Pavasarī uzsāktās sarunas par iespēju Rokkafejnīcas telpas
izmantot Liepājas teātra vajadzībām joprojām nav beigušās ar teātrim labvēlīgu
rezultātu, portālam pastāstīja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.
Pēc viņa teiktā nevedoties ar pirmā stāva telpu apsaimniekotāja piesaistīšanu.  

”Joprojām esam gaidās,” atzina H.Laukšteins, paskaidrojot,
ka ir sarēķinājis visas vajadzības, kas būtu nepieciešamas, lai teātris varētu
sākt izmantot Rokkafejnīcas otrā stāva telpas.

”Bet tie, kas gribētu izmantot ēkas pirmā stāva telpas, un
tādi ir veseli divi, vēl ir lielās pārdomās,” skaidro teātra direktors. Viņš
neatklāj, kas būtu iespējamie sadarbības partneri, vien atzīst, ka abi ir
liepājnieki un piebilst: ”Bumba nav pie manis, esmu izmetis to pāri žogam.”

Tāpat H.Laukšteins atzīst, ka pirms gala lēmuma pieņemšanas
šajā jautājumā jātiek skaidrībā, kas notiks ar uzņēmumu ”Liepājas metalurgs”.
”Būtisks jautājums ir tas, cik nodokļu nākotnē ienāks pilsētas pašvaldības makā,”
skaidro teātra direktors: ”Viens no iemesliem, kādēļ jautājuma risināšanā
iestājusies pauze, ir arī tas, vai būs nauda, par ko iegādāties prožektoru,
skaņas aparatūru u.c., lai teātris Rokkafejnīcas telpās varētu sākt strādāt. Cipars
nav mazs.”

Taču pēc teātra direktora teiktā var noprast, ka cerības nav
atmestas, arī no Rokkafejnīcas saimniekiem neesot bijis signāla, ka viņi gatavotos
ēkā uz karstām pēdām ielaist citu apsaimniekotāju.

Viens no Rokkafejnīcas bijušajiem saimniekiem Raivo Mediņš
portālam apstiprināja: ”Pagaidām nekas nav mainījies.” Pēc viņa teiktā interese
par Rokkafejnīcas ēku potenciālajiem pircējiem un apsaimniekotājiem esot, bet:
”Nopirkts vēl nav.” Detalizētāk viņš nekomentē.

R.Mediņš arī atklāj, ka, kamēr nav pārdota Rokkafejnīcas
ēka, netiks demontēta arī ģitāra. ”Par ģitāras likteni lemsim, kad būs pieņemts
lēmums saistībā ar ēku,” viņš paskaidroja un piebilda, ka Rīgā uzstādīta
identiska ģitāra, kas uz galvaspilsētu pārvesta no Jūrmalas.

Taujāts, vai brāļi Mediņi nav pārdomājuši un negrasās
atgriezties Liepājā, R.Mediņš atkārtoja jau iepriekš pausto, ka nekad nesaka:
nekad. Un pastāstīja, ka darba Rīgā esot daudz: ”Viss notiek. Nu jau ir
pārliecība, ka Rīgai tas, ko mēs piedāvājam, ir vajadzīgs. Ja pirmo pusgadu
nevarēja saprast, kā būs, tad nu esam nostabilizējušies.”

Pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde portālam
skaidroja, ka jautājuma risināšanu nebremzē vis ”Liepājas metalurga” problēmas,
bet galvenokārt apstāklis, ka pagaidām nav viennozīmīga vērtējuma, par to, ka Rokkafejnīcas
telpas būtu vispiemērotākās teātra mazās zāles vajadzībām.

Viņa skaidro, ka šajā mazās zāles problēmas risinājuma
variantā ir arī vairāki mīnusi. Piemēram, apstāklis, ka ēkai ir lieli logi un
gaišas telpas, kas nav īsti piemērotas teātra darbam.

Ja teātris teiktu, ka šis ir labākais variants, tad pašvaldība
sāktu aprēķinus, cik līdzekļu jāiegulda telpu piemērošanai, lai teātris tajās
varētu funkcionēt. Un tikai tad lemtu, vai tas atmaksātos. ”Taču vispirms
jāpabeidz izvērtējums, vai šis ir labākais variants,” uzsver S.Golde.

Portāls jau aprīļa sākumā informēja, ka ievadītas sarunas ar
bijušās Rokkafejnīcas ēkas īpašniekiem par iespēju telpas izmantot Liepājas
teātra vajadzībām. H.Laukšteins portālam skaidroja: ”Teātri interesē
Rokkafejnīcas ēkas otrais stāvs, bet lai ieceri par tā izmantošanu varētu
realizēt, ir jāatrisina daudz praktisku un saimniecisku jautājumu, piemēram,
otrā stāva atdalīšana no pirmā, skaņas izolācija u.c., arī apgaismojums.
Jārisina arī jautājums par palīgtelpu izmantošanu kopā ar ēkas pirmā stāva
apsaimniekotāju, jārod vieta aktieru grimētavām, jāatrisina arī jautājums par
noliktavu dekorācijām.” Savukārt ēkas pirmajā stāvā varētu iemitināties tāds
apsaimniekotājs, kas ”viens otru papildina. Noteikti ne ”fast food””. Pēc
teātra direktora teiktā, tas varētu būt teātra un mūzikas kluba tandēms.

Kultūras pārvalde vēlētos, lai Rokkafejnīcas ēka tiktu
izmantota kultūras vajadzībām. Kā iepriekš pauda Kultūras pārvaldes vadītāja
Lelde Vīksna, teātrim nav otras zāles, kas ir ļoti nepieciešama: ”Saprotamākais
risinājums viennozīmīgi būtu vēl vienas zāles būvniecība blakus teātra ēkai,
nevis telpu piemērošana šim mērķim, kas nozīmē papildu tēriņus. Bija mēģinājums
īrēt zāles vajadzībām telpas, bet bija lieli izdevumi.” Tāpat apturēta ideja
par teātra papildu zāles izveidi Dārzu ielā 4/8: ”Šajā vietā bija doma izbūvēt
teātra vajadzībām otro stāvu. Taču tas prasītu ievērojamus finanšu
ieguldījumus.”

Tāpat jau ziņots, ka janvāra sākumā tika slēgta Latvijas
1.rokkafejnīca, kas pagājušā gada oktobrī nosvinēja 10 gadu jubileju. Kā atzina
kafejnīcas dibinātājs un līdzīpašnieks R.Mediņš: “Slēgšanas iemesls ir
tikai viens – ekonomiskā un finansiālā situācija.”