Pagājušajā gadā veikts vērienīgs pētījums par platjoslas interneta pieejamību Liepājas reģionā, kura rezultāti varētu būt interesanti plašākam lasītāju lokam. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada lēmumu, Latvijā par platjoslas pieslēgumu tiek uzskatīts tāds interneta pieslēgums, kurš patstāvīgi ir tiešsaistē (darbības režīms), kura lejupielādes un augšupielādes ātrums ir attiecīgi vismaz 256 un 128 kilobiti sekundē un kurš spēj nodrošināt arī balss pārraidi.

Piemēram, ja viduvējas kvalitātes 4 minūšu gara audio (piemēram, mūzikas) datne ir 5,77 megabaitus liela, tad tās lejupielādei no interneta datorā ar pieslēgumu, kas nemainīgi strādā ar iepriekšminēto ātrumu (256 kilobiti sekundē), būtu nepieciešamas 3.08 minūtes.

Dažādu projektu rezultātā Liepājas reģionā ir izveidoti vairāk nekā 60 bezmaksas publisko interneta pieejas punktu. Pateicoties šiem projektiem, tagad katrā pagastā ir vismaz pa vienai vietai, kur bez maksas ir pieejams internets ikvienam apmeklētājam. Tomēr ļoti bieži cilvēki vēlas, lai internets būtu pieejams ne tikai bibliotēkā, skolā un publiskajās vietās, bet arī mājās, darbā un citur.

Apkopojot informāciju par uzņēmumiem, kam ir licences un kas piedāvā platjoslas pieslēgumus, secināts, ka, izmantojot savu infrastruktūru (kabeļu tīklu, komunikācijas komponentu un citu ierīču kopumu), interneta pakalpojumus Liepājas pilsētā un rajonā piedāvā 21 uzņēmums, kuru skaitā ir gan lieli un visā Latvijā pazīstami uzņēmumi, gan ne tik lieli. Dati tika apkopoti par pieslēgšanas iespējām, kādas ir pašlaik, nepaplašinot esošo infrastruktūru un veicot jaunu iekārtu uzstādīšanu tikai pie klienta.

Datu iegūšanā izmantotas dažādas metodes, kā rezultātā, iegūto informāciju atzīmējot reģiona kartē un diagrammā, var secināt, ka visvairāk vienuviet – 16 uzņēmumu platjoslas interneta pieslēgumus – spēj piedāvāt Liepājas pilsētā, bet lielākā vai mazākā Liepājas rajona teritorijā darbojas kopskaitā 18 uzņēmumu (skat. karti). Iegūtajiem infrastruktūru pieejamības rezultātiem var noteikt aptuveni 80 procentu lielu precizitāti tādēļ, ka dati tika iegūti ar aptauju palīdzību, reģiona kartē atzīmējot vietas, kur teorētiski ir pieejami pakalpojumi, neņemot vērā apkārtnes īpatnības. Rajona attālākajās vietās ir pieejamas arī to uzņēmumu infrastruktūras, kas savu darbību ir koncentrējušas kaimiņu rajonos. Savukārt mūsu kaimiņvalsts Lietuvas uzņēmumu tīklus nevar uzskatīt par pieejamiem tādēļ, ka elektronisko sakaru tīklu elementu ierīkošanai un pakalpojumu nodrošināšanai ir nepieciešama Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegta licence.

Pētījumā secināts, ka interneta pakalpojumi, kuriem netiek veikta nekāda veida uzskaite, pašlaik ir pieejami nedaudz vairāk kā 60 procentu Liepājas reģiona teritorijas. Tāpat situācijā, ja dažādu iemeslu dēļ nav pieejama neviena uzņēmuma infrastruktūra, kas atbilst visām prasībām pret pakalpojumu, var noskaidrot, vai kaimiņiem nav līdzīgas vēlmes. Ja ir, tad ikviens var apkopot informāciju par citiem interesentiem un kolektīvi vērsties pie kāda no uzņēmumiem, kas šādā situācijā būs gatavs no savas puses daudz vairāk līdzekļu investēt infrastruktūras izveidē. Izvēloties pakalpojuma sniedzēju, ir vērts ieklausīties citu šī uzņēmuma klientu viedokļos par pakalpojuma un klientu apkalpošanas servisa vispārējo kvalitāti. Citi klienti parasti spēj sniegt virspusēju, taču visbiežāk objektīvu viedokli par attiecīgo uzņēmumu.

Apjautātie datorspeciālisti uzskata, ka šī pētījuma rezultāti varētu sniegt interneta pakalpojumu sniedzējiem noderīgu informāciju par vietām Liepājas reģionā, kur būtu vērts investēt infrastruktūras attīstībā, taču iedzīvotājiem tie parāda, cik lielas patlaban ir potenciālās pakalpojuma izvēles iespējas. Tāpat eksperti norāda, ka pētījuma rezultāti informē par to, kādas ir šā brīža iespējas savus darba pienākumus veikt ārpus biroja, laukos. Turklāt, piemēram, i-bankas nepieciešamība lauku iedzīvotājam var būt daudz svarīgāka nekā pilsētas, jo pilsētniekam, lai nokļūtu uz bankas filiāli, var būt nepieciešamas desmit minūtes, kājām ejot, bet cilvēkam, kas dzīvo rajonā, var būt jāmēro 50 km garš ceļš, kas nebūt nav par velti, nemaz nerunājot par patērēto laiku.

Uldis Urbāns,
Liepājas Universitātes Dabas un sociālo zinātņu fakultātes studiju programmas “Informācijas tehnoloģija” maģistrantūras students