Pirmajā nedēļā Liepājā parakstu vākšanā par divu likumu grozījumu apturēšanu iesaistījušies tikai 34 cilvēki, pastāsta pilsētas domes Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa uzsver, ka piedalīties pašlaik sāktajā parakstu vākšanā nav obligāti. Pagaidām iedzīvotāju aktivitāte ir minimāla. S. Petrovica šo pasivitāti izskaidro arī ar to, ka ir dots diezgan sarežģīts skaidrojums, par ko īsti parakstīšanās ir. “Cilvēki gribētu vienkāršāku skaidrojumu – ko tas dod, ja es parakstos, un ko dod, ja neparakstos,” spriež komisijas priekšsēdētāja. Pilsētā izveidotas piecas parakstu vākšanas vietas, līdz šim visvairāk ļaužu atnākuši parakstīties Latviešu biedrības namā, “jo tas ir pašā centrā”.

Trešdien šeit sastopam parakstu vācēju Aiju Gailīti vienu pašu, parakstīties neviens pagaidām nav atnācis. A. Gailīte pastāsta: “Viena daļa cilvēku zina, par ko tas ir, un nāk konkrēti izdarīt to, ko nolēmuši. Bet ir citi, kuri iedziļinās skaidrojumos un kad saprot, par ko tas ir, iet prom. Daži atnāk un domā, ka šis ir par 100 galvām – par parlamenta atlaišanu. Bet, kad saku, tas nav par to, viņi saprot un iet prom. Vēl citi šo parakstīšanos saista ar tagadējo Rīgas domi un saka, ka pagaidām tas uz viņiem neattiecas.” Lai arī šajā iecirknī parakstījušies jau vairāk nekā 20 cilvēku, parakstu vācēja spriež, ka daudzi cilvēki nenāk tāpēc, ka ir vienaldzīgi jebkurā gadījumā: “Sestdien Latviešu biedrības namā bija koncerts, daudz cilvēku uz to gāja. Domāju, kāds jau arī parakstīsies, bet neviens pat klāt nepienāca.” Līdzīgi, kā tas notiek vēlēšanās, arī šoreiz parakstu vācēji pēc iedzīvotāju lūguma var doties pie viņiem uz mājām un dot iespēju parakstīties, ja kāds to vēlas.

Par ko tad šī parakstīšanās visā Latvijā notiek? Būtība ir šāda. Decembrī Saeima steidzamības kārtā veica grozījumus likumā “Par pašvaldībām” un “Republikas pilsētas domes un novadu vēlēšanu likumā”. Vairāk nekā trešā daļa Saeimas deputātu lūdza Valsts prezidentu apturēt grozīto likumu izsludināšanu. Prezidents apturēja šo likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem, lai iedzīvotāju parakstu vākšanā noskaidrotu, vai sabiedrība vēlas, lai grozītos likumus nodod referendumam. Ja viena desmitā daļa Latvijas vēlētāju parakstīsies par to, tad rīkos referendumu. Ja ne, tad apturētie likumi stāsies spēkā. Parakstīšanās notiek no 16. janvāra līdz 14. februārim.

Ko abu likumu grozījumi paredz pēc būtības? Ja atlaiž kādas pašvaldības domi un līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā divi gadi, tad rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu. Turpretī, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši tikai 9 līdz 24 mēneši, tad jauno domi ievēlē uz ilgāku laiku: uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu plus vēl četru gadu pilnvaru termiņu.