Februāra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Liepājas filiālē Valsts pārbaudījumus kārtoja 10 studenti, kuri divarpus gadu garumā apguva 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu – Veselības sporta speciālists. Studenti mācās gan fitnesa programmā, gan par masieriem. 

Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāles Projektu vadītāja Laila Bethere skaidro: ”Šī programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus veselības sporta (fitnesa) trenerus, kuri spēj radoši un profesionāli darboties veselības sporta sfērā klientu veselības nostiprināšanā, uzlabošanā un slimību profilaksē.”

Valsts pārbaudījums bija kombinēts kvalifikācijas eksāmens, kurš sastāvēja no teorētiskās daļas, specializācijas daļas un kvalifikācijas darba aizstāvēšanas. Teorētiskā daļa ietvēra dažādu eksāmena jautājumu atbildēšanu un situācijas uzdevumu analīzi, bet specializācijas daļā studenti parādīja konkrētu 20 minūšu saīsinātu nodarbību, atbilstoši viņa izvēlētajai specializācijai – aerobika vai veselības vingrošana, kā arī atbildēja uz specializācijas teorijas jautājumiem.

Savukārt, studentiem, kuri bija izvēlējušies savu specializāciju, saistītu ar  trenažieru izmantošanu, stundas laikā bija jāsastāda nodarbību plāns atbilstoši klienta vecumam, dzimumam, fiziskai sagatavotībai, veselības stāvoklim un mērķiem, ko klients vēlas sasniegt. Atbildes laikā tas bija jāpamato,  jādemonstrē plānotie spēka vingrojumi, kā arī jāatbild uz izvēlētās specializācijas teorijas jautājumu.

Savukārt kvalifikācijas darbs un tā aizstāvēšana bija noslēdzošais posms, kurā studenti rakstveidā noformēja kādu sabiedrībai aktuālu veselības tēmu, par to patstāvīgi veicot teorētiskus un praktiskus pētījumus, noslēgumā visu apkopojot secinājumos un prezentējot to  eksaminācijas komisijai. Portāls pārliecinājās, ka diplomdarbi bija vērienīgi.

Sev un līdzcilvēkiem aktuālas jomas

Studenti bija izvēlējušies ļoti dažādas eksāmena kvalifikācijas darba tēmas, kas no dažāda skata punkta ļauj palūkoties uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem un veselības aktualitātēm.

Piemēram, ”Pilates metodes efektivitāte klientiem ar hroniskām nespecifiskām muguras lejas daļas sāpēm”; ”Kombinētās pliometrijas treniņa metodes efektivitāte vertikālā lēciena augstuma un veiklības uzlabošanai sportistiem ar dažādu fizisko sagatavotību”; ”Statiskā līdzsvara un lokanības rezultātu salīdzinājums pilates, TRX piekaru sistēmu un Crossfit nodarbību apmeklētājiem”; ”Sieviešu pensijas vecumā aerobās darbspēju uzlabošana izmantojot nūjošanu”; ”Pusaudžu fizisko aktivitāšu paradumi mācību periodā”; ”Valsts robežsardzes amatpersonu fiziskā sagatavotība un tās uzlabošana”; ”Sieviešu viedoklis par Pole Dance kā fitnesa veidu”; ”Biroja darbinieku fizisko aktivitāšu paradumi”; ”Jauna fitnesa kluba attīstības aktualitāte Liepājā”; ”Uztura bagātinātāju lietošanas paradumi fitnesā”.

Kā skaidro fitnesa programmas vadītāja Dina Berloviene, studenti tēmas diplomdarbiem izvēlējušies paši, tās saskaņojot ar programmas vadītāju.

Gala rezultātā, veiksmīgi nokārtojot pārbaudījumus, viens students ieguva  aerobikas trenera specializāciju, trīs studenti – veselības vingrošanas specializāciju, bet seši studenti ir specializēti darbā ar trenažieriem un iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences varēs pilnvērtīgi izmantot savā darba  ikdienā, praktiskajā pielietojumā. 

Gan basketbols; gan dejas pie stieņa

D.Berloviene atzīst, ka visaugstāk novērtētais darbs, kas saņēma 10 balles un par ko ir interese arī no LU basketbola komandas, ir darbs ”Kombinētās pliometrijas treniņa metodes efektivitāte vertikālā lēciena augstuma un veiklības uzlabošanai sportistiem ar dažādu fizisko sagatavotību”.

