Speciālisti gan novērojuši ko citu. Jaunākie ASV veiktie pētījumi uzrāda visai bīstamas tendences: ik pēc 40 sekundēm kādam ir insults, tas ir arī piektais galvenais nāves un galvenais ilgstošas invaliditātes cēlonis pieaugušajiem.

Riski aug visā pasaulē

“Esam liecinieki gruzdošai sabiedrības veselības krīzei, kas ilgtermiņā var izraisīt sirds un asinsvadu slimību cunami,” uzmanību vērš viens no pētījuma autoriem Riši Vadera.

Brīdī, kad redzam, ka tas attiecināts uz tālo Ameriku, šķiet, mūs tas neskar, tomēr der atcerēties, ka

sirds un asinsvadu slimības arī Latvijā joprojām ir galvenais nāves iemesls.

Lūkojoties pasaulē kopumā, pateicoties modernās medicīnas iespējām, šis nāves iemesls skaita ziņā nedaudz samazinās, tomēr ne tik daudz, kā tam vajadzētu būt, un katra nākamā paaudze diemžēl piedzīvo nežēlīgo sirds slimību “uzvaras gājienu”.

Gados jaunu pieaugušo grupā pieaugoša izrādās ne vien saslimšana ar diabētu, bet arī aptaukošanās. Šajā ziņā Latvijas dati īsti neatšķiras no pārējās pasaules.

“Šo riska faktoru parādīšanās agrākā dzīves posmā ir saistīta ar augstāku sirds slimību un potenciāli dzīvībai bīstamu sirds un asinsvadu slimību, piemēram, sirdslēkmes vai insulta, attīstības risku dzīves laikā,” problemātiku iezīmē VCA “Aura” Agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas kabineta ārsts, kardioloģijas rezidents P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Māris Lapšovs.

To norāda arī dati – šīs iedzīvotāju daļas vidū hipertensijas gadījumu skaits pieaug no 9,3 līdz 11,5 procentiem.

“Mēs parasti domājam, ka jaunieši ir veseli, taču ir ļoti svarīgi, lai mēs patiešām zinātu, kāds ir jaunās paaudzes veselības stāvoklis,” uzsver M. Lapšovs.

Ārsts norāda, ka riska faktoru novēršanai, laicīgai identificēšanai un ārstēšanai ir vajadzīga plaša ārstu un visas sabiedrības iesaiste.

Lielākais bieds – insults

Šis vārds biedē tik ļoti, ka piemirstam – tas ir novēršams un ārstējams. Kas īsti ir smadzeņu infarkts jeb insults?

“Insults ir smadzeņu ievainojums, kas rodas asins plūsmas traucējumu dēļ,”

skaidro M. Lapšovs, norādot, ka Latvijā visizplatītākais veids ir išēmisks insults, ko izraisa asins receklis, neļaujot apasiņot daļu smadzeņu.

Cita veida insults ir tad, kad smadzeņu artērija plīst bieži vien augsta asinsspiediena dēļ. To sauc par hemorāģisku insultu, un tas ir aptuveni 13% insulta gadījumu.

“Tie ir divi galvenie cēloņi: vai nu asinsvads ir bloķēts, vai arī asinsvads plīst un ir asiņošana,” saka ārsts, atzīmējot insulta ārkārtīgi bīstamās sekas, proti, izraisīti smadzeņu šūnu bojājumi.

Maināmie un nemaināmie riski

“Visbiežāk riska faktors ir augsts asinsspiediens – hipertensija,” teic ārsts un nosauc arī koronāro sirds slimību, kas rodas, ja ir problēmas ar asins piegādi sirdij.

Tāpat augsts holesterīna līmenis asinīs ir riska faktors.

Smēķēšana, nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās ir išēmiska insulta riska faktori,

pie tiem minami arī pārmērīga alkohola un narkotisko vielu lietošana.

“Tie ir daži no tiem riska faktoriem, ko atzīstam par maināmiem,” piebilst ārsts.

Taču ir arī nemaināmie. Galvenais no tiem ir vecums. Ar katru gadu esam pakļauti lielākam insulta riskam.

Nākamais – insults ģimenes anamnēzē. Tas var būt daļēji saistīts ar iedzimtiem riska faktoriem, kurus redzam, piemēram, hipertensijas, 2. tipa cukura diabēta vai asins recēšanas traucējumu gadījumos.

“Kardiologi visā pasaulē novēro, ka insultu skaits gados jaunākiem cilvēkiem pieaug.

