Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Irina Tīre: Ne visi pieņem to, ko es daru

Irina Tīre: Ne visi pieņem to, ko es daru
Foto: liepajniekiem.lv
14.03.2018 07:12

liepajniekiem.lv

Māksliniece, fotogrāfe un grafiķe Irina Tīre titulam ”Gada liepājnieks 2017” nominēta par 2017.gadā izveidotajām fotoizstādēm ”Marianna”, ”Dzirdēt noklusēto” un ”Ceļā uz Dziesmu svētkiem”.

”Pagājušajā gadā paspēju uztaisīt trīs izstādes,” atskatoties uz 2017.gadu, ne bez gandarījuma atzīst pati māksliniece: ”Acīmredzot, tas kaut ko ir nozīmējis, ja jau esmu izvirzīta Gada liepājnieka nominācijai.”

Viņa atzīst, ka tam ir liela nozīme arī pašas skatījumā: ”Pasākumus ļoti plānoju. Bet man izstāžu bijis ļoti daudz. Jau sagaidot 50 gadu jubileju, man bija pirmā lielā izstāde. Tas notika fotostudijas dibinātāja Huberta Stankeviča vadībā tagadējā ”Libavā”, kas toreiz bija vienkārši Novatoru klubs. Bija jāpieskaņojas tam, kad zāle nebija aizņemta. Un Huberta laikā arī izstādes tika rīkotas ļoti īpatnēji. Izmantoja nevis vienkārši sienas darbu izstādīšanai, bet vispirms pēc viņa kompozīcijas tika izveidota telpa. Viņš bija liels dizainers. Vispirms sagatavoja lielas planšetes, kas bija apvilktas ar melnu un baltu drēbi. No tām izveidoja telpu, kurā bija iekārtota izstāde. Tieši tādā notika mana 50 gadu jubilejas izstāde.”

Jautāta, vai pati ir saskaitījusi, cik viņai bijušas izstādes, I.Tīre nopūšas, tad stāsta: ”Pēdējā laikā neesmu skaitījusi. Bet, kad man 1993.gadā vajadzēja savest kārtībā foto grāmatvedību, kad kam piešķīra Starptautiskās fotomākslas federācijas mākslinieka nosaukumu, bija jāsaskaita, cik nacionāla un cik starptautiska mēroga izstādēs esmu piedalījusies. Arī, cik balvu starptautiskās izstādēs dažādās valstīs esmu saņēmusi. Balvu skaits, acīm redzot sanāca pietiekošs, jo nosaukums man tika piešķirts. Man pat ir fotogrāfija, kurā fiksēts mirklis, kad man tiek pasniegts dokuments un nozīmīte.”

”Nupat domāju, ka šo sertifikātu jāpamēģina izmantot, jo kopā ar sertifikātu saņēmu kartīti daudzās valodās, ka man jāļauj fotografēt jebkur, kur es to vēlos, jo es to nedaru komerciālos nolūkos,” lēš foto māksliniece: ”Tikai nesen sapratu, ka jāmēģina palūgt: varbūt ”Lielajā dzintarā” es tomēr drīkstu fotografēt savus iemīļotos mūziķus. Vēl gan to neesmu izdarījusi, taču domāju par to, jo nemitīgi dzirdu, ka koncertzālē fotografēt var tikai izredzētie. Bet man vienmēr ir tik žēl, ka to nevaru. Bet ļoti gribētu fotografēt. Tā kā man nav zibspuldze un zinu, kā rīkoties, es taču nevienam netraucētu. Pamēģināšu.”

Taujāta, kādam jābūt cilvēkam, lai kļūtu par augsta līmeņa fotomākslinieku, I.Tīre smejas: ”Es nekad un nemūžam nenostādīšu sevi pat ne blakus tādiem meistariem kā Hubertam Stankevičam un Pēterim Jaunzemam. Pirmkārt, mēs esam dažādi. Katram ir savas domas, sava gaume, veids, kā darbu gatavo. Protams, tas mainās, jo ir citas tehnikas un līdz ar to rodas savādāki darbi.”

”Ne visi pieņem to, ko es daru,” viņa turpina: ”Man patīk gaišas fotogrāfijas. Kā senās fotogrāfijās, kur fonu izgaismo. Savulaik tā sāku mēģināt, līdz nu jau atstāju attēlā tikai to, ko pati gribu. Bet kas ir visvairāk vajadzīgs, tā ir drausmīga pacietība. Ja doma, ko vēlies panākt, ir skaidra, pie rezultāta var nonākt tikai un vienīgi ar pacietību. Bet tas nenozīmē, ka visas fotogrāfijas ir labas, ka visiem tās patīk. Tā noteikti nav!”

Viņa piekrīt, ka katram fotogrāfam ir savs darba stils un raksturs: ”Bet tas nenozīmē, ka tikai tā var darīt. Darīt var ļoti dažādi.”

”Pērn visas trīs izstādes bija saistītas ar foto, bet, kad izstādi ”Marianna” aizvedu uz Ventspili, kur tā bija izstādīta kopā ar fotostudijas izstādi ”Liepājas iela Latvijas garumā”, man izteica piedāvājumu izstādīt gan foto, gan zīmējumus. Pie atsevišķas sienas bija arī mani pasteļzīmējumi. Jo samērā daudz ar to nodarbojos. Nekad neesmu pārtraukusi, jo man šis process ļoti patīk. Piedalos arī plenēros. Un, kad ir izstādes, pat aizņemos darbus, kuri vairs nav manā īpašumā, piemēram, no Aivara Kleina.”

Jāpiebilst, ka pēc pērnā gada trim izstādēm I.Tīre negrasās klusēt arī šogad. ”Pirmkārt, kopā ar fotostudiju gatavojam darbus ar domu, ka gada beigās būs izstāde, kas veltīta fotostudijas 60 gadu jubilejai,” viņa atklāj: ”Tas ir ļoti, ļoti nozīmīgi!”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz