Tie ir pagājušā gada perējuma gulbji, vēl klāti ar bērnu brūnajām spalvām. “Abi bija novārguši. Iemeslus nezinām, iespējams, parazīti, varbūt gulbji nav attīstījušies tā, kā vajag,” spriež A. Briede.

“Gulbji svēra pusi no vajadzīgā svara. Jābūt ap 7–8 kilogramiem, bet viens bija pāri trim kilogramiem, otrs svēra ap četri.

Faktiski abi gulbji kopā svēra viena gulbja svaru.”

Vēl varētu gadīties, ka pirms sala putni nav devušies projām tāpēc, ka cilvēki piebaro. Ja barība ir, nav iemesla pārvākties tur, kur ir siltāks.

Iespējams, barotāji pārtrauca rūpēties par gulbjiem, jo pašiem kļuva par aukstu iet laukā. 

A. Briede saka, ka tā visa ir teorija, jo patiesos iemeslus neuzzināsim. Taču tas, ka cilvēki baro gulbjus, ir bezatbildība, jo savvaļas putni nav jāpieradina un nav jāēdina ar baltmaizi, kas nav to dabiskā barība.

Vai patversmē “Drauga spārns” gulbji atkopsies, rādīs laiks. Vizuāli traumu tiem nebija.

Putni tagad ir siltumā, var padzerties un saņem piespiedu barošanu, jo paši neēd.

Patversmes vadītāja uzsver, ka šādos gadījumos ļoti svarīga ir sabiedrības iesaiste, lai būtu brīvprātīgo transports putnu nogādāšanai “Drauga spārnā”, kas atrodas Pūrē.

“Lauvas sirds” ir mājdzīvnieku patversme, tāpēc nav piemērota putnu izmitināšanai. Var sniegt pirmo palīdzību, sasildīt un ļaut attapties, bet

putniem vajag specifiskus apstākļus, kurus var nodrošināt tikai “Drauga spārns”.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina iedzīvotājiem, ka nav jāzvana glābējiem par katru gulbi, kas atrodas uz ledus, jo putni visbiežāk vienkārši atpūšas un nav iesaluši.

Putns jāpavēro un palīdzība jāmeklē tikai tad, ja tas ir ievainots vai ļoti novārdzis un nespēj kustēties.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.