Liepājas domes deputāte Ludmila Rjazanova, vēloties pievērst atbildīgo institūciju uzmanību tam, ka Liepājā joprojām nav pieejams valsts apmaksāts zobārstniecības pakalpojums bērniem līdz 18 gadiem, sestdien, 7.decembrī pulksten 11 Rožu ielā 6, pie Liepājas domes rīko piketu.

“Tas, ka pikets tiek rīkots pie domes nenozīmē, ka tas ir vērsts pret pašvaldību. Tieši otrādi – pašvaldība ir daudz darījusi, lai kaut daļēji atrisinātu zobārstu trūkumu. Vēlos, lai Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Tiesībsargs neatrakstās ar standarta teikumiem, kā “mēs meklējam risinājumus,” vai “meklējiet pakalpojumus citviet”.

Galu galā, mēs maksājam nodokļus, arī mūsu bērniem ir tiesības saņemt bezmaksas pakalpojumus zobu ārstēšanā,” skaidro piketa organizatore.

Problēmas risināšanā L. Rjazanova iesaistījusies jau pirms dažiem gadiem, kad saņēmusi kādas māmiņas sūdzību par to, ka rindas uz zobārstniecības klīniku ir neizstāvamas.

Deputāte rakstījusi vēstules uz dažādām institūcijām ar lūgumu rast risinājumu šajā jautājumā. Atbildes bijušas tikai formālas. “Situācija Liepājā ar zobārstiem ir katastrofāla – augustā rindā piereģistrēti bija 1153 bērni,” sašutusi ir L. Rjazanova.

Viņa uzskata, ka risinājums būtu atļauja vecākiem ārstēt bērnus pie privātārstiem un tad saņemt naudu atpakaļ no valsts, iesniedzot čekus, taču Veselības ministrija šādu ideju neatbalstot.

Arī Liepājas pilsētas Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova “Kurzemes Vārds” norādīja, ka pašvaldība jau vairāku gadu garumā mēģina risināt zobārstniecības problēmu Liepājā.

“Vairākkārtīgi esam tikušies ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, ar Nacionālo veselības dienestu, ar Tiesībsargu. Esam pārrunājuši galvenās problēmas, kāpēc vispār ir izveidojusies šāda situācija.

Liepāja nav vienīgā pilsēta, kur rindas pie valsts programmas apmaksāta zobārsta ir bezgalīgas. Šajā jautājumā pastāv trīs galvenās problēmas, kas jārisina valstiskā līmenī.

Pirmkārt, valsts dotācijas par vizīti pie ārsta neatbilst reālajām izmaksām. Starpība starp valsts apmaksāto un pašizmaksu ir ap 20%. Otra lielā problēma ir līguma ierobežojumi – ja klīnika ir noslēgusi līgumu par valsts dotēmām vizītēm, tad, dotācijām beidzoties, šai klīnikai nav iespēju bērnus ārstēt pat par naudu. Trešais problēmjautājums ir tas, ka darbs ar bērniem nav viegls. Ne visi iziet uz sadarbību zobu labošanā un tas apgrūtina mediķu darbu. Tāpēc ir daudzi zobārsti, kas atsakās strādāt ar bērniem,” pastāstīja E. Tolmačova.

Šobrīd Liepājā ir tikai trīs zobārsti, kuri ārstē bērnus valsts programmā – divi Liepājas Zobārstniecības poliklīnikā un daktera Bušmaņa zobārstniecībā Pīlādžu ielā.

“Esam arī veikuši pārrunas ar studentiem, kuri pēc studiju beigām varētu palikt Liepājā. Piedāvājam atvieglotus dzīves apstākļus jaunajiem speciālistiem, tāpēc ceram, ka daži jaunie ārsti nākamgad varētu sākt darbu Liepājā, bet par to pāragri ir spriest. Esam arī vienojušies ar Zobārstniecības asociāciju, kura norīko uz rajoniem zobārstniecības autobusus. Tie ir paredzēti lauku bērniem, bet divas reizes gadā varētu apmeklēt arī Liepājas bērnus,” piebilst E. Tolmačova.

Viņa uzskata, ka nav pareiza situācija, kad jaunie zobārsti mācās par valsts naudu, bet beidzoties studijām, viņiem nav nekādu saistību pret valsti. “Veselības ministrijai būtu jāstrādā pie resursu sadales, jo kamēr tas nenotiks, problēmu atrisināt nevarēs,” norāda pašvaldības pārstāve.