Autovadītāji nemitējas sūdzēties par bedrēm ielās un uz ceļiem, kuru, tuvojoties pavasarim, sarodas aizvien vairāk. Patlaban tiekot aiztaisītas tikai nopietnākās bedres, intensīvu bedru lāpīšanu neļaujot uzsākt aukstais laiks, portālam skaidroja Komunālās pārvaldes Ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons.

Atmodas bulvāris un 14.novembra bulvāris ir vietas pilsētā, kur ir visvairāk bedru, turklāt lielas un nelāgas, atzīst M.Jākobsons: “Minētās ir divas nopietnākās vietas pilsētā. Turklāt abas šīs vietas jau gadiem kliedz pēc palīdzības. Ir arī citviet bedres, bet citur situācija nav tik dramatiska.”

Taujāts, vai jau uzsākta bedru lāpīšana, Ceļu nozares vadītājs skaidro: “Jau kopš janvāra tiek aiztaisītas avārijas bedres. Vidēji tie ir 10 līdz 20 kvadrātmetri nedēļā.” Jau esot aiztaisītas bīstamākās bedres Atmodas bulvārī, kā arī pilsētas centrā un tā tuvumā, piemēram, Katoļu ielā un Jūras ielā.

“Bet plānveida bedru lāpīšana vēl nav sākta, nevēlamies tērēt vasaras sezonā ielu uzturēšanai paredzētos līdzekļus, zinot, ka šobrīd aiztaisītās bedres pēc neilga laika atkal prasīs remontu,” viņš uzsver. Proti, bedru remontētāji gaida siltāku laiku, lai varētu uzsākt intensīvu bedru lāpīšanu. “Ideālā gaisa temperatūra šim procesam ir +10 grādi, bet parasti sākam darbus, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra ir +7 grādi. Līdzko būs nepieciešamā gaisa temperatūra, tā sāksies darbi lielos apjomos. Šobrīd viss atkarīgs no laika apstākļiem, jo negribam nepārdomāti šķērdēt līdzekļus.”

Bedru aiztaisīšanu paredzēts sākt no pilsētas centra zonas, pamazām virzoties uz perifēriju. Kā skaidro M.Jākobsons, vispirms aizlāpītas tiks bedres A klases ielās un tranzītielās.

Pēc viņa teiktā šogad plānots aiztaisīt tikpat daudz bedru, cik iepriekšējos gados – ap 20 tūkstošiem kvadrātmetru. Tam būtu nepieciešams finansējums 350 līdz 400 tūkstošu latu apmērā. Jau aizlāpītajām bedrēm iztērētais finansējums neesot liels – tiekot izlietoti aptuveni 100 lati nedēļā.

Jautāts, cik daudz naudas šogad atvēlēts bedru lāpīšanai, M.Jākobsons atzīst, ka šim mērķim šogad paredzētie līdzekļi nav lieli: “Šobrīd naudas ir mazāk, nekā nepieciešams.” Taču viņš cer, ka neatgriezīsies ziema ar dziļu sniegu un tādējādi atliks līdzekļi no Ziemas dienesta.

Ziemas dienestam ielu tīrīšanai un kaisīšanai tika piešķirts papildu finansējums. 21.februāra domes sēdē, skatot jautājumu par grozījumiem domes 2012.gada 20.decembra saistošajos noteikumos “Par Liepājas pilsētas pašvaldības budžetu 2013.gadam”, deputāti atbalstīja grozījumus, kas paredz iespēju šogad papildus apgūt vairāk nekā 2 miljonus latu. Komunālajai pārvaldei tika novirzīts finansējums 597 983 latu apmērā. Vairāk nekā 300 tūkstoši latu no minētās Komunālajai pārvaldei novīzētās summas paredzēta Ziemas dienesta darbu nodrošināšanai. “Ja līdzekļi paliks pāri, tie tiks novirzīti bedru remontam ielās,” jau toreiz teica Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs.

Autobraucēji atzīst: ja Liepājā, sevišķi pilsētas centrā un tā tuvumā, ielas ir puslīdz ciešamā stāvoklī, tad ārpus pilsētas asfaltētie autoceļi ir katastrofālā stāvoklī. Visbēdīgākie braucēju vērtējumā ir autoceļi Liepāja – Lietuvas robeža, Grobiņa – Priekule un Grobiņa – Ventspils. Šīs brauktuves šoferi pielīdzina arumlaukiem, kur, izvairoties no vienas bedres, noteikti iekrīti citā.

