalpojumu sniegšanai, gan darbinieku pieejamībai,” šonedēļ pēc Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdes paziņoja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais priekšlikums paredz vēlākais no šā gada 1. marta atcelt darbalaika ierobežojumus, platību ierobežojumus – noteiktos kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju vai personu skaitu ēdināšanas vietās pie galdiņa, distances noteikšanu starp darba vietām pakalpojumu sniegšanas vietās, pulcēšanās ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, nodalot bērnu plūsmas publiskos pasākumos, veicot apmeklētāju reģistrāciju.

Tāpat ministrija rosina darba devējiem dot plašākas rīcības pilnvaras – individuāli izvērtēt riskus un ieviest konkrētus pasākumus to mazināšanai.

“Piedāvājam arī noteikt horizontālus vispārējos epidemioloģiskos drošības principus visu nozaru darbībai, ļaujot darboties visiem uzņēmējiem, tajā skaitā šobrīd aizliegto pakalpojumu sniedzējiem un dažādu pasākumu (korporatīvie, publiskie, komandas saliedēšanas) organizatoriem, atteikties no nozaru pārregulācijas un vienlaikus iekļaujoties Baltijas burbulī.

Publiskās vietās iekštelpās un ārtelpās pagaidām būtu saglabājama prasība lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Savukārt no 1. maija, ja vien nav vērojams būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze, atceļams būtu arī ierobežojums lielu publisku pasākumu rīkošanai un sejas masku valkāšanai publiskās vietās,” klāsta J. Vitenbergs.

Vienlaikus rosināts atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības gan klātienes darba nodrošināšanā, gan saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā.

Sertifikāta prasība pagaidām būtu saglabājama organizētas vai privātas pulcēšanās gadījumos virs 1000 personām, kā arī publiskos pasākumos virs 1000 apmeklētājiem. Savukārt attiecībā uz darbu klātienē tā varētu būt darba devēja izvēle.

Tūrisma veicināšanas nolūkos īstermiņā ministrija rosina atcelt ieceļošanas ierobežojumus visām personām, kas savā mītnes valstī vakcinētas pret Covid-19.

Daļa ierobežojumu – bezjēdzīga

Liepājas ēdinātājiem ziemas sezonas nekad nav bijušas vieglas, un uzņēmējiem, investējot šajā nozarē līdzekļus, ar to jārēķinās, pauž ostmalas spīķera kompleksa, tai skaitā restorāna “Spīķeris 53”, attīstītājs Aigars Laugalis.

Zivju restorāns “Spīķeris 53” atvērās pēc pirmā kovida viļņa 2020. gada jūlijā. Pirmā vasaras sezona aizvadīta ļoti labi, taču pēc četriem mēnešiem ārkārtējās situācijas dēļ Latvijā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi bija spiesti pārtraukt savu darbību klātienē.

Aptuveni pusgadu “Spīķeris 53” bija slēgts, taču darbiniekus restorāns spējis noturēt, jo citviet šajā nozarē darba arī nebija, turklāt valsts strādājošajiem dīkstāvi kompensēja, izmaksājot pabalstus.

“Aizvadītā vasara bija vēl labāka nekā pirmā, rudenī klājās grūtāk, bet nu jau liela daļa vasarā uzņemto tauku tūlīt būs noēsti. Lai pielāgotos situācijai, esam optimizējušies, cik vien spējam, – tā, lai noturētu savas komandas pamatkodolu,” saka uzņēmējs.

Viņš spriež, ka ēdinātājiem jau otro ziemu vislielāko problēmu rada tas, ka izpaliek banketi un lieli pasākumi, ko viņi varētu apkalpot. Tagad situāciju vēl vairāk sarežģī straujā energoresursu un pārtikas cenu celšanās.

Jautāts, kādi, viņaprāt, soļi būtu jāsper valdībai, lai atvieglotu ēdināšanas uzņēmumu darbu, A. Laugalis teic, ka ar skaļiem saukļiem klajā nenākšot. Atsevišķi šīs nozares pārstāvji mēdzot paust pārlieku radikālas prasības, tajā pašā laikā ir otra puse – veselības nozares speciālisti, kuru nostāja arī dažkārt esot pārāk strikta.

