Cilvēki iet pa Celtnieku ielu, pie Jūrnieku centra apstājas – skatās uz nolauztajiem kociņiem. Divi Pensilvānijas oši Lieldienās krituši par upuri vandaļiem – ”Kurzemes Vārds” uzzināja sarunā ar Jūrnieku centra grāmatvedi Modru Kleinhofu-Prūsi. ”Ļoti žēl, tā jau tik maz to zaļumu te ir!”

”Svētdien centrs bija atvērts līdz pulksten 13, kociņi vēl bija. Nākamajā rītā tie jau bija nolauzti,” viņa zina stāstīt. Trešdien nolauztos kociņus ievērojusi Pašvaldības policijas patruļa un par to, ka vandalisms noticis, paziņots Komunālajai pārvaldei. ”Vienkārši rokas nolaižas kaut ko stādīt,” atzīst pilsētas dārzniece Alda Damberga, sarunas sākumā sakot – ko tur komentēt, ”es jau neesmu lauzusi”.

Šādos gadījumos, kad vainīgais nav noķerts notikuma vietā, pašvaldības policijas vienīgā darbība ir – sastādīt ”aktu par fakta konstatāciju”, skaidro policijas priekšnieks Uldis Novickis, un paziņot par notikušo organizācijai, kura no vandalisma ir cietusi. Vai kāds tālāk meklē vainīgos? ”Tas (apstādījumi) ir Komunālās pārvaldes īpašums. Cilvēks, vai organizācija, kas cietusi materiālos zaudējumus, par to vēršas Valsts policijā. Meklēt vainīgo ir tiesīga Valsts policija. Ja Valsts policijai par notikušo faktu neviens neziņo, tad var uzskatīt, ka nekas nav noticis,” saka U. Novickis.

Kāda būs Komunālās pārvaldes reakcija? Pārvaldes vadītājs Jānis Neimanis ”Kurzemes Vārdam” atbild: ”Vieta ir apsekota, paziņojām firmai ”Tranzīts L”, šodien sekas tiks novāktas. Jāmeklē stādi, tikko varēsim, stādīsim no jauna.” Vai pārvalde par notikušo sūdzēsies Valsts policijai? Uz šo jautājumu J. Neimanis atbildēja nenoteiktāk: ”Droši vien, pieļauju. Šo gadījumu ir tik daudz! Tā ir mūsu ikdiena. Parasti ir tā, ka vainīgie nav atrasti, un mums [no Valsts policijas] seko atteikums. Par bēdu, tas nav nekāds jaunums. Ja ir kāds vadmotīvs, pie kā izmeklēšanai pieķerties, tad ir vērts.”

Vai vajag sūdzēties policijai? ”Grūti pateikt. Varbūt pašvaldība atmetusi ar roku… Vandaļi jau posta jebko. Citas lietas ir apdrošinātas, to zaudējumus sedz apdrošinātājs. Kokus nekad apdrošināšanā neesam ielikuši.”

Savukārt trīs tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, kurus Celtnieku ielā satika ”Kurzemes Vārds”, par notikušo ir ļoti dusmīgi un uzskata – ja vien patiešām vēlētos, tad vainīgos gan jau varētu atrast. Viņi domā, ka tie, visticamāk, esot jāmeklē starp šīs apkaimes pusaudžiem – tāds bariņš te mēdzot klīst pa tuvīnajām pamestajām būvēm, lamājoties, ”droši vien arī līmi osta”, pat dauzot šīs apkaimes mājām logus ārā. Ar viņu nedarbiem esot saskāries arī pensionārs Imants, kurš teic, ka bariņā esot kādi septiņi jauni cilvēki, ”meitenes arī”. ”Ja gribētu, policija vainīgo atrast varētu!” Līdzīgi spriež arī šī rajona iedzīvotājas, Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknes Elizabete Eglinska un Kristīne Matvejeva. ”Ļoti slikti,” par notikušo saka Kristīne, ”man patīk mazi kociņi. Ir bēdīgi pavasarī neredzēt zaļojošus kokus. ”Stulba rīcība, nolauzt kokus. Kāpēc lai kāds negribētu, ka koki aug?” Arī abas meitenes spriež, ka vainīgie varētu būt no Imanta norādītās kompānijas. Meitenes stāsta, ka vietējie iedzīvotāji viņus ir ievērojuši, jo tie esot puikas, ”desmit līdz četrpadsmit gadus veci, tie paši, kas te parasti apkārt klīst”.

Gan K. Matvejeva, gan E. Eglinska, gan Imants (kurš uzvārdu nevēlējās minēt), gan M. Kleinhofa-Prūse uzskata, ka vainīgos gan vajag meklēt, gan atrast, gan arī likt viņiem ne tikai segt materiālos zaudējumus par nolauztajiem kociņiem, par jauniem stādiem un par cilvēku darbu, bet arī likt pašiem iestādīt. Imants saka: ”Lai iestāda simt kociņus paši, turklāt – rokot zemi ar lāpstu!” K. Matvejeva: ”Jāliek cilvēkam saprast, ka tas nav normāli, ko viņš izdarījis. Samaksāt par zaudējumu un lai vecāki veic pārrunas – tās parasti mēdz būt ietekmīgas!” Bet M. Kleinhofa-Prūse teic: ”Vecākus saukt pie atbildības, un lai viņi dod naudu apzaļumošanai!”