Siltināšana neķeras, dome uz āķa liek trīsreiz vairāk ēsmas 
Ja jūsu māja tiks nosiltināta pilnīgi, tad 30 procentus no šiem izdevumiem jums uzdāvinās pašvaldība. Jūsu darbs – tikai pacelt roku un teikt: “Jā!” Skat – ja aizņemsieties darbiem 80 tūkstošus latu, 24 tūkstošus dabūsiet atpakaļ – cenšas pārliecināt Liepājas domes Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens un izpilddirektors Edgars Rāts. Jūsu māja būs skaista, tērēs maz siltuma, jūs mazāk maksāsit par apkuri, jūs nepaliksit nabagāks, varēsit pievērsties citiem labiekārtošanas darbiem, jūsu īpašums kļūs vērtīgāks, apgalvo M.Tīdens un E.Rāts.

Pirmie lomi – vāji

2007.gada nogalē Liepājas pašvaldība nolēma, lai veicinātu māju siltināšanu un uzlabotu māju apsaimniekošanu, piešķirt 300 tūkstošus latu līdzfinansējuma, lai segtu 10 procentus no siltināšanas izmaksām tām daudzdzīvokļu mājām, kuras atdalījušās no namu pārvaldēm un kuras apsaimnieko biedrības vai citi apsaimniekotāji. Šādu māju Liepājā ir ap 600. “Sākumā šķita, ka ar tiem 300 tūkstošiem būs stipri par maz, un bija doma, ka gada gaitā summu vajadzēs palielināt,” saka E.Rāts, uzsvērdams, ka Liepājas domes piedāvājums atšķiras no valsts pasniegtās rokas, kas sniedz tikai 20 procentu kredītu, un tā pietiek tikai apmēram 30 mājām. Turklāt valsts prasa iesniegt tehniskos projektus, kuru izmaksas ir 10 procentu, turpretī Liepājas pašvaldība to neprasa.

Taču ļaudis neskrēja un nestājās vis rindā pēc naudas. Līdz 30.maijam no pašvaldības piedāvātās naudas bija izlietoti tikai 6774 lati – astoņu energoauditu (tos pašvaldība finansēja 50 procentu apmērā) un trīs renovācijas projektu līdzfinansēšanai – četrām mājām nosiltinātas gala sienas. Kādēļ pašvaldības labi domātā iecere īstenojusies tuvu nullei, lai neteiktu – izgāzusies? Nekustamā īpašuma pārvaldes darbinieki aptaujājuši 148 māju pārstāvjus un noskaidrojuši, ka daļa iedzīvotāju nav izpratuši pašvaldības piedāvātās programmas iespējas. Iedzīvotāji vēlas uzlabot savus mājokļus. Aizņemas daudz, bet maz no tā ieliek siltināšanā: pirmām kārtām ķeras pie avārijas situāciju novēršanas un remontē cauruļvadus.

Vairāk nekā puse aptaujāto plānojot māju siltināt tikai pēc tam, kad paši būs šim nolūkam uzkrājuši naudu. Krāt ir neefektīvi, uzskata M.Tīdens, jo vienlaikus gan palielinās apsaimniekošanas takse, gan aizvien vairāk jāmaksā par apkuri. Savukārt citi ir skeptiski noskaņoti un nevēlas pat nedaudz pacelt apsaimniekošanas maksu. M.Tīdens arī uzskata, ka tikai pilnīga mājas nosiltināšana dod īsto, gaidīto efektu – ievērojamu apkures izmaksu samazināšanos. Viņš apgalvo – pat par 55 procentiem.

Lai māja varētu pretendēt uz pašvaldības naudu, vismaz 51 procentam dzīvokļu īpašnieku jānobalso par daudzdzīvokļu mājas renovāciju, savukārt, lai varētu pretendēt uz bankas kredītu, sapulces protokols par to jāparaksta vismaz 75 procentiem dzīvokļu īpašnieku. Viss aizķeras balsošanā, sūrojas M.Tīdens un E.Rāts.