Optimālā atbilde ir kaut kur pa vidu, prāto uzņēmējs. “Taču piekritīšu, ka liela daļa ierobežojumu esošajā situācijā ir bezjēdzīgi,” viņš atzīmē, pievienojoties dažādu nozaru uzņēmēju paustajam, ka Latvijai, lemjot par ierobežojumiem, jāturas vienā pozīcijā ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju.

Valdības soļus nevar paredzēt

“Kovida situācijai, kā varam, tā pielāgojamies. Ko mums saka, to darām, citas alternatīvas mums nav,” klāsta apģērbu veikala “Autlets.lv” īpašnieks Mārtiņš Fridrihsons.

Uzņēmējs uzskata, ka situācija ir grūta kopumā, taču tirgotājiem vislielākais traucēklis ir neparedzamība valdības lēmumos. “Sortimenta plānošana vienmēr saistās ar nelielu risku – konkrētā sezonā būsim atvērti vai tomēr nē. Mēs jau vienreiz šādu situāciju piedzīvojām – atnāca pasūtītais ziemas sortiments, bet decembrī veikalu aizvēra ciet. Sēdējām un domājām, ko ar to tagad darīt. Pēc tam veikalu varējām atvērt tikai pavasarī,” piedzīvotajā dalās M. Fridrihsons.

Arī viņš teic, ka saslimstība ar kovidu šobrīd ir tik augsta, ka vakcinācijas sertifikāts zaudējis jēgu.

“Tirdzniecībai tomēr vajadzētu ļaut notikt, nedalot to zaļajā un sarkanajā režīmā, kā arī būtu jāatceļ tirdzniecības platības ierobežojumi.

Mēs taču redzam, lai gan vakcinācijas aptvere ir diezgan liela, slimo visi – kā potētie, tā nevakcinētie”.

No viļņa uz vilni

Koncertzālē ”Lielais dzintars” darbība nevienu brīdi pavisam nav pārtrūkusi, saka mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča. ”Esam meklējuši, kā saglabāt klausītājus, centušies uzturēt digitālo saturu, lai cilvēki varētu baudīt mūziku. Jau drīz pēc pandēmijas sākuma ieviesām digitālo koncertzāli, regulāri notiek mūzikas ieraksti,” viņa stāsta. Tāpat pastāvīgi šeit skatāmas mākslas izstādes.

”Tomēr redzam, ka divu gadu laikā nekas nav mainījies. Nāk vilnis pēc viļņa, vasarās kļūst labāk, uz ko arī tagad ceram. Eiropā atkal ir milzīgs slimības uzliesmojums.

Es nezinu, kas īsti būtu darāms, notiekošo ietekmēt nevaram. Vairākus koncertus beidzamajā laikā nācies atcelt un pārcelt, jo mākslinieki saslimuši. Skaidrs, ka tas ietekmē koncertzāles darbību,” norāda B. Bartkeviča.

Kā valdībai vajadzētu rīkoties, viņai padoma neesot: ”Galīgi nezinu, kāds būtu labākais risinājums. Vienīgā cerība ir tā, ka saslimstības vilnis tiešām pārskries tagad, februārī, un martā varbūt būs iespējams turpināt darbu ar pilnām zālēm. Bet varbūt arī ne.”

Zvaigznes skanēs vai kritīs?

Pēc pāris nedēļām jāsākas Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotajam 30. Zvaigžņu festivālam. Orķestra Mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Dzintars Hmieļevskis norāda, ka ieceres atcelt ierobežojumus skar nākotni, to nav domāts darīt tagad.

”Kultūras un izklaides pasākumu joma jau nav atrauta no pārējās sabiedrības. Var pieņemt, kādus regulējumus vien grib, bet situācija pati visu noliek pa vietām. Rudenī, kad kultūras iestādes drīkstēja strādāt, bet vīrusa delta variants strauji izplatījās un smagi skāra veselību,

cilvēki vairs nepirka biļetes uz pasākumiem un negāja pašu drošības dēļ. Tagad situācija ir daudz labāka, jo cilvēki slimo vieglāk,” viņš saka.

