Iepazīts slavenā arhitekta Berči mantojums
Liepājas Vācu biedrība aicināja Liepājas mazākumtautību biedrību dalībniekus doties pastaigā, kurai bija dots nosaukums “Iepazīsti P. M. Berči arhitektūras mantojumu Liepājā”.
liepajniekiem.lv
Liepājas Vācu biedrība jau bija sagatavojusi divas pastaigas pa Liepāju ar izzinošu saturu.
Šīs, trešās mērķis bija atgādināt, ka pēc bijušā Liepājas galvenā arhitekta P. M. Berči (1840–1911) projektiem būvētajiem namiem vēl joprojām ir ievērojama nozīme mūsu pilsētas arhitektūras koptēla veidošanā.
Pastaigu izstrādāja Irina Tīre un Maija Liepiņa.
Pastaiga sākās pie Liepājas muzeja Kūrmājas prospektā un turpinājās pa Hikes un Peldu ielu līdz agrākajam P. M. Berči ģimenes un biroja namam.
Katrs dalībnieks saņēma pastaigas maršruta karti, kurā bija pasākuma apraksts latviešu, vācu un angļu valodā, kā arī informācija par katru no 22 maršrutā iekļautajiem P. M. Berči projektētajiem namiem.
Savukārt kartē redzamajos nelielajos attēlos varēja apskatīt katra maršrutā iekļautā nama fasādes fragmentu, ko varēja mēģināt ieraudzīt, redzot namu pastaigas laikā.
Šo uzdevumu dalībnieki veica ar aizrautību.
I. Tīre un M. Liepiņa pievērsa dalībnieku uzmanību raksturīgajam katrā objektā.
Visus iepriecināja arī retā iespēja paviesoties P. M. Berči bijušajā ģimenes un biroja namā, kur tagad atrodas Kurzemes Romas katoļu baznīcas kūrija.
Dalībniekus sagaidīja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins un iepazīstināja ar nama skaistajām telpām.
Vēlāk Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Grunta zālē pastaigas dalībniekus un sapulcējušos interesentus Irina Tīre, Maija Liepiņa, Malda Freiberga un Ineta Dejus iepazīstināja ar arhitekta P. M. Berči projektēto Liepājas fabriku vēsturi.
Ekrānā varēja apskatīt šo fabriku attēlus.
Dzirdēto papildināja žurnāliste un Ukraiņu biedrības pārstāve Anna Prodčenko. Interesants bija vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa stāstījums par Liepājas vēsturi.
Muzicēja Vācu biedrības ansambļa “Zusammensein” dalībnieki.
Pastaiga tika īstenota projekta “Pagātnes elpa šodienā” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas, Liepājas valstspilsētas pašvaldības un Kurzemes NVO centra finansiālu atbalstu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.