liepajniekiem.lv
Kāpēc lētāk?
Zāļu cenu veido: medikamenta ražotāja cena, lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumi un pievienotās vērtības nodoklis.
Iedzīvotāji izmantoja iespēju ietaupīt, dodoties pēc nepieciešamajām zālēm uz Lietuvu vai Igauniju, kur medikamentu cenas ir zemākas.
No šī gada 1. janvāra spēkā stājusies prasība, ka
ražotāja noteiktā recepšu zāļu cena Latvijā nedrīkst būt augstāka par tādu pašu zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā,
norāda Zāļu valsts aģentūra (ZVA).
Līdz šim arī bija noteikts pieļaujamais procentuālais lieltirgotavu un aptieku uzcenojums, kas bija atkarīgs no zāļu ražotāja noteiktās cenas.
Tāpat kompensējamo zāļu un citu recepšu zāļu lieltirgotāju un aptieku uzcenojumi bija atšķirīgi – nekompensējamo recepšu medikamentu uzcenojumi bija lielāki.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka
zāļu cenu sistēma līdz šim brīdim nebija mainīta 25 gadus.
Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka turpmāk aptiekās būs viens fiksēts uzcenojums visām recepšu zālēm par iepakojumu, kā arī maksa par farmaceita pakalpojumu.
Turpmāk uzcenojumi būs vienādi, tādēļ arī zāļu cenas būs vienādas.
Jaunais cenu veidošanas modelis paredz maksas samazināšanos dārgākajām recepšu zālēm 15–20% apmērā, taču vienlaikus jāņem vērā, ka lētākās recepšu zāles (kas maksā vidēji līdz 3 eiro) var kļūt nedaudz dārgākas.
H. Abu Meri vienlaikus arī pabrīdina, var gadīties, ka atsevišķās aptiekās, kas bija iepirkušas medikamentus pērnajā gadā un tie stāv krājumā,
vēl var nākties par zālēm maksāt dārgāk – kamēr tiks iztirgoti uzkrājumi.
H. Abu Meri gan pauž, ka uzkrājumi noteikti aptiekās nav lieli, un jāņem vērā, ka bieži ticis runāts, ka atsevišķi recepšu medikamenti regulāri nebija pieejami dažādu iemeslu dēļ.
Lai arī ministrija informējusi zāļu tirgotavas par jauno kārtību un norādīts, ka viss darbojas un notiek bez būtiskām problēmām, ministrs aicina iedzīvotājus būt iecietīgiem, jo vēl nevar izslēgt, ka iznāk kāda aizķeršanās: modelis ir nupat ieviests un katrs jauninājums prasa laiku.
Saskaņā ar ZVA līdz 3. janvārim apkopotajiem datiem zāļu ražotāji lielākajai daļai (84%) jeb vairāk nekā 3000 recepšu zāļu deklarēto cenu nav mainījuši, 4% gadījumu deklarētās recepšu zāļu cenas samazinātas, bet tikai 3% – paaugstinātas.
Par ko 75 centi?
Jaunā ieviestā maksa par farmaceita pakalpojumu – tas ir 75 centu pacienta līdzmaksājums. Pārējo daļu segs valsts.
Kopējā farmaceita pakalpojuma maksa būs no 1,50 eiro vai 2,50 eiro apmērā, ja aptieka vai aptiekas filiāle ir vienīgā konkrētajā apdzīvotajā vietā.
Taču pacientam būs jāmaksā tikai 75 centi neatkarīgi no aptiekas atrašanās vietas.
Nekompensējamās recepšu zāles, kurām recepte izrakstīta elektroniski, varēs izņemt aptiekā pa daļām.
Ja ir izrakstīti vairāku zāļu iepakojumi lietošanai ilgāku laika posmu un zāles aptiekā tiek izņemtas vairākās reizēs, maksa par farmaceita pakalpojumu tiks piemērota tikai pirmajā reizē.
Respektīvi, 75 centu maksa par farmaceita pakalpojumu būs jāmaksā tikai pirmajā zāļu pirkšanas reizē – kad aptiekā farmaceits atprečo recepti.
