“Ja interesē koalīcijas stabilitāte, tad varu iepriecināt vai apbēdināt, ka šodien esam tikpat stabili, cik pirms gada,” reģionālo mediju dienā Ministru kabinetā teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Pirmā darba gada mērķi esot izpildīti, un valdības otrā gada mērķis ir tiesiskuma un taisnīguma stiprināšana valstī, uzlabojot tiesu un nodokļu sistēmu.

Jāaizpilda robi likumos

Ministru prezidents apgalvo, ka jau esot “izdarīts viss, lai labāk uzraudzītu bankas un nodrošinātu, ka mūsu valstī sistemātiska naudas atmazgāšana vienkārši vairs nav iespējama, un radīts mehānisms, lai varētu apturēt atsevišķus tādus gadījumus”.

Šogad valdības plānos ir rast risinājumus ātrākai tiesu prāvu norisei. “Ir aizdomas, ka pastāv likumi vai procedūras, kuras labi un gudri advokāti var ļaunprātīgi izmantot, lai vilcinātu procesus un nenonāktu līdz slēdzienam. Ja tie ir likumu robi, mums vajag tos identificēt un aizpildīt,” norāda valdības vadītājs.

Finanšu ministrija 18. februārī piedāvās iespējamos uzlabojumus nodokļu sistēmā. “Neplānojam nodokļu sistēmas reformu un neplānojam celt vispārējos nodokļus,” uzsver K. Kariņš, “skatāmies uz sistēmas taisnīgumu. Ap 600 tūkstošiem strādājošo valstī maksā standarta režīma nodokļus. Tajā pašā laikā mums ir daudz atvieglotu nodokļu režīmu, viens otrs tika ieviests krīzes laikā pirms desmit gadiem. Jāuzdod jautājums, vai tie sevi vēl pilnībā attaisno. Pašlaik ap 200–300 tūkstošiem legāli strādājošo cilvēku proporcionāli neiemaksā nodokļus tikpat daudz, cik tie 600 tūkstoši. Vai ir pareizi, ka lielākā daļa subsidē citus, kas arī ir ekonomiski aktīvi?” Pēc ministrijas priekšlikumu izskanēšanas par tiem būs diskusija sabiedrībā.

Šis ir pagaidām pēdējais gads, kurā ir skaidrība par Eiropas Savienības finansējumu. Ministru prezidents stāsta, ka Latvija būtu gatava sākt izmantot jaunā plānošanas perioda līdzekļus jau 2021. gadā, taču “ES līmenī vēl nav vienošanās par daudzgadu budžeta lielumu, kur nu vēl par sadali”. Valdību vadītāji tiksies Briselē 20. februārī. “Iespējams, naudas gaidāms mazāk, jo Lielbritānija, viens no lielākajiem maksātājiem, ir izstājusies no ES. Kopumā gaidāms kohēzijas fondu samazinājums, arī mazāk naudas lauksaimniecībai. Vairāk varētu būt nekvotu naudas – zinātnei, inovācijām un klimata jautājumiem. Tur garantijas būs nozarei, nevis valstij, tāpēc būs konkurence,” saka K. Kariņš.

Ceļiem – no valsts budžeta

Valdība nodevusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā administratīvi teritoriālo reformu (ATR). “Domāju, ir ļoti svarīgi, ka deputāti atsevišķos gadījumos ņem vērā iedzīvotāju viedokli. Ir tikai viens skaitliski nozīmīgs faktors – cik ir cilvēku. Izveidojot pašvaldības, kas būs līdzīgākas cilvēku skaitā, mēs gribam uzlabot pakalpojumus – sakārtot izglītības un veselības aprūpes sistēmu,” norāda K. Kariņš.

Skolu un veselības aprūpes iestāžu tīkla sakārtošanai reformas kontekstā īstais mērķis esot laba kvalitāte. Vidusskolas jau atrodas centros un nākotnē vēl koncentrēsies, saka Ministru prezidents, tāpēc svarīgākais risināmais jautājums būšot mobilitāte. Tāpat veselības aprūpē jau notiek tā saucamā slimnīcu līmeņošana. “Dārgas un ļoti sarežģītas procedūras pamatā notiks Rīgā vai lielajās reģionu slimnīcās. Tas, kas ir mazāk dārgs vai sarežģīts, notiks tuvākā slimnīcā. Mērķis nekādā gadījumā nav kaut ko slēgt, bet nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu,” uzsver K. Kariņš.