Par gaidāmajiem koncertiem ar kuplu dalībnieku skaitu Dz. Hmieļevskis atzīmē, ka mākslinieks varot saslimt jebkurā laikā un ne tikai ar Covid-19, tādi gadījumi bijuši vienmēr. ”Tas nav tas, uz ko gribētu fokusēties. Domājot par ierobežojumiem, jāskatās, kādas būs ekspertu prognozes par saslimstības lejupslīdi. Šis ilgi nevar turpināties, jo tūlīt jau visi būs pārslimojuši un varēsim dzīvot samērā droši,” viņš saka.

Lēmumiem reizēm trūkst seguma

Liepājas pašvaldība diezgan veiksmīgi spējusi visu pandēmijas laiku pielāgoties ierobežojumiem un daudzajiem noteikumiem, uzskata pilsētas izpilddirektors Ronalds Fricbergs.

”Esam valsts pārvaldes sastāvdaļa, un arī sabiedrība no mums sagaida tūlītēju reakciju. Esam ieviesuši dažādus epidemioloģiskās drošības pasākumus gan attiecībā uz apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Visu šo laiku esam spējuši nodrošināt nepārtrauktību pašvaldības darbā, un nav bijusi ne diena, kad kāds pašvaldības dienests vai struktūrvienība pārtrauktu sniegt pakalpojumus,” viņš stāsta.

”Katra iestāde vai kapitālsabiedrība ir pielāgojusi savu darbību aktuālajiem konkrētā brīža noteikumiem un ierobežojumiem, ievērojot, ka visi nepieciešamie pakalpojumi ir jāsniedz, informācijas apritei ir jānotiek, klātienes apmeklētāji un darbinieki ir maksimāli jāpasargā no saslimšanas. Esam strauji pārgājuši uz lielākās daļas dokumentu apriti elektroniskajā vidē, tas padara iespējamu attālināto darbu pašvaldības darbiniekiem.”

Iepriekšējos kovida viļņos pašvaldības darbinieku saslimstība bija ļoti maza. Tagad ir daudz grūtāk, jo saslimstības rādītāji pieaug, kļūst sarežģītāk vadīt ikdienas procesus.

”Bet vismaz pagaidām tas mums izdodas.

Visvairāk traucē nogurums no situācijas kopumā un neziņa, kad kaut kas varētu mainīties. Vēl būtisks un nogurdinošs traucēklis ir tas, ka 90 procenti komunikācijas notiek attālinātā režīmā.

Nereti ir situācijas, kad sarunas, īpaši par sarežģītiem un kompleksiem jautājumiem, efektīvāk būtu risināmas klātienē.

Dažreiz valdība ir pieņēmusi lēmumus, bet to izpildei netiek nodrošināti resursi, piemēram, jau decembra sākumā bija jāuzsāk skrīninga testēšana institūcijās, kurās jānodrošina darbu nepārtrauktība, bet testus, kuri jālieto ikdienā, valsts piegādāja tikai janvāra sākumā. Pašreiz tie arī ir beigušies. Turklāt dažādās situācijās nav skaidrības par rīcības variantiem – it kā ir nolemts par luksoforu principu, bet dzīvē to neievēro, ir atkal jauni lēmumi, nepārtraukti tiek mainīti dažādi nosacījumi un algoritmi, kuriem reizēm grūti operatīvi izsekot līdzi.”

Izpilddirektors vēlētos no valdības sagaidīt operatīvākus un saprotamākus lēmumus. ”Nezinu, vai tik mainīgā vidē tas ir iespējams? Vairāk jāpievērš uzmanība ekonomikas veicināšanai, nevis kārtējiem lēmumiem, kuru rezultātā ievērojami pieaug valsts parāds,” viņš uzskata.

