“Nenormāli kaitina un spēlē uz nerviem,” portālam raksta kāds lasītājs par motorolleru braucējiem pilsētas ielās. Viņu radītā skaļā “pļērkšana” daudzu ausīm ir neciešams troksnis, novērots, ka arī sirošana baros, sevišķi vakara stundās, rada bīstamas situācijas satiksmē.

Ceļu policija apgalvo, ka rolleru braucējiem uzmanība tiek pievērsta nepārtraukti, jo regulāri tiekot fiksēti dažādi pārkāpumi. Dažs sēžas pie stūres arī bez mopēdu vadītāja tiesībām.

“Viņi traucē satiksmi un rada īpaši bīstamas situācijas gadījumos, kad pa ielām lido kāsī, nevis viens aiz otra vai pa divi blakus, kā paredzēts noteikumos,” lasāms portāla liepajniekiem.lv foruma sadaļā, kur izvērsta plašāka diskusija par motorolleru braucējiem. Visvairāk ierakstu ir par rolleru radīto troksni, kas dažus kaitina tik ļoti, ka rodas vēlēšanās “vilkt ar ķieģeli”.

“Lielākā daļa motorolleru vadītāju ir gados jauni satiksmes dalībnieki, kuri tikko sasnieguši 14 gadu vecumu un ieguvuši mopēdu vadīšanas tiesības, tāpēc bieži vien saprašana par ceļu satiksmi ir sveša lieta,” par lasītāju novēroto motorolleristu nevērīgo braukšanas stilu portālam sacīja Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Ingus Ukstiņš. Tādēļ brīžos, kad skūteru vadītāji tiek apturēti, vispirms ar viņiem tiekot runāts par braukšanas atbildību pret citiem satiksmes dalībniekiem un pašu drošību.

Kā pastāstīja I.Ukstiņš, ir motorolleru vadītāji, kuri sēžoties pie stūres bez mopēdu vadītāja apliecības, kas apliecinātu viņu zināšanas par satiksmes noteikumiem. Tāpat tiekot sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli, piemēram, par braukšanu bez gaismām un par nepārtraukto līniju šķērsošanu. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste ir novērojis, ka citi ceļu satiksmes dalībnieki tiekot apsteigti arī pa labo pusi, visai bieži motorollera pasažieri esot bez ķiverēm. “Vadītāji pa pilsētu nedrīkstētu pārvietoties ātrāk par 45 kilometriem stundā, taču viņi brauc ātrāk par 50. Traģiskākais, ko esmu redzējis, ir braukšana pie luksofora sarkanā signāla,” pārkāpumu uzskaitījumu papildināja CSDD pārstāvis.

Portāls sazinājās ar vienu no motorollera vadītājiem un bija pārsteigts par viņa attieksmi uz cilvēku izteiktajiem iebildumiem. Būtībā viņu īpaši neinteresējot tas, vai kādam, piemēram, viņa izpūtējs ir par skaļu, vai arī nejauši pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. Daudz maz viņš tos ievērojot un pie sarkanās gaismas arī apstājoties. “To uzskati, kuriem šķiet, ka esam visnekulturālākie satiksmes dalībnieki, mani nesatrauc,” viņš piebilda. Runājot par radīto troksni, vakara stundās īpaši viņi necenšoties braukt un modināt cilvēkus. Dārdošā skaņa no rollera rodoties, ja tas tiekot speciāli uzķūnēts. Pašam gan tāds neesot. “Kad redzēšu lielāku cieņu no autovadītājiem, tad arī sākšu noteikumus ievērot nopietni. Pagaidām viņu mūs uzskata par nejēgām. Cik nav gadījies, ka nogriež ceļu, nerāda pagriezienus tikai tāpēc, ka nepatīkam! Ir pat gadījies, ka šoferis lec ārā no mašīnas un dzenas pakaļ, lai gan būtu jāatceras savi jaunības laiki, kad paši bija tieši tādi kā mēs, varbūt pat vēl trakāki,” portālam sacīja motorollerists.

A.Jekste domā, ka darbs pie viņu izglītošanas būtu ne tikai policijai, bet arī jauniešu vecākiem. “Ja reiz esat saviem bērniem iegādājušies šo transportlīdzekli, izskaidrojiet arī noteikumus,” aicina A.Jekste. “Pēc velosipēdu tiesību nokārtošanas, jaunieši bieži jautā, vai tās der arī motorolleru vadīšanai. Tātad, ja šāds jautājums rodas, var noprast, ka ir precedenti, kad kāds brauc ar velo apliecību, kas ir pret noteikumiem.” Jāpiebilst, ka, lai vadītu motorolleru, derīgas arī jebkuras kategorijas autovadītāja tiesības.

I.Ukstiņš īsti nevarēja komentēt portāla lasītāju teikto par to, ka motorolleru vadītāji pārvietotos baros, jo neesot to novērojis. A.Jekste atzīst, ka šāda spietošana kopējā ceļu satiksmē nav pareiza. CSDD pārstāvis uzskata, ka šādu bīstamu braukšanas stilu varētu mazināt, ja būtu lielākā kontrole no policijas puses. “Motociklu, mopēdu un motorolleru vadītājiem ir atļauts braukt pa brauktuvi diviem blakus,” noteikumus atgādina I.Ukstiņš.

“Negadījumu, ko izraisījuši motorolleru vadītāji, nav daudz. Šogad reģistrēti septiņi. Par laimi, bez cietušajiem. Bet pēdējā laikā ir aizturēti vairāki mopēdu vadītāji, kas pie “ragiem” sēdušies alkohola reibumā,” ar statistiku iepazīstina I.Ukstiņš.

Runājot par motorolleru radīto troksni, dažs jaunietis speciāli pārbūvē jeb uzķūnē izpūtēju tā, lai, pārvietojoties pa pilsētas ielām, tas radītu rūkoņu gluži kā motokrosā. “Dotajā situācijā ar to cīnīties nav mūsu spēkos, jo mūsu rīcībā nav tādas aparatūras ar ko to mērīt,” atzina I.Ukstiņš. “Ja motorolleriem būtu jāveic valsts tehniskā apskate, tad tās laikā varētu noteikt, vai izpūtēja troksnis pārsniedz pieļauto normu. Grūti pateikt, vai nākotnē varētu kas mainīties.” A.Jekste pieļauj, ja tā kļūtu par lielu problēmu, iespējams, sekotu jaunas regulas.

Kā novērojuši paši autovadītāji, kopumā taburetčiku braucēju Liepājā ir kļuvis mazāk, nekā pirms trim četriem gadiem. To, iespējams, koriģējusi ekonomiskā krīze. A.Jekste prognozē, ka nākotnē šis transportlīdzeklis kļūs arvien populārāks, un ne tikai jauniešu vidū, bet arī pieaugušo. Viņš uzskaita vairākas tā priekšrocības, kā galveno minot mazo degvielas patēriņu. Turklāt tam nav jāiziet valsts tehniskā apskate, nav jāmaksā ceļa nodokļi. Vien, to nopērkot, jāreģistrē CSDD, ja vēlas piedalīties kopējā ceļu satiksmē.

Pēc CSDD datiem, šogad – 2011.gadā – pagaidām ir izsniegtas 105 mopēdu vadītāju apliecības, pērn – 68, bet 2009.gadā – 101.

Pagājušā nedēļā portālā liepajniekiem.lv jautājām: kuri ir nekulturālākie satiksmes dalībnieki pilsētā? Ar 15 procentiem motorolleru vadītāji ierindojās 4.vietā aiz autovadītājiem, sabiedriskā transporta vadītājiem un gājējiem.