Dina Dāvida, kura izstrādāja šo darbu, studējot RSU Liepājas filiālē, ir ventspilniece, kura savulaik aizrāvusies ar basketbolu, bet karjeru nav turpinājusi nelielā auguma dēļ: ”Viņa meklēja veidu, kā uzlabot vertikālo lēcienu, kas nepieciešams vairākos sporta veidos, jo īpaši basketbolā. Dinai, pamatojoties uz ievērojamu literatūras izpēti, radās doma, kādu treniņu programmu vajadzētu izveidot. Un izveidoja divas programmas – katru savai grupai.”

”Protams, pētījumu vēl vajadzētu turpināt,” tā D.Berloviene: ”Taču Dina jau tagad ieguldījusi ļoti lielu darbu. Viņa bija visatbildīgākā. No rektora Dina saņēma atzinības rakstu par kvalitatīvu darba izstrādi.”

Ne mazāk interesants ir arī diplomdarbs par pirmspensijas vecuma sieviešu veselību un fiziskajām aktivitātēm, kas palīdz veselību stiprināt, pie kā strādāja Linda Otrupe. Kā viena no piemērotām fiziskajām aktivitātēm minēta nūjošana.

”Nūjošana sevišķi pēdējos gados ir ļoti aktuāla,” skaidro D.Berloviene: ”Ļoti daudzi gan pirmspensijas, gan vidējās paaudzes cilvēki izmanto šo iespēju, jo Liepājā ir šai aktivitātei ļoti labvēlīga vide – jūrmala.”

Taujāta, ko varētu dot izstrādātais diplomdarbs, viņa lēš: ”Domāju, ka tādējādi nūjošana varētu tikt popularizēta, ka aizvien vairāk cilvēku iesaistītos. Jo tā ir aerobā aktivitāte, kas uzlabo sirds un asinsvadu reakcijas uz slodzi. Un tas ir ļoti svarīgi.”

Par tikpat svarīgu D.Berloviene uzskata Daiņa Petrauska diplomdarbu, kurā pētīts, kā uzlabot sēdoša darba veicēju veselību: ”Sēdošs darbs nozīmē statisku slodzi, kad nav pietiekoši nodrošināta asinsrite. Līdz ar to, kā sen jau zināms, cilvēkam ik pēc laika jāpārtrauc sēdošais režīms un jāizkustas, lai uzlabotu asinsriti un atslābinātu tās muskuļu grupas, kas visu laiku bijušas noslogotas. Turklāt aizvien pieaug sēdoša darba darītāju skaits – aizvien vairāk strādājam ar informācijas tehnoloģijām. Sēdoša darba darītājiem ir izmainīts kakla izliekums, līdz ar ko ir sliktāka asinsrite galvas smadzenēm. Sēdoša darba darītāji var būt nākamie muguras vai galvas sāpju pacienti.”

Diplomdarba autors sēdošā darba darītājus, uzdodot viņiem dažādus jautājumus, mudina aizdomāties un veikt fiziskas aktivitātes: ”Tādējādi rūpējoties par savu veselību. Piemēram, to pašu nūjošanu. Arī peldēšanu, fitnesa zāles apmeklēšanu. Pēc iespējas tādas aktivitātes, kur ir lielāka dinamiskā slodze, lai paātrinās asinsrite. Un vēl noteikti sēdoša darba darītājiem jāņem pauzes.”

Intriģējošs ir Anastasijas Juginas diplomdarbs ”Sieviešu viedoklis par Pole Dance (dejas ap stieni) kā fitnesa veidu”. D.Berloviene klāsta diplomdarba autorei ideja radusies, pētot aktualitātes: ”Pole Dance nodarbības Liepājā ir salīdzinoši nesen. Studente pati ir mākslas vingrotāja, līdz ar ko viņai šādas darbības ir sirdij tuvas. Viņa ne vien pati piedalījās nodarbībās, bet arī pētīja, ko cilvēki par šo aktivitāti domā.”

”Daži domā, ka Pole Dance nav nekas pozitīvs,” viņa piebilst: ”Kaut patiesībā tā ir nopietna fiziskā slodze. Turklāt interesants šis darbs ir arī tāpēc, ka Pole Dance ir jaunums. Ienāk aizvien vairāk dažādu fizisko aktivitāšu, piemēram, krosfits, par ko daudzi nezina. Es pati ik gadu uzzinu par kādu jaunu fizisko aktivitāti.”

