Ceremonijas norisi ietekmēja piesardzība, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas draudus. Citkārt kuplā ļaužu pulkā pilsētas dzimšanas dienā 18. martā, bet šoreiz klusiņām 12. novembra vakarā.

Klusās svinības atstāsta E. Raits: “”Lielā dzintara” mazajā zālē ļoti solīdi, pieklājīgi, bez roku paspiešanas, bez mūzikas un kino, uz sarkanā paklāja, un paldies Dievam, ka atrada šādu iespēju, citādi kā tad drīz varētu dēvēt šī gada “Gada liepājniekus”?” Goda liepājnieks izņēmuma kārtā uz apbalvošanu drīkstējis atnākt kopā ar sieviņu, vēl arī palūdza, lai “mana galvenā dāvana, mana Skaidrīte to medāli pieskrūvē”.

Šī esot bijusi pirmā reize, kad tā sauktā lieplapas ordeņa pasniegšanas gods uzticēts Goda liepājnieka kundzei. “Diezgan grūti, adata diezgan resna,” atzīstas Skaidrīte Raita, taču, tāpat kā viņas vīrs, neslēpj, ka emocijas bijušas ļoti pacilātas.

Kad ieraudzījuši pretī “piecus fotogrāfus” zibsnījam savas kameras (faktiski vienu fotogrāfu un divus filmētājus), viņa nodomājusi: “Nu ir vakars!” Taču S. Raita arī neslēpj: “Esmu ļoti lepna par savu vīru – viņš ir bezgala gudrs, neiedomājami taisnīgs. Viņa vārds atver visas durvis!”

“Tāds salikums vienā vīrietī – stingrība, principialitāte, godīgums un maigums, galantums un elegance,” turpina S. Raita. Viņa pastāsta, ka E. Raits aizvien vēl māca kuģu uzbūvi divām studentu grupām Jūrniecības koledžā, kur viņš “pataisa puišus par īstiem, staltiem goda vīriem”, iemāca arī laika izjūtu un precizitāti, jo zina, ko viņiem nākotnē, iespējams, kapteiņiem, var nozīmēt viena minūte uz kuģa. Tas ir mirklis, kad jāizvēlas vienīgā pareizā atbilde no tūkstoš iespējamām – citādi kuģis nogrims.

Bijušajam Liepājas ostas kapteinim, pirmajam ostas kapteinim pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas E. Raitam apbalvojums piešķirts par ostas pārņemšanu no Krievijas militāristiem pilsētas rokās un par ostas darbības atjaunošanu.

“Pateicoties Eduarda Raita mērķtiecībai un bezbailībai, viņa tiešā vadībā 1991. gada 2. septembrī, ostā vēl klāt esot Krievijas armijas karakuģiem, tika izdarīts sava veida apvērsums, kas bija gan labi noorganizēts, gan juridiski korekti noformēts.

Sāka funkcionēt pirmā atgūtā Liepājas ostas piestātne, bet jau 1991. gada nogalē ostā ienāca pirmais ārzemju kuģis,” teikts E. Raita apbalvojuma pamatojumā.

1998. gadā Eduarda Raita vadībā tika pabeigta Liepājas ostas Kuģu satiksmes vadības centra izveidošana, kas palielināja kuģu satiksmes drošību, samazināja vides piesārņošanas risku un deva iespēju organizēt kuģu satiksmi daudz efektīvāk, nekā tas notika līdz tam. 

2015.gadā Eduards Raits tika iecelts par Liepājas Jūrniecības Koledžas kapteini-heroldu. Strādājot šajā goda amatā, Eduards Raits palīdzējis izstrādāt mūsdienīgo Liepājas Jūrniecības Koledžas emblēmu, absolventu zīmotnes, koledžas ētikas noteikumus un kļuvis par vairāku Liepājas Jūrniecības Koledžas atšķirības zīmju un nozīmju autoru. Ar viņa aktīvu līdzdalību tika izstrādāts un ievests koledžas formastērpa nolikums. 

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2017.gada 20. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Eduardam Raitam Atzinības krusta ceturto šķiru un iecelt viņu par ordeņa virsnieku. 

Pateicoties Eduarda Raita nesavtīgajam veikumam vairāku desmitgažu garumā, Liepājas osta šobrīd attīstās kā mūsdienīga daudzfunkcionāla tirdzniecības osta, starptautiskas nozīmes transporta mezgls un nozīmīgs reģionālās attīstības veicinātājs.