Tāpat reformai jāpanāk, lai pašvaldības kļūtu dzīvotspējīgākas. “Lai algas Latvijā turpinātu iet uz augšu, mūsu ražīgumam ir jāiet uz augšu – ir jāražo preces un pakalpojumi, par kuriem kāds ir gatavs dārgi maksāt. Lai nāktu investīcijas, videi ir jābūt labai,” saka K. Kariņš.

Par 300 miljoniem eiro ceļiem ATR kontekstā viņš atbild – tādas naudas šobrīd vēl nav un tā būšot “viens no mūsu lielajiem izaicinājumiem”. “Par papildu naudu šobrīd būs ļoti grūti vienoties, jo ekonomikas izaugsmes tempi palēninās. Būs mazāk ko pārdalīt, bet tas nenozīmē, ka ieinteresēto pušu būs mazāk,” skaidro K. Kariņš. Tai pašā laikā viņš norāda, ka, īstenojot reformu, mobilitāte ir svarīga: “Nedrīkstam būt valsts, kurā uz labu skolu tiek tikai tie, kuriem ir bagāti vecāki ar labu automašīnu, kas var izbraukt pa bedrēm.”

“Valsts budžetā,” uz jautājumu, kur radīs 300 miljonus, atbild vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. “Tā būs valsts budžeta programma, kas paredzēta arī nacionālajā attīstības plānā. Programmu īstenos Satiksmes ministrija un VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Valdība ir atbalstījusi informatīvo ziņojumu par to, ka šāda lieta ir jārealizē, un par konkrēto finansēšanas plānu vienosies, izskatot 2021. un turpmāko gadu budžetu. Jau šajā daudzgadu budžetā, kuru šī gada vasarā valdība atbalstīs, kaut kādi resursi būs paredzēti. Nevar šobrīd pateikt precīzu summu. Manā izpratnē būtu ideāli programmu realizēt trīs gadu periodā, sākot ar 2021. gadu. Svarīgāk ir tas, ka esam iesākuši komunikāciju ar plānošanas reģioniem, kuri ceļu posmi ir jāieplāno. Būtiski, lai plānotais tiktu izpildīts, nevis gadi. Ja summu izplāno vairākos gados, tā valdībai ir realizējama.”

Kvalitātes kritērijs

Martā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nāks klajā ar informatīvo ziņojumu, kas būs balstīts uz skolu tīkla sakārtošanu, stāsta ministre Ilga Šuplinska. Sarunas notikušas ar visām pašvaldībām, bet diemžēl no ļoti daudzām nākoties dzirdēt, ka tās neko šai jomā nedarīs līdz reformai – 2021. gadam. Labs piemērs skolu tīkla sakārtošanai esot Grobiņas novads, kur izveidota viena mācību iestāde, uz sadarbības ceļa ir arī Priekules un Vaiņodes vidusskola.

Par iespējamo statusa maiņu reģionālajām universitātēm K. Kariņš norāda, ka “mums ir labi zinātnieki, bet slikta kapacitāte institūcijām, kuru ir par daudz”. Risinājums augstskolām esot līdzīgs kā slimnīcām – nav jautājums par slēgšanu, bet gan par pakalpojumiem, kādus tās sniedz.

Augstskolu pārvaldības modeļa maiņā ir iekļauta resursu konsolidācija, skaidro I. Šuplinska. Liepājā ir deviņu augstskolu filiāles, šādu sistēmu IZM neatbalstot. Atbalstot, ka šeit ir spēcīga universitāte, bet pārējām ir jādomā par mūžizglītību vai tādu profilu attīstīšanu, kādu Liepājā nav. Vai tas nozīmē, ka universitāte Liepājā saglabās šo statusu? “Šobrīd runāju par koncepciju. Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāta tipoloģija, kurai ir noteikti kritēriji. Saistībā ar ažiotāžu par studējošo skaitu šobrīd ir piedāvāts papildinājums – studējošo skaits neattiecas tajā brīdī, ja zinātnisko institūciju izvērtējumā, kas notiks līdz jūnijam, iestāde saņems četri un vairāk. Tad kvalitatīvo kritēriju izvirzām kā pirmo,” saka ministre.