Liepājā intelektuālā potenciāla ir
pietiekami, lai pētītu un radītu jaunas tehnoloģijas. Tā apgalvo
inženierzinātņu doktors, Liepājas Universitātes mācībspēks Armands Grickus.
Viens no projektiem, pie kuriem viņš strādā, ir jūras viļņu enerģijas apgūšana.
Taču trūkst naudas un pašvaldības atbalsta – doktors saka.

LiepU Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta direktors
A. Grickus iepazīstina ar hidrodinamiskās
modelēšanas ierīci – viļņu vannu. Tā ir pētniecības iekārta darbam jūras viļņu
enerģijas pētniecības jomā.

“Tā uztaisīta par absolūti minimāliem līdzekļiem,” pētnieks
norāda uz viļņu vannu. Iekārtas ierīkošanai paredzētais budžets bijis vairāk
nekā 150 tūkstoši eiro, ar tādu summu rēķinājušies projekta partneri, no kuriem
viens bija Liepājas Universitāte. Lai varētu saņemt ES finansējumu projekta
īstenošanai, bija vajadzīgs līdzfinansējums, un aprīlī LiepU pārstāvji
vērsušies pašvaldībā ar lūgumu pēc tā. “Visu sataisījām, aiznesām projektu
uz domi un… nedabūjām. Mūs noignorēja,” A. Grickus stāsta, ka
neesot minēts nekāds iemesls, kādēļ lemts līdzfinansējumu nepiešķirt, atbilde
bijusi vien klusums. “Būtu pateikuši, ka kaut kas jālabo, būtu izlabojuši.
Palikām muļķa lomā.” LiepU bijis jābūt par projekta vadošo partneri,
“jo mēs visintensīvāk valstī darbojamies ar viļņu resursiem”.
Projekta rezultātā būtu bijis jātop Baltijas jūras resursu izpētes centram.
Pamats tam būtu labiekārtota laboratorija ar lielu stiklplasta viļņu vannu,
sadalītu sekcijās, aprīkotu ar veselu virkni sensoru.

Taču aprautais projekts pētniekiem vērienu neesot mazinājis – mērķis ir
noskaidrot, kā jūras viļņu enerģiju pārveidot elektroenerģijā, līdztekus
risinot krasta noārdīšanas problēmu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. novembra numurā.

#kvards-20151117-03#