Regulāri veicot kontroles pasākumus Latvijas tirgos un ielu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu, īpaši vasaras periodā, konstatē dažādus pārkāpumus, portāls uzzināja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Grēko arī mūspusē

VID, veicot pārbaudes Latvijas tirgos un ielu tirdzniecības vietās, konstatējis, ka nereti Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, t.i., tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme.

”Bažas rada pārtikas apjoms, kas tiek ievests Latvijā bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN), tādējādi izspiežot no tirgus vietējo lauksaimniecības produkciju. Jāatzīmē, ka tādas produkcijas realizācija tirgos maldina pircējus un rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem,” uzsver VID.

Lai tiktu novērsti likumpārkāpumi tirdzniecībā, 2015.gadā VID Latvijas tirgos veica 643 pārbaudes, pārkāpumi tika konstatēti 93 % gadījumos, kā rezultātā naudas sods piemērots 336 gadījumos par kopējo summu 86,6 tūkstoši eiro. Kopā veiktajās pārbaudēs tirgos 89 gadījumos konfiscētas 4,8 tonnas dažādu augļu un dārzeņu.

Savukārt 2016.gada 4 mēnešos VID tirgos veikusi jau 164 pārbaudes, 85 % gadījumos konstatējot pārkāpumus, kā rezultātā 83 gadījumos piemērots sods par kopējo summu 25,6 tūkstoši eiro.

Vieni no izplatītākajiem pārkāpumiem ir preču uzskaites pavaddokumentu aprites kārtības, elektroniskā kases aparāta lietošanas kārtības un nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtības neievērošana.

VID Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa, taujāta par situāciju Liepājā un apkaimē, portālam skaidroja: ”Jau daudzus gadus vērojama situācija, ka lielākais patēriņš un realizācija ir tieši Rīgas tirgos. Līdz ar to arī lielākais pārkāpumu īpatsvars ir galvaspilsētas tirgos. Ņemot vērā šos apsvērumus, lielākā daļa kontroles pasākumu notiek Rīgā. Bet vasaras gaitā pārbaužu loks, kā katru gadu, tiks paplašināts un tās notiks arī reģionos. Ieplānoto laiku neizpaudīsim, jo tas varētu kavēt sekmīgu norisi un ietekmēt rezultātus.”

Taču jau uz 19.maiju VID paguvis veikt vairākas pārbaudes reģionos, viņa stāsta: ”Četras pārbaudes Jēkabpils un Cēsu tirgos un divas tematiskās pārbaudes Liepājas tirgū.”

Veicot tematiskās pārbaudes Liepājas tirgū, VID konstatējis, ka elektroniskā kases aparāta žurnāls netiek aizpildīts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tāpat konstatēta ieņēmumu nereģistrēšana kases aparātā un darījuma apliecinoša dokumenta neizsniegšana.

Daži paši nezina, ko tirgo

Portāls Liepājas Pētertirgū pārliecinājās, ka piedāvājumā ir gan vietējie, gan ievestie augļi un dārzeņi. Tāpat pie pārdevējiem uzzinājām, ka kontrole Pētertirgū notiek regulāri – to veic PVD speciālisti.

Tikai daļa zemnieku savu saražoto produkciju tirgo paši. Tādi ir gan no Nīcas un Vērgales, gan Jūrkalnes. Viņi labprāt pircējiem detalizēti stāsta par augļu un dārzeņu šķirnēm, ko tirgo, kā arī par apstākļiem, kādos raža augusi.

Daļa tirgotāju, gan apgalvodami, ka produkcija ir vietējā un tirgū piegādāta no kāda konkrēta pagasta, diemžēl nevar nosaukt zemnieku saimniecību, kurā tā audzēta. Un tas pircējiem, kuri patiesi vēlas iegādāties Latvijas preci, liek kļūt piesardzīgiem.

Savukārt daļa tirgotāju, taujāti, vai viņu piedāvātā produkcija patiesi ir vietējā, portālam godīgi atzina, ka īsti to nemaz nezina. Viņi skaidroja, ka ir tikai pārdevēji, kuri par darbu saņem samaksu.

Portāla aptaujātie pircēji arī pauda atšķirīgus viedokļus. Daļa skaidroja, ka tirgū iepērkas pie konkrētiem tirgotājiem, par kuru piedāvātajām precēm ir pārliecināti: tās augušas Latvijā. ”Man ir vairāki pārdevēji, pie kuriem iepērkos regulāri. Zinu, ka viņu piedāvātie augļi un dārzeņi ir svaigi un kvalitatīvi – auguši pašu saimniecībās, ir ekoloģiski tīri,” tā Elzas kundze.

”Par to, vai produkcija ir vietējā vai ievestā, vislabāk var secināt pēc cenas,” zināja teikt Arturs: ”Piemēram, šodien pie lielākās daļas pārdevēju zemenes maksā 5 eiro kilogramā, bet daži tās tirgo pat par 10 eiro kilogramā. Skaidrs: lētākās ir ievestās. Zinātājs ievestās ogas atšķirs arī pēc izskata.”

”Bet pēc pieredzes varu teikt, ka diemžēl ne vienmēr vietējā produkcija, kas noteikti nav lētāka par ievesto, ir labāka. Man šopavasar gadījās nopirkt vietējos redīsus, kas bija cieti un sausi. Lielveikalā piedāvātie bija daudz sulīgāki,” turpina vīrietis.

Un piebilst: ”Un būsim pavisam godīgi! Ne jau visi vietējie augļu un dārzeņu audzētāji ir tik godprātīgi, kā mēs gribētu domāt. Gan jau izmanto minerālmēslus un citas ķimikālijas, tāpat kā poļi. Bez tām vizuāli kārdinošu preci neizaudzēt! Esmu pat dzirdējis, ka dažs labs zemeņu audzētājs plantāciju mēslošanai izmanto tualetes saturu…”

Bet kāda jauna sieviete, uzrunāta Pētertirgū, portālam godīgi atzina, ka nav no tiem, kuri cenšas iepirkties tirgū: ”Šodien te gadījās ienākt, bet pārsvarā, kad beidzu darbu, tirgus jau slēgts. Un arī cena man nav mazsvarīga. Bet lielveikalos lielākoties cenas zemākas, nekā tirgū.”

Pārbaudes turpināsies

”Lai novērstu likumpārkāpumus tirgotāju rīcībā, īpaši tirgojot no ārvalstīm ievestus lauksaimniecības produktus, VID arī turpmāk kontrolēs augļu, dārzeņu un citas lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības vietas un tirgus,” uzsver VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Bet K.Augstkalne-Jaunbērziņa piebilst: ”Gadījumos, ja iedzīvotājiem ir pamatotas aizdomas, ka kāds tirgotājs viņus krāpj, piemēram, uzdod iepirktu lauksaimniecības produkciju par paša audzētu, var ziņot uz [email protected]. Rakstot, lūgums pēc iespējas konkrēti norādīt lietas apstākļus, piemēram: vietu, datumu un laiku, uzņēmuma nosaukumu, auto numura zīmes.”

Tāpat VID aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu nomaksas jomā, zvanot uz VID anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80009070, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai arī vēršoties VID jebkurā citā klientam ērtā veidā.