Izbrauktas rises kļūst par normu
Mazliet vairāk kā pirms mēneša – jūlija beigās – tika pabeigti remontdarbi Ventspils šosejas posmā no Grobiņas līdz krustojumam ar Tāšu ceļu, bet jau šobrīd Rīgas – Liepājas un Ventspils šoseju krustojumā ir iebrauktas aptuveni centrimetru dziļas rises, portālam vēsta autovadītāji.
“Jāsāk ar to, ka attiecīgā ceļa apstrādes tehnoloģija bija paredzēta, lai novērstu ceļa posmā esošos defektus, kas bija izveidojušies sešus gadus vecajā asfaltā. Pēc būtības tā ir tikai virsmas apstrāde, lai apakšējam segumam nepiekļūtu ūdens un tas nebojātos,” tā portālam telefonsarunā skaidroja akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Kurzemes reģiona direktora vietnieks Kaspars Ķēniņš.
“Lietojot šo tehnoloģiju, praktiski visās vietās, kur ir lielāka transporta kustība, pagriezienos veidojas rises. Tas ir neizbēgami un izvēloties darbu tehnoloģiju tas tika ņemts vērā,” sacīja K.Ķēniņš. Viņš uzskata, ka rises īpaši neietekmējot braukšanas kvalitāti un tās nekļūšot biezākas par centimetru, t.i., par jaunuzklātās aizsargkārtas biezumu. Pretējā gadījumā garantijas laikā tiks prasīts, lai darbu izpildītājs “Latvijas Autoceļu uzturētājs” veic garantiju remontu.
K.Ķēniņš piekrīt, ka labāk būtu, ja tiktu uzklāts pilnībā jauns asfalta segums, bet tas izmaksātu vismaz trīs reizes dārgāk. Līdz ar to būtu iespējams atjaunot trīsreiz īsāku ceļa posmu.
Nākotnē šo metodi plānots pielietot vēl biežāk, jo tas esot lētākais risinājums, kā mūsu sabrukušo ceļu kalpotspēju palielināt par gadiem trīs, četriem, bet pie labvēlīgiem apstākļiem par gadiem sešiem, septiņiem.
Vairāki autovadītāji norādīja, ka viņu automašīnas cietušas no šķembām, kas izmantotas ceļa segumā. “Diemžēl šāds blakus efekts ir. Pie nosacījuma, ja darbi veikti kvalitatīvi, šāda situācija var saglabāties līdz pat vienam gadam,” brīdināja K.Ķēniņš. Izmantojot attiecīgo tehnoloģiju, no tā neesot iespējams izvairīties.
Jaunajā ceļa segumā redzamas ne tikai rises, bet arī šādas bedres.