Pašplūsmu nedrīkst pieļaut

Ieva Pūpola, ģimenes ārste

Pēc publikācijas ”Kurzemes Vārdā” par ģimenes ārstu komandu darbu Covid-19 apstākļos vairāki cilvēki teica, ka viņi nu mūs saprot un lieki mūs netraucēs.

Lai gan Veselības ministrija saka, ka ģimenes ārsti no daudziem pienākumiem ir atbrīvoti, darbu saglabājas ļoti daudz – to ietekmē tieši kovida situācija un lielā saslimstība. Ja saka, ka izšķirošais un galvenais rādītājs ir slimnīcu noslodze un mirušie, tad šajā gadījumā lielākais slogs ir uz ģimenes ārstiem. Zinām, ka šim vīrusa paveidam ir vieglākas formas, ar ko var izslimot un ārstēties mājās, un tas slogs ir jāiznes mums – ģimenes ārstiem.

Šobrīd slimo ģimene pēc ģimenes, vakcinētas, bet mums tāpat ir viņi jāapzvana un jāaptaujā par pašsajūtu, slimības lapas jāatver, jāseko līdzi veselības stāvoklim. Ar kovidu saslimušo pacientu skaits aug.

Neloģiski, ka tad, kad bija padsmit slimnieku pa visu Latviju, ierobežojumi bija ļoti stingri, bet tagad, kad saslimstībai ir tik lieli apmēri, noteikumus grib mīkstināt.

Pilnīgi vēl nedrīkstētu domāt par ierobežojumu mazināšanu, par to varētu sākt domāt, kad saslimstība apstātos, kristos un nokristos līdz 2000 gadījumiem dienā. Tad situācija būtu vieglāk kontrolējama un prognozējama.

Šobrīd ir tā, ka saslimst skolās un lielās darbavietās, arī pat cilvēki, kuri kontaktus ir samazinājuši līdz minimumam – līdz veikalam tikai, un vienalga saslimst! Uzskatu, ka sejas maskām un dezinfekcijai, kur pulcējas liels skaits cilvēku, jāpaliek kā pamatu pamatam.

Pašreiz arī jebkurš cilvēks diezgan brīvi var iekļūt visās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, tostarp veikalos. Ja palaidīs pilnīgā pašplūsmā, sabiedrība uzkārsies – cilvēki pulcēsies, saslimstība izplatīsies, nebūs, kas strādā. Piemēram, dzirdu par pasta nodaļām, ka nav, kas strādā. Tā ir vieta, kur pulcējas pietiekami daudz ļaužu, un tā slimība aiziet tālāk.

Šajos apstākļos būtu jāpadomā par veselību. Tas, protams, atkal ir jautājums par katra cilvēka vai ģimenes atbildību. Taču katrs cilvēks reāli domā tikai par sevi – kā viņam labāk, par kopējo labumu nedomā.

Tīri cilvēcīgi arī es gribētu aiziet uz kādu pasākumu vai padzīvot brīvāk, taču, ja es domāju kā ģimenes ārste, tas nepavisam nav vajadzīgs, jo tad sekas gulsies uz maniem pleciem. Vēl ir pāragri domāt par to, ka ierobežojumi būtu lieki – jādomā par prioritātēm, un tai vajadzētu būt veselībai.

Runājot par karantīnas un prombūtnes laika periodu saslimšanas dēļ, viss ir atkarīgs, kāds ir cilvēks – kur strādā un cik ir atbildīgs. Piemēram, ar vienu cilvēku izrunājam, ka viņam šodien vēl skaitās karantīna, tikai no rītdienas viņš būs brīvs no tās, bet es jau viņu vakarā satieku veikalā. Citi ļoti atbildīgi, bet ir tādi, kas mānās, ir tādi, kuri slēpj savu saslimšanu un teic, ka nav simptomu. Pēc laika nāk gaismā, ka viņš tajā reizē jau ir pārslimojis, bet nav gribējis taisīt analīzes, jo bijis paredzēts brauciens. Tā ka cilvēki meklē savu izdevīgumu un labumu, kā arī izdomā veidus, kā apiet jebkādus noteikumus un ierobežojumus.