“Apģērbties ir jāmāk, ar pliku pakaļu te nesanāks stāvēt!” tā vakar moži sacīja viena no nedaudzajām pārdevējām, kas Pētertirgū tirgoja dārzeņus. Vakar termometra stabiņš rādīja mīnus 2 grādus un pie galdiem rosījās tikai kādi pieci ābolu pārdevēji un seši dārzeņu tirgotāji.

“Lai arī stāvu zem klajas debess, es neģērbjos pārāk biezās drēbēs,” stāstīja Aija, kura nevēlējās nosaukt savu uzvārdu. “Ja saģērbjos biezi, tad grūti kustēties! Kārtīgiem, siltiem ziemas zābakiem gan kājās jābūt. Kāds grādiņš mīnusā var turēties, bet galvenais, lai nepūstu stiprs vējš. Tad tas izsaldē pamatīgi.” Sieviete teica, ka ābolus, ķiplokus, pupas var tirgot līdz apmēram mīnus pieciem grādiem. Ja kļūst aukstāks, tad gan par stāvēšanu laukā nav ko domāt. Noteiktu darba stundu viņai neesot. Ja nav pircēju, tad pēcpusdienā jau pēc pulksten trijiem pošoties prom.

Aija Tomsone no Nīcas pagasta tagad, ziemā, tirgoties brauc trīs vai četras reizes nedēļā. Viņa piedāvāja gan skābētus kāpostus un gurķus, gan citas ēdamlietas. Iepriekšējās dienas vakarā rūpīgi sekojot laika ziņām, lai saprastu, vai vispār braukt uz Liepāju, kā ģērbties. Pie tirgus galda zemē nolikts no dēļiem izgatavots paliktnis, uz tā uzklāts papīrs, lai siltāk. A. Tomsone: “Ja darba dienās būs stiprs sals, aukstums, vējš, tad pircēji uz tirgu nenāks un arī man nav vērts te stāvēt. Savukārt nedēļas nogalēs ir vērts braukt uz tirgu, jo tad te vairāk ļaužu iegriežas. Svētki pagājuši, bet ēst taču gribas katru dienu!”

Pārdevēja Velta, kura tirgū pie kartupeļu maisiem rosās jau 25 gadus, iedrošināja, ka viņas piedāvātie kartupeļi noteikti nav apsaluši. Saimnieks tos no rīta atved un vakarā atkal savāc. Saģērbusies esot krietni, kur nu bez tā, bet, ja sals pieņemsies spēkā, tad tirgoties nenāks. Viņas pieredze liecina, ka ziemā pārcelties uz skārņu pagrabu nav izdevīgi. Jā, tur siltāks, bet pircēju maz.