Tapis zināms Satversmes tiesas lēmums par liepājnieces, pilsētas domes deputātes Ludmilas Rjazanovas (“Saskaņa”) konstitucionālo sūdzību saistībā ar plāksni, kurā ielas nosaukums norādīts vairākās valodās.

Lieta “Par “Valsts valodas likuma” 18. panta pirmās daļas un 21. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam” ierosināta pagājušogad – vēl pirms tam, kad L. Rjazanova kļuva par Liepājas domes deputāti.

Sūdzībā L. Rjazanova norādījusi, ka pie savā īpašumā esošās mājas Liepājā piestiprinājusi ēkas numura zīmi, kurā ielas nosaukums bijis norādīts gan valsts valodā, gan arī angļu un krievu valodā. Viņai piemērots naudas sods par to, ka šāda ēkas numura zīme neatbilst “Valsts valodas likuma” prasībām. Savu sūdzību Satversmes tiesai liepājniece pamatojusi ar to, ka “Valsts valodas likuma” 18. panta pirmā daļa un 21. panta pirmā daļa, viņasprāt, neatbilstot Satversmē noteiktajām tiesībām uz mājokļa un privātās dzīves neaizskaramību. Pamattiesību aizskārums izpaužoties kā valsts noteikts ierobežojums dzīvot pēc sava prāta, dibināt attiecības ar citiem cilvēkiem un kā iejaukšanās privātajā telpā. Jēdzienā “mājoklis”, to interpretējot paplašināti, ietilpstot arī mājas ārējā siena ar visiem priekšmetiem, kurus īpašnieks pie tās piestiprina. Jēdziens “mājokļa neaizskaramība” neaprobežojoties tikai ar fizisku neaizskaramību. Savukārt jēdzienā “privātā dzīve” ietilpstot tiesības dibināt un attīstīt attiecības ar citiem cilvēkiem – uzskata L. Rjazanova.

Satversmes tiesa gan secinājusi, ka aizliegums ēkas numura zīmē līdz ar ielas nosaukumu latviešu valodā to norādīt arī svešvalodā neaizskar Satversmes 96. pantā paredzētās tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību.

“Aplūkojamā gadījumā ēkas numura un ielas nosaukuma zīmes izveidošana un izvietošana ir publiska rakstura darbības. Šādas zīmes mērķis ir sekmēt attiecīgā ģeogrāfiskā objekta viennozīmīgu identificēšanu un nodrošināt sabiedrības orientēšanos apkārtējā vidē (arī pilsētvidē). Taču ēkas numura un ielas nosaukuma zīme nav ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja personiskuma (privātuma) izpausme. Zīmes satura atveide un tās izvietošana neveido ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja personisku vai individuālu saziņu ar sabiedrību vai kādu atsevišķu sabiedrības pārstāvi,” teikts tiesas lēmumā.

Satversmes tiesa lēmusi lietu izbeigt, un tas nav pārsūdzams. L. Rjazanova, sazvanīta pauda, ka “nekādu komentāru sniegt nevarot, jo pašreiz strādājot”.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Valsts valodas centra sniegto informāciju administratīvā atbildība par ēkas numura zīmju neatbilstību “Valsts valodas likuma” prasībām Liepājā pēdējo gadu laikā piemērota divām personām. Ielas plāksni latviešu un krievu valodā pirmais pie savas mājas 2012. gada martā piestiprināja Jevgēņijs Osipovs. Valsts valodas centrs uzdeva pārkāpumu novērst, taču divvalodu plāksne joprojām nav noņemta, apliecināja J. Osipovs.