Aptaujājot māju apsaimniekotājus, noskaidrojies, ka, tādā garā turpinot, tiks izlietota tikai piektā daļa no naudas, kuru pašvaldība vēlas dāvāt – ap 60 tūkstošiem latu. Un tikai divas mājas plāno pilnu siltināšanas programmu.

Galvenais arguments – jaunais tarifs

Ceturtdien dome nobalsoja par būtiskām izmaiņām. Ja mājas iedzīvotāji nolems veikt pilnu siltināšanas kompleksu, tad pašvaldība atdos 30 procentus iztērētās naudas atpakaļ, un tādā gadījumā arī neprasīs veikt energoauditu (apmēram 400 latu ietaupījums). Dokumenti par padarītajiem darbiem jāiesniedz pašvaldībā līdz 1.decembrim.                    

M.Tīdens pastāsta, kā pats apgalvo, reālu piemēru – ja standarta piecstāvu māja ar 56 dzīvokļiem paņems 80 tūkstošu latu kredītu (tādas ir aptuvenās pilnas siltināšanas izmaksas, lai gan esot signāli, ka cenas krīt par vairākiem tūkstošiem ) uz 15 gadiem ar 7,5 procentu likmi, tad maksājums bankai būs 30 santīmi par kvadrātmetru, bet maksa par apkuri samazināsies no viena lata līdz 60 santīmiem, pēc šodienas izmaksām. Apsaimniekošanas maksa, maksa par kredītu un maksa par apkuri pēc renovācijas kopā būs nedaudz mazāka nekā mājas apsaimniekošanas maksa un maksa par apkuri kopā bez renovācijas. Bet, jo lielāks būs apkures sadārdzinājums, jo lielāks būs apkures izmaksu ietaupījums siltinātā mājā. Tieši pašreiz, kad krītas darbu piedāvājums celtniekiem un krītas arī viņu pakalpojumu cenas, ir izdevīgi siltināšanu veikt, uzsver E.Rāts.

Galvenais arguments, kādēļ cilvēki balsos par, būs jaunais apkures tarifs, saka SIA “Apsaimniekošanas serviss L” valdes loceklis Jānis Egliens. Šis uzņēmums apsaimnieko 70 dzīvokļu māju O.Kalpaka ielā 107, kas, iespējams, būs pirmā, kas varēs pretendēt uz 30 procentu līdzfinansējumu. Pilnas siltināšanas izmaksas būs līdz pat 120 – 125 tūkstošiem latu. Apsaimniekošanas maksa ir 45 santīmi, no tā 30 santīmu 15 gadus būs jāmaksā bankai. Jāveic ļoti lieli ieguldījumi, un daudzi cilvēki tam psiholoģiski nav gatavi, saka cits apsaimniekotājs – Gatis Kālis no SIA “Namserviss”. Viņš uzskata, ka tā ir runāšanas vaina – cilvēkiem atkal un atkal jāskaidro ieguvumi. J.Egliens prognozē, ka pašvaldība uztraucas velti – nauda noteikti tikšot izmantota, “saskries un paņems”.

“Mūsu piedāvājums ir pilnīgi nosiltināt māju, saņemt pašvaldības naudu un tad to ieguldīt cauruļu nomaiņā, pagalma labiekārtošanā vai citur – pēc vēlēšanās,” iesaka M.Tīdens.

M.Tīdena piemērs:
Izmaksas par dzīvokli Ls/m² standarta piecstāvu mājā
Šodien: apsaimniekošanas maksa + apkure=1,24
Pēc renovācijas: apsaimniekošanas maksa + maksājums bankai + apkure=1,10
Rītdiena bez renovācijas: apsaimniekošanas maksa + apkure=1,74
Rītdiena ar renovāciju: apsaimniekošanas maksa +maksājums bankai + apkure=1,40

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”