Tas tādēļ, ka palielinās riska faktori, kas saistīti ar aptaukošanos, hipertensiju un diabētu,” vēlreiz uzsver ārsts.

Arī priekškambaru fibrilācijas risks biežāk sastopams cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos.

“Priekškambaru mirdzēšana ir ļoti spēcīgs insulta riska faktors, ko var samazināt, izmantojot pareizos asins šķidrinātājus,” norāda kardiologs, stingri piesakot, ka, ja kādam 20 vai 30 gadu vecumā pēkšņi parādās šādi simptomi, nekavējoties jādodas pie ārsta un jāsaņem medicīniskā palīdzība tieši insulta draudu dēļ, jo tas var sagraut dzīvi acumirklī.

Pēkšņi uzliesmo un ilgi nepāriet

“Par insultu mēs parasti runājam kā par pēkšņu notikumu, nevis par kaut ko tādu, kad veselības stāvoklis pasliktinās ilgākā periodā. Asinsvads plīst vai tiek bloķēts, un smadzenes netiek normāli apgādātas ar asinīm, simptomi attīstās ļoti ātri,” stāsta ārsts, norādot, ka insulta sekas gan var ilgt dienām, nedēļām un gadiem.

Vienlaikus šis pēkšņums ir nosacīts, jo bieži vien pirms tā ir jau saņemts kāds “brīdinājuma signāls”.

Atšķirība starp pārejošu išēmisku lēkmi (TIL) un insultu ir tāda, ka TIL gadījumā simptomi izzūd 24 stundu laikā.

Savukārt insulta pārejošs vai pastāvīgs neiroloģisks deficīts ilgst vairāk nekā 24 stundas.

“Tomēr, lai arī lēkme pāriet šķietami bez sekām, tā uzskatāmi liecina, ka insulta risks ir ļoti augsts,” aicinot būt vērīgiem, teic dakteris.

Uzziņai

Fiksē insultu uzreiz!

– Pievērs uzmanību pēkšņam līdzsvara zudumam. Ataksija jeb grūtības koordinēt roku vai kāju kustības vai līdzsvaru ir viena no biežākajām pazīmēm. Tā ir fiksēta 61% sieviešu un 75% vīriešu.

– Redzes dubultošanās, tās zudums vai neskaidra redze.

– Sejas noslīdēšana. Ja esat kopā ar kādu, kam, jūsuprāt, ir insults, var lūgt viņu pasmaidīt. Tā iespējams fiksēt – smaids ir simetrisks vai šķībs.

– Roku vājums, kas var rasties jebkurā rokā. Tas varētu būt arī kāju vājums.

– Runas problēmas var izpausties gan kā runas traucējumi, gan runātā izpratnē.

– Sievietēm insulta simptomi var atšķirties, proti, bieži sastopami insulta simptomi ir ģībonis, pēkšņs vispārējs vājums, elpas trūkums, apjukums, uzbudinājums, kā arī slikta dūša un vemšana.

Kā rīkoties?

– Nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Noteikti nevajadzētu pašam sēsties pie stūres vai lūgt kādu, lai aizved uz slimnīcu, jo tas ir zaudēts laiks, bet insulta gadījumā katra minūte ir no svara.

– Ja ir aizdomas par insultu, nelietojiet aspirīnu! Tas tāpēc, ka dažus insultus izraisa asiņošana smadzenēs, bet aspirīns atšķaida asinis, var izraisīt turpmāku asiņošanu un bojājumus.

Zināšanai

Sirds veselība pašu rokās

– Augsts asinsspiediens ir būtisks insulta riska faktors, un ir svarīgi pārliecināties, ka asinsspiediens tiek kontrolēts.

– Veiciet regulāras holesterīna un cukura līmeņa pārbaudes, jo sevišķi, ja esat riska grupā.

– Piekopiet veselīgu dzīvesveidu. Alkohols var paaugstināt asinsspiedienu un palielināt insulta risku, tāpēc vajadzētu samazināt tā lietošanu vai pilnīgi no tā atteikties. Vēl nozīmīgāka ir smēķēšanas atmešana.

– Uztura izvēle ir vēl viens insulta profilakses pamats – augļi, dārzeņi, pākšaugi, pilngraudu produkti, mazāk gaļas un vairāk trekno zivju – tas var samazināt insulta risku.

– Palieliniet fiziskās aktivitātes līmeni. 7000 līdz 10 000 soļu dienā insulta profilaksei būtu labs sākums.

– Ne mazāk svarīgi lietot uztura bagātinātājus, kas nāk par labu asinsvadu un sirds veselībai.