Liepājas apbalvojumu konsultatīvā padome izraudzījusies titula “Gada liepājnieks” TOP 15 – cilvēkus, kuru veikums vai notikums ar viņa līdzdalību 2016.gadā Liepājā bijis īpaši spilgts un pamanāms. Viņus suminās Liepājas dzimšanas dienā, bet portāls liepajniekiem.lv piedāvā īsumā iepazīsties ar visiem Gada liepājniekiem. 

Viens no sumināmajiem ir skeitborda treneris AINARS JERMAČENKO, kurš Gada liepājnieka titulam izvirzīts par Liepājas jauno skeitbordistu motivēšanu panākumiem nozīmīgās pasaules mēroga sacensībās un iekļūšanu skeitborda slaloma Pasaules reitinga augšgalā.

“Tas, protams, ir liels gods,” teic Ainars Jermačenko, jautāts, kā uztver ziņu, ka jau otro reizi izvirzīts “Gada liepājnieka” titulam. Taču neslēpj, ka, uzzinot vēsti, bijis šokā. “Ir pat lielāks satraukums, nekā pirmajā reizē. Šī uzticība, pagodināšana ir jāattaisno ar darbiem. Man vairs nav kur atkāpties.” Pirmo reizi sumināšana notika par 2012.gadā paveikto – kopā ar BMX aktīvistu Dagni Drulli šis gods nopelnīts par veikumu BMX, inline un skeitborda dzīvē. Pateicoties abu vīru uzņēmībai, Jūrmalas parkā tika atvērts viens no labākajiem skeitparkiem Baltijā.

Šobrīd Ainars ir uzņēmies Liepājā attīstīt skeitborda slalomu. Pats ar šo sporta veidu aizrāvies jaunībā, un tikai pavisam nesen atvadījies no aktīvām sportista gaitām.

“Tā ir kā narkotika,” par aizraušanos pasmaida treneris, un uzreiz steidz norādīt, ka pozitīvā nozīmē. “Ja esi uzkāpis uz dēļa, tad nokāpt ir grūti.”

A.Jermačenko pastāsta, ka slaloma skeitbords ir dzimis pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā. “Vai pirmās sacensības notika šeit, Liepājā, vai Rīgā, vai pat vienā laikā, – vēl joprojām strīdas. Šī sporta veida vēsture Liepājā ir dziļa, daudzveidīga, tas arī motivēja, lai šo sporta veidu neaizlaistu nezālēs,” atklāj Ainars, “gribu to kopt, pucēt, attīstīt.” Treneris uzsver – viss balstās uz pašiniciatīvu, un sevi salīdzina ar vilciena lokomotīvi, kas dara visu, lai sastāvs ietu uz priekšu. “Kādam tas ir jāuzņemas,” viņš pasmaida, un, ņemot vērā, kas panākts, nav gatavs iesāktajam atmest ar roku, lai gan pamatdarbs ir pavisam citā sfērā. Skeitbords ir tikai hobijs, kuram jāatrod spēks arī pēc grūtas darba dienas.

Šobrīd Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā aktīvi un mērķtiecīgi ar skeitborda slalomu nodarbojas aptuveni 25 bērni un jaunieši. “Principā mēs esam jauniešu Latvijas izlase,” teic Ainars, un pastāsta, ka ir vēl tikai viena valsts Eiropā, kas tikpat mērķtiecīgi, kā liepājnieki, attīsta šo sporta veidu, un tā ir Čehija. “Šis nav masveidīgs, populārs sporta veids. Aiz katra braucēja stāv tāda pati lokomotīve, kā es.” Jāatzīmē, ka A.Jermačenko piedalās arī dažādos sociālajos projektos, savās sporta aktivitātēs iesaistot bērniem ar īpašām vajadzībām.

2016.gads, kā raksturoja Ainars pats, bijis fenomenāls. Dēļ braucēju demonstrētajiem rezultātiem sacensībās – pasaules un Eiropas čempionātos. Ir pagājuši četri gadi kopš jaunu veidolu Jūrmalas parkā ieguva skeitborda parks, līdz ar to varēts sākt rīkot treniņus un uzņemt puišus un meitenes. Šobrīd, kā uzskata Ainars, tiek baudīti ieguldītā darba augļi.

“Pirms četriem gadiem iestādīju mazu ābeli, tagad tā ir izaugusi liela, kupla, nes augļus un kļūst arvien garšīgāka,” Ainars mēģina runāt līdzībās, lai gan atzīst, – formulēt esot grūti. Bet sasniegumi apliecina – esam viena no skeitborda slaloma lielvalstīm.

“Tas īstenībā ir ļoti ātri,” treneris neslēpj, ka neesot gaidījis, ka četros gados jaunie skeitbordisti uzrādīs tik nozīmīgus panākumus pasaules mēroga sacensībās. Taču reizē piekrīt, – tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, cik daudz ieguldīts treniņprocesos, īpaši strādāts pie fiziskās sagatavotības. “Mēs jau 2015.gada rudenī, kad septembrī beidzām sezonu, zinājām, ko darīsim nākamgad. Gatavosimies Pasaules čempionātam, kas notika Rīgā, un Eiropas čempionātam. Plāns bija skaidrs,” Ainars teic, ka braucēji turēti kā tādā sporta pozīcijā, nepārtraukti motivējot, kādēļ viņi trenējas un uz ko iet.

Rezultāti ir tas, kas A.Jermačenko gandarī. Bez tuvinieku atbalsta tas nebūtu iespējams, jo, cik vakara stundu, brīvdienu bez atlīdzības ir ziedots sporta veidam, ko Ainars mīl no sirds, nevar ne saskaitīt. Ja kāds pirms pieciem gadiem būtu teicis, ka A.Jermačenko izdosies reanimēt skeitborda slaloma kustību Liepājā un izskolot braucējus par pasaules čempioniem, Ainars atbildētu: “Kādas muļķības!” Taču viss ir aizgājis sekmīgi: “Bumba ir ieripinājusies, apstāties vairs nevar. Tikai apaugt un progresēt.”

Ainars skeitborda slalomam Liepājā redz nākotni. Taču, lai attīstītos, ir jādomā par to, ko darīt tālāk.

Skrejceļš braucējiem Jūrmalas parkā palicis par īsu. Jaunieši progresējuši, līdz ar to vajadzīgs garāks celiņš, arī slīpums. Lai trenētos braukšanā no kalna, skeitbordisti svētdienās brauc uz Rudbāržu kalnu, kur izjūt ātrumu un inerci. “Kopumā ir nepieciešama bāze,” norāda Ainars, jo šobrīd uzņemt visus sportot gribētājus nemaz nevarot. “Esošais skaits, kas ir 25, ir optimāls. Ja ir par daudz, tad veidojas haoss. Līmenis ir jānotur, nedrīkst atlaist.” Taču nākotnes plānos ietilpst sagatavot vēl kādu treneri, kurš varētu strādāt ar bērniem. Pagaidām Ainaram treniņprocesā palīdz jaunākais dēls Edijs, kurš aktīvās sportista gaitas ir beidzis, kā arī iesaistās vecie pieredzējušie braucēji.