Veselības ministrs uzsver, ka šis ir viens no veidiem, kā celt farmaceitu un aptiekas darbinieku prestižu un nozīmi pacientu veselības aprūpē, arī iedzīvotājiem iesaistoties un novērtējot viņu ieguldījumu un darbu.
Līdz ar farmaceita pakalpojuma maksas ieviešanu tiks sekmēta aptieku pakalpojumu attīstība un aptieku neatkarība no ražotājiem un lieltirgotājiem.
Lai arī daudz iedzīvotāju jau atzinīgi izsakās par farmaceitu padomiem veselības aprūpē un padomiem zāļu iegādē, šīs ārstniecības personas turpmāk plānots vairāk iesaistīt veselības aprūpes nodrošināšanā. Tāpēc aptiekās pakāpeniski plānots paplašināt un ieviest jaunus pakalpojumus.
“Ja recepte ir izrakstīta medikamentiem uz trim mēnešiem, tad iedzīvotājs tikai vienā reizē samaksās 75 centus jeb 25 centus par katru mēnesi,”
piebilst ministrs.
Tāpat jāņem vērā, ka 75 centi par farmaceita pakalpojumu jāmaksā neatkarīgi – papīra vai elektroniski izrakstīta recepte.
Vēl viena lieta, uz ko jāvērš uzmanība, – ja recepte izrakstīta vēl 2024. gadā, bet zāles tiek pirktas 2025. gadā, maksa par farmaceita pakalpojumu tiks piemērota.
“Mana ģimenes ārste izrakstīja regulāri lietojamās zāles asinsspiedienam decembra pēdējā darbdienā, bet es tās uzreiz neizpirku. Tagad, kad pēc gadumijas aizgāju pirkt, uzzināju, ka tur ir divas receptes – vienam mēnesim un diviem mēnešiem, nevis viss vienā receptē uzreiz trim mēnešiem.
Tobrīd, kad daktere tās izrakstīja, tam nebija nozīmes. Tagad man zāles izmaksās liekus 75 centus par otro recepti.
Tāpat, pērkot zāles, tobrīd nedarbojās e-veselība, un es nemaz nevarēju uzreiz tikt pie medikamentiem, nācās nākt uz aptieku vēlreiz, un bija satraukums, vai recepte nebūs nobloķēta uz 24 stundām, kā mēdzot notikt.
Bet viss bija kārtībā, taču aptiekāre atzina, ka šīs pirmās dienas ar jauno kārtību ir stresa pilnas, jo īpaši, ja kaut kas neiet, kā vajag,” pieredzē dalās Anda.
Papīra formātā – izņēmuma gadījumos
Veselības ministrija vienlaikus ar pieņemto zāļu cenu veidošanas modeli atgādina, ka ir precizēta arī recepšu izrakstīšanas kārtība.
Turpmāk papīra recepšu izrakstīšana ir pieļaujama divos gadījumos.
Pirmkārt, ja zāles vai medicīniskās ierīces pacientam nepieciešamas nekavējoties un receptes izrakstīšana veselības informācijas sistēmā (e-veselībā) nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ.
Otrkārt, recepti var izrakstīt ārsts vai ārsta palīgs (feldšeris), kas nestrādā ārstniecības iestādē, bet kuram ir tiesības praktizēt profesijā.
Papīra recepti varēs izmantot tikai vienu reizi.
Tas nozīmē, ja papīra receptē būs izrakstīti vairāku medikamentu iepakojumi, tie tad ir jāizpērk vienā reizē vai, nopērkot tikai vienu no tiem, recepte ārstam būs jāizraksta atkārtoti.
Elektronisko recepti drīkst izrakstīt arī ārsta palīgs un vispārējās aprūpes māsa, tādējādi lielā mērā atslogojot ārstus no zāļu recepšu rakstīšanas.
Tāpat zāļu receptes savas kompetences jomās drīkst izrakstīt arī vecmātes, kuras strādā ārstniecības iestādē.
Uzziņai
- Liepājā strādā 57 farmaceiti un 69 farmaceitu asistenti (2023. gada dati).
SPKC
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
