liepajniekiem.lv
Nu jau abi turpina dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos kā profesionālā dienesta karavīri.
Smagākajā un cietākajā dūrē
“Man vienmēr patikušas fiziskās aktivitātes – spēlēt futbolu, cilāt svarus sporta zālē.
Kad pamanīju, ka var pieteikties 11 mēnešu ilgam dienestam armijā, nospriedu, ka tur es sevi varbūt notestēšu, iemācīšos kļūt par vīrieti ne tikai vārdos, bet arī darbos, mentāli sevi sagatavošu nākotnei un, esot prom no mājām, redzēšu, kā ir būt citur,” savu izvēli pieteikties VAD skaidro 20 gadus vecais Aigars, kurš ir jaunākais no trim brāļiem.
Zaļās birzs puika mācījies Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolā un pēc 9. klases beigšanas nolēmis stāties tehnikumā, lai izmācītos par IT speciālistu.
Taču sākusies kovida krīze, kas, kā pats saka, “visu salaida dēlī”.
“Mācības notika attālināti, kas nozīmēja, ka teju visu dienu jāsēž pie datora. Un tas nav manā stilā – sapratu, ka šī izvēle nebūs īstā,” viņš saka.
Militārajam dienestam devies pieteikties kopā ar brāli Domeniku.
Abiem esot līdzīgas intereses, jo arī brālim, kas ir tikai gadu vecāks, patīkot aktīvs dzīvesveids.
Aigars atklāj, ka Domeniks viņam ir gan brālis, gan vienlaikus arī labākais draugs, un tas, ka līdzās ir tuvs cilvēks, ļoti palīdzējis adaptēties militārajā vidē.
Pirmajā VAD iesaukumā bijuši daudzi liepājnieki, un daļa no viņiem arī turpina dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Puišu mamma Žanna atklāj, ka Domeniks sekojis Aigara pēdās, jo viņu pirmo ieinteresējis dienests armijā.
Par to, ka divi no trim dēliem kļuvuši par karavīriem, viņa nebēdā.
“Es to uztveru ļoti pozitīvi. Man tas patīk. Viņi abi man ir malači!”
Arī vecākais dēls Kristians savulaik darbojies Jaunsardzē un Zemessardzē.
Aigars: “Ideja ar Domeniku dienēt abiem kopā bija gandrīz spontāna. Nospriedām, ka 11 mēneši nav ļoti ilgs laiks un, ja nepatiks, dienēt neturpināsim.
Taču mums iepatikās, cilvēki jau bija iepazīti, tāpēc noslēdzām profesionālā dienesta līgumu uz pieciem gadiem. Vismaz es noteikti nevēlējos strādāt kaut kādā birojā un visu laiku veikt vienu un to pašu darbu.
Armijā ir fiziski aktīvs dzīvesveids, interesanti cilvēki, iespēja pašaudīties, piedalīties dažādās aktivitātēs un arī lielas izaugmes iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm.”
Abi brāļi Poplavski dien Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē (Aigars – 1. mehanizētajā kājnieku bataljonā, Domeniks – 2. mehanizētajā kājnieku bataljonā).
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde ir “Nacionālo bruņoto spēku smagākā un cietākā dūre”, lasāms NBS mājaslapā.
Tā ir skaitliski lielākā profesionālā dienesta vienība, kurai svarīga nozīme mūsu valsts un starptautiskās drošības stiprināšanā.
Aigaram ir ložmetējnieka amats. Kā tad ir šaut ar ložmetēju? “Riktīgs adrenalīns!” atbild kareivis.
Pirmais mežs grūtākais
Līdz dienestam armijā Aigars tāpat kā daudzi vienaudži aizrāvies ar datorspēlēm, kopš bērnības viņam ļoti paticis zīmēt.
Draugi, uzzinot, ka Aigars un Domeniks saposušies militārajam dienestam, sākotnēji bijuši ļoti pārsteigti, viņiem šķitis, ka tas nav reāli.
“Pajokoja, pajokoja, bet te nu es esmu,” pasmejas Aigars.
Nākamajā VAD iesaukumā militārajā dienestā brīvprātīgi devies ar viņa bijušais klasesbiedrs, kam Aigars tad arī varējis izklāstīt savu pieredzi un dot padomus.