Braucēju viedokli apstiprina autoservisu darbinieki, kuri ik dienas sniedz palīdzību kādam bedrē bojātam transportlīdzeklim.

Kā portālam atzina SIA “Ardala” servisa vadītājs Kristaps Lagzdiņš, pēdējā laikā strauji palielinās uz bedrainajiem ceļiem cietušo transportlīdzekļu skaits: “Šogad varbūt situācija nav tik slikta, kā pagājušajā ziemā, kad bija lielais sniegs. Greideri to sastūma vaļņos brauktuvju malās, bet starp vaļņiem uz ielas krājās ūdens.” Tas, iekļuvis asfalta plaisās un naktī sasalis, burtiski spridzina asfaltu, kā dēļ bedres segumā veidojas pastiprināti. Visbīstamākie ar visvairāk bedrēm patlaban ir divi ceļi Kurzemē: autoceļš Liepāja – Ventspils un Liepāja – Lietuvas robeža, uzskata K.Lagzdiņš. Tieši šajos ceļu posmos visbiežāk tiek sabojāti auto.    

“Viennozīmīgi, ka bedru dēļ visvairāk cieš transportlīdzekļu ritošā daļa – diski, riepas, stūres stieņi, šarnīri un amortizatori u.c.”, atzīst servisa vadītājs. Regulāri pēc iebraukšanas bedrēs palīdzību meklē ļaudis, kuru spēkratiem sabojāti diski, pārplīsušas vai pie tā saucamajiem bumbuļiem tikušas riepas.

K.Lagzdiņš atzīst, ka bīstama ir ikviena bedre – spēkratus bojā ne tikai dziļās un asās. Viņš uzsver: “Lielākā kļūda, ko pieļauj braucēji – bedri ieraugot, strauji bremzēt un iekrist bedrē ar šļūcošiem riteņiem. Tad ķibele garantēta, jo bremzējot visa automašīnas masa ir uz priekšējiem riteņiem un sitiens uz priekšējo tiltu iznāk daudz lielāks.”

Taujāts pēc ieteikumiem, kā uz bedrainajām brauktuvēm uzvesties braucējiem, K.Lagzdiņš ir lakonisks: “Lēnāk! Prātīgāk! Domāt līdzi! Mēģināt izvairīties!” Tas nozīmē: “Ja zināms, ka uz ceļa ir bedres, nevajadzētu traukties ar atļautajiem 90 kilometriem stundā. Jābrauc lēnāk un uzmanīgāk! Kaut ar 10 kilometriem stundā! Ne jau velti ir frāze: drošs ātrums.”

Ja nu tomēr gadījies iebraukt bedrē, jābūt uzmanīgiem arī tad, ja spēkratam nav acīmredzamu bojājumu, iesaka servisa vadītājs: “Kaut arī pēc iebraukšanas bedrē transportlīdzeklim nav ar acīmredzami bojājumi, labāk tomēr veikt pārbaudi, lai, ziemai beidzoties, nav jāpiedzīvo nepatīkamus pārsteigumus – nevienmērīgi nodilušas riepas vai ko tamlīdzīgu.” Tas nozīmē, doties pie speciālista, kurš veiks riteņu ģeometrijas pārbaudi.

Turklāt ritošā daļa nav vienīgā, kas cieš bedru dēļ. Pēc pieredzes servisa vadītājs stāsta, ka sabrukušais asfalts ir tikpat sāpīgs kā bedres – tas bojā transportlīdzekļu stiklus un virsbūvi: “Var braukt prātīgāk un saudzēt ritošo daļu, bet no asfalta gabala logā izvairīties nevar. Drūpošā asfalta gabali, priekšā vai pretī braucošā transportlīdzekļa riteņu uzcelti, var trāpīt ne tikai vējstiklā, to izsitot, bet sabojāt arī lukturus un virsbūvi.”

Ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 101.vietā – līdzās Mali, Tanzānijai un Čadai, atsaucoties uz Pasaules ekonomikas foruma ekspertu veikto pētījumu, vēsta portāls Apollo. Baltijas valstu starpā visaugstākā ceļu kvalitāte ir Lietuvā, kas ieņem 32.vietu, bet Igaunija ierindota 51.pozīcijā.

Vislabākie ceļi pasaulē ir Francijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Singapūrā, Portugālē un Omānā, bet vissliktākā ceļu kvalitāte ir Krievijā, Ukrainā, Gabonā, Haiti un Moldovā.

Atmodas bulvāris – viena no bedrainākajām ielām mūsu pilsētā.