Plāna realizēšanu pagaidām bremzē finansējuma trūkums

Ievērības cienīgs noteikti ir Mārtiņa Juzupa diplomdarbs ”Jauna fitnesa kluba attīstības aktualitāte Liepājā”, kurā apskatīts un izpētīts Ezerkrasta rajons, kur jaunais vīrietis iecerējis veidot fitnesa klubu, jo šajā Liepājas rajonā šobrīd tāda diemžēl nav.

Mārtiņš stāsta, ka ideja viņam radusies jau pirms pāris gadiem: ”Paralēli studēju arī Liepājas Universitātē – biznesa vadību. Vispirms izveidoju biznesa plānu. Par to pašu tēmu arī finanšu plānu.” Tas bijis tikai pašsaprotami, ka kvalifikācijas darbas RSU viņš izvēlējies šo pašu tēmu.

Vai Mārtiņam šo apsveicamo ieceri izdosies īstenot, pagaidām gan nav zināms, jo fitnesa kluba izveide prasa finansējumu. Turklāt ne mazo, atzīst Mārtiņš: ”Izmaksas, ieskaitot telpu īri, aptuveni 70 līdz 80 kvadrātmetru plašai zālei, kas ir neliela zāle, ar trenažieru skaitu līdz desmit, samērā nopietnā līmenī būtu no 80 līdz 100 tūkstošiem eiro.”

Taču, ja šāda iespēja radīsies, pamats jau būs. ”Ja vien izdotos piesaistīt finansējumu, tad ieceri realizētu,” tā Mārtiņš, kurš atzīst: ”Pats šo projektu nofinansēt nevaru un tik lielu kredītu vismaz šobrīd neesmu gatavs ņemt.”

Bet skaidrs ir viens: ja Mārtiņa iecere īstenotos, ieguvēji būtu Ezerkrastā dzīvojošie – viņiem nebūtu jābrauc uz otru pilsētas galu, lai izkustētos, nodarbojoties ar sev tīkamām fiziskām aktivitātēm.

Ieguvums ne tikai pilsētai 

Kā skaidro RSU Liepājas filiāles direktore Dita Role, tēmas, ko jaunie speciālisti izvēlas diplomdarbiem, ir ļoti būtiskas: ”Tās izvēlētas atbilstoši nozares vajadzībām un sociālajai un ekonomiskajai situācijai. Tēmas izvēlētas atbilstoši aktualitātēm sabiedrībā, tiem uzstādījumiem, kas ir Stradiņa universitātei un svarīgi šobrīd Latvijā kopumā. Arī akcentētas plānošanas dokumentos, kas attiecas uz sabiedrības veselību, veselīgu dzīvesveidu. Cik šos resursus spēkam parādīt sabiedrībai, ir viens, bet tās ir ļoti svarīgas tēmas, ar ko saskaramies ikdienā.”

”Veselības sporta speciālists ir saikne sabiedrībai ar aktualitātēm. Tā ir iespēja redzēt, ko ikdienas liepājnieks, kurš, piemēram, praktizē trenažieru zālē vai aerobikas treniņos, var ar pievienoto vērtību parādīt, cik tas ir ļoti svarīgi un kā mēs paši varam savu dzīves kvalitāti uzlabot,” viņa turpina: ”Kā varam kļūt veselāki, spēcīgāki, stiprāki, pašapzinīgāki. To pēc kā mēs visi ilgojamies.”

Kā rāda apkopotā informācija, RSU Liepājas filiālē ik gadu 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību iegūst vidēji ap desmit studentu.

Jautātas, cik daudz absolventu paliek un strādā Liepājā, D.Role un D.Berloviene skaidro: ”Lielākā daļa liepājnieku paliek Liepājā. Taču ne visi. Vismaz divi fitnesa programmu beigušie devušies uz Rīgu, kur izveidojuši savus sporta klubus, viņiem ir veiksmīga karjera. Vairāki arī turpina tālākizglītību.”

Un piebilst, ka daļa absolventu strādā profesijā, bet ir arī tādi, kuri studējuši sev – izmanto iegūtās zināšanas, nodarbojoties ar sporta aktivitātēm: ”Tā ir ikvienā specialitātē. Vairāki absolventi strādā dažādos Liepājas sporta klubos, vēl vairāki – Ventspilī. Kāds mēģina Aizputē. Bet daži atraduši ko citu. Iespējams, ienesīgāku.”

13Skatīt galeriju