Vēl pirms dienesta abi brāļi paši meklējuši informāciju par to, kā tad īsti tai armijā ir.
Skatījušies video, kā izskatās kazarmas, Aigars runājis ar kolēģi, kurš iepriekš arī dienējis, un no viņa uzzinājis, ka nemaz tik slikti militārajā dienestā nav.
“Krievu armiju nevar salīdzināt ar Latvijas armiju.
Tas ir kā melns un balts. Protams, armijā valda liela disciplīna un, ja kaut ko izdari nepareizi, liek veikt vingrinājumus,” stāsta karavīrs, piebilstot, ka pašam ievērot disciplīnu neesot bijis sarežģīti.
VAD jaunieši, stāstot savu pieredzi, nereti vērtē, ka visgrūtākās esot apmācības mežā. Aigars tam piekrīt.
“Īpaši grūts ir pirmais mežs. Tās faktiski ir negulētas naktis. Arī garie marši ir grūti – ļoti liela fiziska slodze.”
Tajā pašā laikā vingrinājums “Berešu maršs”, kas kļuvis par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes tradīciju, viņam šķitis visinteresantākais.
Šis pārbaudījums paredz 24 stundu laikā veikt aptuveni 50 kilometru garu distanci, izpildot dažādus taktiskos uzdevumus, kas izvietoti 10 stacijās, nesot mugursomā noteikto ekipējumu.
Sekmīgi paveicot uzdevumus, karavīrs iegūst tiesības nēsāt smilšu krāsas bereti un saņemt vienības kokardi.
Liepājnieks teic, ka pats aizraujošākais uzdevums bijis pēdējais – ezerā aizpeldēt līdz koordinātēm, tās iegaumēt, peldēt atpakaļ un tad koordinātes nosaukt.
Puisis atzīst, ka līdz armijai ilgu laiku nav pavadījis prom no mājām, tāpēc sākotnēji ģimene ļoti pietrūkusi.
Taču nu jau viņš kļuvis teju par rīdzinieku – nesen Rīgā noīrējis dzīvokli un brīvdienas pavada tur. Galvaspilsētā viņš apmeklē auto kursus, lai iegūtu B un C1 kategorijas vadītāja apliecību.
“Armija palīdz cilvēkam nobriest gan fiziski, gan mentāli,” ir pārliecināts karavīrs, norādot, ka viņa izvēli daļēji ietekmējis arī patriotisms.
Jautāts, kādas ir sajūtas nēsāt formastērpu, karavīrs atbild: “Kad aiz žoga redzi cilvēkus civilajā apģērbā, bet pats esi formastērpā, tad pārņem tāds kā lepnums. Tas noteikti ceļ pašapziņu.”
Iedzīvotāji karavīram mēdzot nākt klāt, apjautājas, kā dienestā klājas, un arī saka paldies. “Īpaši gados veci cilvēki,” pauž Aigars.
Militārajam dienestam ir daudzas priekšrocības,
turklāt var dienēt gan Gaisa spēkos, gan Jūras spēkos, iedrošina liepājnieks.
“Un, ja nav vēlmes parakstīt līgumu uz pieciem gadiem, ļoti laba iespēja ir izmēģināt spēkus, piesakoties VAD. Uz valsts aizsardzības dienestu nāk daudzi jaunieši, kuri pēc vidusskolas beigšanas vēl nezina, ko tālāk dzīvē vēlas darīt.
Dienesta laikā šie jaunieši, iespējams, nonāk pie secinājuma, ka armija nav piemērota viņiem un viņi vēlas darīt ko citu. Attiecīgi VAD ir īstā vieta, kur sevi atrast.”
Vismaz Aigaram tas ir izdevies, un viņš priecājas, ka nav ļāvies vilinājumam doties strādāt uz ārzemēm.
“Jo Latvija ir smuka, te nav ne augstu kalnu, ne indīgu kukaiņu, bet ir četri gadalaiki. Un šeit es varu runāt savā dzimtajā valodā.”
Vizītkarte
Aigars Poplavskis
- Profesionālā militārā dienesta karavīrs.
- Dzimis 2004. gada 29. jūnijā.
- Mācījies Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolā.
- Brāļi Domeniks un Kristians.
- Vaļasprieki – sports, mūzika.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
